Ministrija iedod naudu nezināmiem pašmāju modes notikumiem, jēgpilnu pasākumu atstājot bešā

Nepieredzējušiem organizatoriem iedala 60 000 eiro

„Baltijas modes federācijas” prezidente Jeļena Strahova atklātā vēstulē kultūras ministrei Dacei Melbārdei paudusi neizpratni par to, kādēļ ministrijas paspārnē esošais fonds dāsni finansējis mazāk zināmus vai pat līdz šim nebijušus projektus, kopā tiem atvēlot ap 60 000 eiro, vienlaicīgi pilnībā ignorējot pieredzējušos „Riga Fashion Week” organizatorus un to daudz mazākās prasības.

Tātad, kā norāda Strahova, VKKF finansētie projekti šogad ir „Modes manifestācija”, (kuru vēlāk, pēc VKKF finansiālā atbalsta apstiprināšanas, organizatori pasludināja par „Latvijas modes nedēļas Modes manifestāciju”, nevis kā VKKF iesniegtajos dokumentos tika minēts - „Latvijas modes festivāla Modes manifestāciju”) un „Baltic Fashion Week”.

Pirmā projekta pieteicēji ir „Latvijas modes palāta” un tās vadītāja Dita Danosa (saņemts 40 000 eiro finansējums), savukārt „Baltic Fashion Week” aizkulisēs rosās uzņēmums ar nosaukumu SIA „Baltic Fashion Week” un modes mākslinieks Bruno Birmanis (saņemts 20 000 eiro finansējums).

Atsaka palīdzību Latvijas eksportētājiem

Ja „Modes Manifestācijas” organizatori triju iepriekšējo sezonu laikā savas spējas zināmos apmēros jau daudzmaz bija demonstrējuši, uzskatāmi parādot pasākuma potenciālu un sastādot konkrētas prognozes nākotnei, tad vēl nebijušajā pasākumā „Baltic Fashion Week”, šķiet, ir vairāk mistērijas nekā skaidrības. Salīdzinot pasākumus pēc to kvalitātes, neskaidrība pieaug, un izbrīns pārņems arī tos, kuriem modes pasaule ir sveša.

Tā, piemēram, atšķirībā no „Riga Fashion Week”, kas Latvijā norisinājies jau 24 sezonas, „Baltic Fashion Week” attiecīgajā ailē ierakstīta apaļa 0 (nulle!). „Riga Fashion Week” ziņo, ka aptuveni 80% no pasākumā iesaistītajiem dizaineriem ir stabili eksportētāji, piedalās starptautiskās profesionālajās izstādēs un regulāri izstrādā jaunas kolekcijas. Pasākums vienmēr gādājot par kolekciju atbilstību sezonai, kā arī būtiski veicina konkurenci dizaineru vidū. Tikmēr „Baltic Fashion Week” visās šajās ailēs pretī rakstīts „nav zināms”, turklāt konkrētības iztrūkst arī par virkni citu būtisku pasākuma aspektu.

Savās prasībās gan „Baltic Fashion Week” organizatori bijuši pat optimistiskāki nekā „Latvijas modes festivāla Modes manifestācijas” rīkotāji, pieprasot 69 100 eiro, turklāt būtiski pieminēt, ka gan „Latvijas modes nedēļas Modes manifestācija”, gan „Baltic Fashion Week” uz saviem pasākumiem plāno tirgot biļetes, kuru cenas sasniedz pat 35 eiro, savukārt „Riga Fashion Week” - atbilstoši vispārpieņemtajiem modes nedēļu standartiem - ieejas biļetes netirgo.

Neizpratnē pat Itālijas vēstnieks

„Nav saprotams lēmums par finansējuma piešķiršanu SIA „Baltic Fashion Week”, proti, projektam, kas pagaidām eksistē tikai uz papīra, ar projekta vadītāju Bruno Birmani (visu cieņu viņa sasniegumiem deviņdesmitajos gados) priekšgalā, kurš pēdējo 10 gadu laikā nav organizējis nevienu modes pasākumu Rīgas līmenī, nerunājot par starptautisko mērogu,” vēstulē kultūras ministrei izsakās Baltijas modes federācijas vadītāja Strahova.

Atbalstu „Riga Fashion Week” rīkotājiem izteikuši arī vairāki ievērojami pašmāju modes dizaineri, tostarp zīmola „QOOQOO” radītāja Aļona Bauska un „Amoralle” radītāja Inese Ozola. Vēstulē savu piekrišanu „Riga Fashion Week” pārstāvju viedoklim apliecinājuši virkne Latvijas vadošo mediju un pat Itālijas vēstnieks Latvijā Sebastians Fulči (Sebastiano Fulci).  

Cer uz adekvātu lēmumu

Vēršoties pie kultūras ministres, „Baltijas modes federācijas” prezidente apgalvo, ka šāda prakse un lēmumi nebūtu iedomājami saistībā ar līdzīgiem pasākumiem Londonā, Parīzē vai Milānā un lūdz pārskatīt lēmumus attiecībā pret Latvijas modes pasākumu finansēšanu. Atbilde no Kultūras ministrijas pagaidām izpaliek.