Zilās krāsas ģēnijs

Zilā krāsa Kleinam nekad nav bijusi tikai pigments, tā ir garīga, visaptveroša kosmiska spēka simbols, kas pārvērš mākslas darbā arī pašu dzīvi. Kā “logs, kas atvērts brīvībai” – viņa utopiskās, iracionālās pasaules vīzija. Zilais viņam asociējās ar taustāmām, redzamām un vienlaikus dažbrīd šķietami tik abstraktām dabas parādībām – debesīm un jūru. Savu slaveno zilo pigmentu, kas vēlāk tika patentēts kā International Klein Blue (IKB), viņš izstrādāja sadarbībā ar ķīmiķiem, un tas jau sen kļuvis par leģendu, arī modes terminoloģijā. Kleina zilās apsēstības saknes esot meklējamas viņa dzimtajā pilsētā Nicā, turpat, kur vēlāk (arīdzan zilo toņu gammā) iedvesmojās arī Anrī Matiss.

Stāsta, ka Kleina apmātība ar zilo bijusi tik liela, ka viņš pat neieredzējis putnus, jo tie viņa iztēles perfektajā debesu zilumā bijuši kā “caurums peizāžā”. Kleins pielāgoja zilo visam. Sērijā Antropometrija pat eksperimentēja ar zili krāsota sievietes ķermeņa zīmēm uz audekla. Šī performance fiksēta arī dokumentālā filmā, kur viņa modeles kā dzīvas otas dāsni notriepj viena otru ar zilu krāsu, lai pēcāk ar ķermeni viegli pieskartos audeklam uz grīdas un sienām, atstājot uz tā sirreālus nospiedumus. Eleganti tērptais Kleins, baltiem cimdiem rokās, tajā visā noraugās it kā no malas, dodot padomus, bet nepieskaroties ne krāsai, ne modelēm. Antropometrijas sērijas viņš vēlāk dēvēja par mēģinājumu tādējādi fiksēt ķermeņa fizisko enerģiju. 1961. gadā, kad Jurijs Gagarins kļuva par kosmosa pionieri un nāca klajā ar slaveno paziņojumu: “Zeme ir zila!”, Kleins neesot palicis parādā, teikdams – Gagarins vien apmeklējis viņa izstādes atklāšanu izplatījumā …

Dzimis mākslinieku ģimenē un sākotnēji studējis austrumu valodas, gleznot Kleins sāka, sadraudzējies ar Armānu un Klodu Paskālu, ar kuriem kopā (apvienojoties pavisam deviņiem domubiedriem) 1960. gadā nodibināja jaunā reālisma kustību, kas nereti tiek dēvēta par amerikāņu popārta Eiropas līdzgaitnieci.

Īpaša vieta izstādē atvēlēta arī otrai mākslinieka dzīves kaislībai – džudo. 1952. gadā 24 gadus vecais Īvs Kleins no Parīzes devās uz Tokiju, kur pusotru gadu mācījās džudo pie deviņu danu džudo meistara Odas. Pēcāk viņš kļuva par pirmo eiropieti, kurš saņēmis četru danu melno jostu. Atgriezies Parīzē, Kleins atvēra Džudo akadēmiju un izdeva grāmatu Džudo pamati – veltījumu sešām šā cīņu veida pamatkatām. Viņš arī pats pasniedza džudo, kādu laiku pat tādējādi pelnīdams iztiku.

Kleina mākslinieka karjera bija ļoti īsa – vien septiņi gadi. Viņš nomira pēkšņi no sirdstriekas 34 gadu vecumā, pašā slavas zenītā, īsi pirms dēla piedzimšanas.

Līdz 1. Janvārim, Piazza Giacomo Matteotti 9, 16123 Genoa, Itālija