Augstskolas profesors Andris Pētersons: "Skriešana iemāca mērķtiecību"

Lai gan Andra kontā šogad ir jau 14 maratoni (divi no tiem dubultmaratoni) un līdz gada beigām plānots vēl viens, viņš sevi dēvē par gadījuma skrējēju. Savā viedoklī Pētersons stāsta, ka skriešana iemāca būt mērķtiecīgam, domāt loģiski un spēt atrast risinājumu dažādās situācijās.

Sociālie tīkli rada šķietami veselīgāku sabiedrību

Sociālie tīkli rada iespaidu, ka veselīgs dzīves veids, tajā skaitā skriešana, Latvijā kļūst aizvien populārāka. Cilvēki dalās ar attēliem un ierakstiem no saviem treniņiem un sacensībām.

Tiem, kuri paši skrien, apkārt veidojas arī tāda sabiedrība, un reizēm šķiet, ka skrien gandrīz visi. Tāpēc pēc „Taisnais” skrējiena no Sauriešiem līdz Ērgļiem biju pārsteigts, ka joprojām daudzos lielu izbrīnu izraisa fakts, ka kāds gargabalnieks skrien astoņas vai desmit stundas, bet neviens nebrīnās par to, ka liela daļa no mums tikpat daudz laika pavada, sēžot pie datora.

Dīvaini, ka mēs uzskatām par normu sēdēšanu, nevis kustību. Kustība ir rūpes par sevi. Lai mēs būtu vajadzīgi citiem, pirmām kārtām ir jāparūpējas par sevi.

Ieviest savā dzīvē laimi

Ir jāatrod tā nodarbe, tā kustība, kas patīk, uzlādē un dara laimīgu. Tā var būt pērļošana, gleznošana vai dārza kopšana.

Laime ir iekšēja sajūta, kas ikvienam jāattīsta pašam. Mani uzlādē skriešana. No pieredzes varu teikt, ka skriešanā grūtākais ir piecelties, īpaši agrā rītā, uzvilkt apavus un iziet ārā. Ja reiz esi ārā, tad lielākā daļa uzdevuma jau ir paveikta. Motivācija izkustēties ikvienam ir atšķirīga – vienu agrā rīta no mājas iziet mudina suns, kurš jāved pastaigā, citu stimulē draugu un kolēģu ieraksti sociālajos tīklos vai vēlme pārbaudīt savus spēkus – vakar tika noskrieti trīs kilometri, bet šodien gribas pamēģināt četrus.

Skriet motivē arī iespēja to darīt kopā ar kādu, atbalstot un iedrošinot vienam otru. Lieliska ir vietne noskrien.lv, kurā skrējēji dalās ar pieveiktajiem attālumiem, padomiem un stāstiem. Tas iedvesmo! Skriet motivē arī skaistās medaļas, par kurām parūpējas sacensību organizatori, bet ir jāprot apbalvot arī pašam sevi, piemēram, atļaujoties kaut ko garšīgu pēc skrējiena vai papļāpājot ar domubiedriem.

Ja kāds jautā, kā saņemties un uzsākt skriešanu, atbildu, ka viss ir galvā. Teiciens – veselā miesā, vesels gars, jāuztver otrādi. Ja gars ir vesels, tas mudinās parūpēties par miesu. Brīdi padomājot, ikviens apjautīs, ka aktīvs dzīvesveids, nesmēķēšana un pārdomāts uzturs nāk par labu.

Tomēr es cienu ikviena cilvēka izvēli un dzīvesveidu, jo ikviens ir atbildīgs par savu dzīvi. Ja kāds vēlas ēst vairāk, nekā patērē, lai droši tā dara. Ja es vēlos vairāk ēst, nākas vairāk kustēties.

Skriet un trenēties – divas dažādas lietas

Svarīgi nospraust mērķi – cik daudz un cik ātri skriet. Ir milzīga atšķirība starp skriešanu prieka pēc un trenēšanos, lai sasniegtu rezultātu. Ja mērķis ir notievēt, vislabāk taukus dedzina nūjošana un iešana, nevis skriešana augstā pulsā. Svarīgi skriet tā, lai nenodarītu sev pāri – var sākt arī ar iešanu, pakāpeniski kāpinot tempu un palielinot attālumus. Lai vispār saprastu, kas ir maratona distance, savus pirmos 42 kilometrus un 195 metrus pirms gadiem četriem Nicā, Francijā nogāju viens pats. Kļuva skaidrs, ka maratons ir nogurdinoša un ilga slodze.

Lai finišētu ātrāk, sāku skriet, ko daru joprojām. Maratonu noteikti nedrīkst skriet bez pietiekamas sagatavošanās. Ir vajadzīga tā saucamā bāze, uz kuras var audzēt rezultātus pēc noteikta treniņu plāna, kādu internetā ir daudz, bet var algot arī personīgo treneri.

Nepieciešams pulsometrs, lai sekotu līdzi savam pulsam un varētu kontrolēt savu spēju robežas, kuras pirms tam jāpārbauda sporta laboratorijā. Vēl vajadzīgi sporta apavi tieši skriešanai, sākumā iespējami mīksti, lai neatsistu kājas, un sviedrus uzsūcošs apģērbs. Optimālā variantā tas maksās aptuveni sešus simtus (ar laboratorijas testu, bet bez trenera), bet tā būs izdevīgi ieguldīta nauda.

Garie skrējieni ir izturības jautājums

Maratonu sacensības prasa izdevumus: dalības maksa, nokļūšana, maksa par viesnīcu dienu vai divas pirms skrējiena, jo bieži reģistrācija beidzas iepriekšējā dienā. Lai noskrietu maratonu, būs nepieciešamas speciālās želejas, kuras labā variantā var nopirkt par vienu eiro, bet Latvijā veikalos tās maksā aptuveni divus eiro. Teorētiski želejas jālieto ik pēc pusstundas, bet var arī retāk. Esmu noskrējis maratonu bez želejām, bet vairs to nedarīšu.

Visus maratonus, kurus esmu sācis, lēnāk vai ātrāk esmu pieveicis. Distance ir gara un grūta, daudz kas var gadīties, un tie, kuri skrien, saprot, ka ir jāciena ikviens maratonists, vienalga, cik stundās viņš sasniedz finišu.

Protams, ir jāiekļaujas kontrollaikā. Garās distances ir izturības un gribasspēka pārbaudījums. Skrienot stundām ilgi, vari izjust un aprunāties pats ar sevi. Var izjust, kā mainās vējš, gaisma un laika apstākļi. Ja skrienot piemeklē doma, kāpēc man to vajag, ir vērts ieskatīties citos skrējējos.