"Man vajadzētu gribēt biežāk..." seksualitātes koučs Elīna Zesere par to, ko viņa māca klientiem

Ko tev var iemācīt seksualitātes koučs?

Seksualitātes koučings joprojām ir salīdzinoši jauna profesija ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Tā apvieno darbu ar emocijām, ķermeni un attiecībām, palīdzot cilvēkiem labāk izprast sevi un savu seksualitāti.

Somatiskais seksualitātes koučs Elīna Zesere savā darbā fokusējas uz ķermeņa apzināšanos, prāta un ķermeņa savienošanu un drošas telpas radīšanu, kur iespējams runāt par tēmām, kas bieži paliek noklusētas. Viņa strādā ar cilvēkiem, kuri vēlas labāk izprast savu ķermeni, atjaunot saikni ar baudu un iemācīties dzīvot saskaņā ar savām sajūtām un vajadzībām.

Ceļš līdz šai profesijai Elīnai bijis personisks. Ilgu laiku viņa darbojās modes industrijā, strādājot ar klientēm un palīdzot viņām justies labāk savā ķermenī. Taču, piedzīvojot izdegšanu un apzinoties, ka pati nejūt savas robežas, viņa sāka meklēt dziļāku izpratni par sevi. Tas viņu aizveda pie koučinga un vēlāk – pie seksualitātes koučinga, kurā viņa saskatīja savu patieso aicinājumu.

Izgājusi padziļinātu divu gadu apmācību programmu Amerikā, Elīna šodien palīdz citiem iet līdzīgu ceļu – no neskaidrības un atsvešinātības uz apzinātību, pieņemšanu un piepildītāku dzīvi. Viņas darbs balstās pārliecībā, ka seksualitāte nav atdalāma no pārējās dzīves – tā ietekmē mūsu attiecības, pašvērtējumu un spēju justies labi pašiem ar sevi.

Atgriezties pie sava ķermeņa un sajūtām

Viena no svarīgākajām lietām, ko seksualitātes koučs māca, ir spēja atkal just. Mūsdienu sieviete bieži analizē, plāno, pielāgojas, rūpējas par citiem un cenšas atbilst gaidām. Šajā steigā un pienākumu virpulī ķermenis paliek otrajā plānā, saikne ar to pamazām vājinās. Tieši šī atsvešinātība no sava ķermeņa bieži vien ir iemesls, kāpēc pazūd vēlme, bauda vai interese par intimitāti. Ja mēs nejūtam sevi, mēs nevaram līdz galam saprast arī savas vajadzības un bieži vien pat nepamanām, ka tās vispār tiek ignorētas.

Strādājot ar ķermeni, sieviete pamazām iemācās apstāties un ieklausīties sevī. Kā skaidro seksualitātes koučs Elīna Zesere: “Es mācu sievietei atkal just savu ķermeni un pamanīt, kas ar viņu notiek. Mēs veidojam tādu kā ķermeņa karti, kas palīdz saprast savas reakcijas.” Šis process ļauj ne tikai identificēt sajūtas, bet arī ieraudzīt sakarības – kā ķermenis reaģē uz stresu, tuvību, pieskārieniem vai emocionāliem pārdzīvojumiem. Pakāpeniski sieviete sāk atpazīt savas sajūtas – gan fiziskās, gan emocionālās. Viņa pamana, kas rada komfortu, kas – spriedzi, kurā brīdī ķermenis atveras un kurā noslēdzas. Šī apzinātība palīdz veidot daudz ciešākas un godīgākas attiecības ar sevi.

Ar laiku pieaug arī uzticēšanās sev. Sieviete vairs nebalstās tikai uz to, kā “vajadzētu būt”, bet sāk vadīties pēc tā, ko viņa patiesībā jūt. Tas ietekmē ne tikai intimitāti, bet arī ikdienas lēmumus, attiecības un pašsajūtu kopumā. Tā ir atgriešanās pie sevis kā galvenā orientiera – pie ķermeņa, kas vienmēr signalizē, tikai līdz šim nav ticis sadzirdēts.

Robežas, vajadzības un drosme tās paust

Ļoti bieži sievietes ir pieradušas pielāgoties – darīt lietas “mīļā miera labad”, izvairīties no konflikta un savas vajadzības nolikt otrajā plānā. Tas attiecas arī uz seksualitāti, kur sieviete var piekrist tam, ko patiesībā nevēlas, vai klusēt par to, kā viņai trūkst. Ilgtermiņā tas rada atsvešinātību gan no partnera, gan pašai no sevis.

Seksualitātes koučs palīdz iemācīties pamanīt savas robežas, kur beidzas “jā” un sākas “nē”. Taču šī robežu apzināšanās ir tikai pirmais solis. Kā uzsver Elīna Zesere: “Vispirms ir jāsaprot, ka es sevi līdz galam nedzirdu. Tad jāmācās pamanīt, kur es pārkāpju sev pāri.” Šī atpazīšana bieži vien nāk ar pārsteigumu – cik daudzās situācijās sieviete automātiski izvēlas pielāgoties, pat neuzdodot sev jautājumu, ko viņa patiesībā vēlas.

Nākamais, bet daudz grūtākais solis ir iemācīties savas robežas paust – skaidri, cieņpilni un bez vainas sajūtas. Tas nozīmē ne tikai pateikt “nē”, bet arī atļaut sev pateikt “jā” – savām vēlmēm, vajadzībām un baudai. Tas prasa arī uzņemties atbildību par savām vajadzībām – negaidīt, ka partneris tās nolasīs bez vārdiem, bet gan mācīties tās formulēt un, ja nepieciešams, atkārtot. Attiecībās tas ir īpaši svarīgi, jo katram cilvēkam ir savs temps, pieredze un izpratne par tuvību.

Viena saruna reti kad visu atrisina – tā ir nepārtraukta komunikācija. Kā saka koučs: “Tikai tad var iemācīties pateikt “nē” un “jā” cieņpilnā veidā, pat ja tas jāatkārto vairākas reizes.” Šī atkārtošana nav vājums – tā ir daļa no veselīgas komunikācijas un cieņas pret sevi.

Laika gaitā šis process būtiski maina sievietes pašvērtējumu. Viņa sāk sevi uztvert kā vērtīgu, dzirdamu un cienījamu gan attiecībās, gan ārpus tām. Un tieši šajā punktā robežas vairs nav šķērslis, bet gan pamats drošām un patiesām attiecībām.

Seksualitāte – vairāk nekā tikai sekss

Darbs ar seksualitāti bieži vien maina daudz vairāk nekā tikai intīmo dzīvi. Tas ietekmē pašvērtējumu, attiecības, spēju pieņemt lēmumus un pat dzīves virzienu. Seksualitāte nav izolēta dzīves daļa – tā ir cieši saistīta ar to, kā mēs jūtamies paši ar sevi, kā veidojam attiecības un cik brīvi spējam dzīvot savu dzīvi.

Kad sieviete sāk just savu ķermeni un apzināties savas vajadzības, viņa kļūst drošāka, autentiskāka un brīvāka savās izvēlēs. Viņa sāk skaidrāk redzēt, kas viņai der un kas nē, kur viņa vēlas būt un kur vairs ne. Kā uzsver Elīna Zesere: “Darbs ar seksualitāti ietekmē pilnīgi visas dzīves sfēras. Kad cilvēks sāk just sevi un savas robežas, mainās arī viņa attiecības, darbs un pašvērtība.” Šī izpratne bieži vien atnes pārmaiņas attiecībās, profesionālajā dzīvē un ikdienas ieradumos. Jo brīdī, kad sieviete vairs neignorē savas sajūtas, viņa vairs nevar turpināt dzīvot tā  kā līdz šim, ja tas viņai nav saskaņā ar sevi.

Šis process ne vienmēr ir viegls. Tas var padarīt sievieti “neērtāku” apkārtējiem – viņa vairs nepielāgojas tik daudz kā agrāk, sāk biežāk pateikt “nē” un izvēlas sevi. Taču tieši šajā neērtumā slēpjas brīvība – iespēja dzīvot saskaņā ar sevi, nevis citu gaidām. Kā saka koučs: “Tu kļūsti brīvāka – pat ja citiem tas šķiet neērti.”

Un vēl viens būtisks aspekts šajā procesā ir bauda. Tā nav tikai seksā. Tā ir spēja piedzīvot prieku, klātbūtni un dzīves pilnību arī pavisam vienkāršos mirkļos – elpā, kustībā, pieskārienā, mierā. Mācoties būt kontaktā ar sevi, sieviete pamazām atklāj, ka bauda nav kaut kas, kas “notiek pats no sevis”. Tā ir prasme pamanīt, atļaut un izjust. Un tieši šī prasme var kļūt par vienu no vērtīgākajām dāvanām, ko sniedz darbs ar savu seksualitāti.

Kas notiek konsultācijās?

Ideja par seksualitātes kouča konsultāciju sākumā var šķist neskaidra vai pat mulsinoša – kas tur īsti notiek? Vai tā ir saruna, terapija, praktiski vingrinājumi? Patiesībā tas ir process, kas katram cilvēkam var izskatīties citādi, taču tā pamatā vienmēr ir droša, atbalstoša vide un darbs ar sevi.

Pirmajā tikšanās reizē svarīgākais nav uzreiz atrast risinājumus, bet gan izveidot uzticēšanos. Tā ir telpa, kurā iespējams runāt par lietām, par kurām bieži vien līdz šim nav runāts ne ar vienu. “Pirmajās sesijās mēs vienkārši runājam. Speciālists rada vidi, kurā ir viegli runāt pat par vissāpīgākajām tēmām,” skaidro seksualitātes koučs Elīna Zesere. Šajā posmā tiek izzināts, kas sievieti atvedis pie kouča – kādas ir viņas sajūtas, pieredze, izaicinājumi un vēlmes. Tas ir arī brīdis, kad sieviete sāk sajust, ka viņas pieredze ir pieņemama un saprotama, ka viņa nav viena ar saviem jautājumiem.

Kad rodas drošības sajūta, darbs pakāpeniski pāriet dziļākā līmenī. Atšķirībā no klasiskas sarunu terapijas, seksualitātes koučings bieži ietver arī darbu ar ķermeni. Tas var nozīmēt dažādus somatiskus vingrinājumus, kas palīdz atjaunot saikni ar sajūtām, apzināties ķermeņa reakcijas un iemācīties tās interpretēt.

Konsultācijās var tikt izmantotas arī lomu spēles, komunikācijas treniņi un dažādi praktiski uzdevumi. Sieviete var mācīties, kā formulēt savas vēlmes, kā pateikt “nē”, kā reaģēt situācijās, kurās iepriekš jutusies apjukusi vai bezspēcīga. Tāpat tiek veidota sava veida “ķermeņa karte” – izpratne par to, kā ķermenis reaģē dažādās situācijās un kā šīs reakcijas var mainīt.

Dažkārt process var kļūt negaidīti viegls un pat rotaļīgs. “Reizēm tas kļūst par tādu kā spēli – mēs varam kustēties, smieties, testēt dažādas reakcijas. Prāts caur to mācās,” stāsta koučs. Šī pieeja palīdz mazināt spriedzi un ļauj sievietei piedzīvot jaunu pieredzi bez spiediena vai “pareizā rezultāta” meklēšanas. Svarīgi saprast – katra konsultācija ir individuāla. Ar vienu klientu vairāk tiek strādāts ar emociju atpazīšanu, ar citu – ar ķermeņa sajūtām vai attiecību dinamiku. Process vienmēr pielāgojas cilvēka vajadzībām un tempam.

Bauda, iekāre un realitāte – ko mēs bieži pārprotam

Runājot par seksualitāti, bieži tiek jaukti divi jēdzieni: iekāre un bauda. Sabiedrībā joprojām valda priekšstats, ka iekāre ir spontāna, viegla un vienmēr patīkama, tā “vienkārši notiek”. Taču realitātē sievietes pieredze bieži ir daudz niansētāka un pretrunīgāka.

Kā skaidro seksualitātes koučs, iekāre ne vienmēr nozīmē baudu. Tā var būt saistīta arī ar spriedzi, nemieru vai pat diskomfortu. “Ir cilvēki, kuriem iekāres dēļ ķermenī rodas nemiers, viņi nespēj koncentrēties, kamēr nav sasniegts rezultāts. Tas nenozīmē, ka tā ir patīkama pieredze,” viņa uzsver. Tas nozīmē, ka seksualitāte nav tikai par to, cik bieži mēs izjūtam vēlmi, bet gan par to, kā mēs šo vēlmi piedzīvojam. Vai tajā ir klātbūtne, drošība un bauda vai arī spriedze un spiediens uz sevi?

Būtiska daļa no šī ceļa ir arī spēja iemācīties regulēt savu ķermeni un emocijas. Ne vienmēr iekāre ir jāapmierina uzreiz – reizēm daudz vērtīgāk ir to izjust, novērot un saprast, ko tā patiesībā signalizē. Vai tas ir par tuvību? Par nogurumu? Par vajadzību pēc pieskāriena vai uzmanības?

Savukārt bauda ir daudz plašāks jēdziens. Tā nav tikai seksā – tā ir spēja piedzīvot dzīvi. Tā var būt elpā, kustībā, sarunā, klusumā vai vienkārši sajūtā, ka tu esi kontaktā ar sevi. Taču, lai šo baudu pamanītu, ir nepieciešama apzinātība – spēja apstāties un būt klātesošai.

Mūsdienu sieviete bieži dzīvo darīšanas režīmā – viņa rūpējas, organizē, plāno un skrien. Šajā ritmā bauda kļūst sekundāra vai pat pilnībā pazūd no ikdienas. Un tad rodas sajūta, ka “kaut kas nav kārtībā”, lai gan patiesībā vienkārši nav vietas, kur šai baudai parādīties. Svarīgi arī saprast – dzīvē būs posmi, kuros seksualitāte atkāpjas otrajā plānā. Stress, pārslodze, bērnu piedzimšana, attiecību pārmaiņas vai iekšēji pārdzīvojumi – tie visi ietekmē to, kā mēs jūtamies savā ķermenī. Un tas ir normāli. Problēma sākas brīdī, kad mēs sākam sevi salīdzināt ar iedomātiem standartiem un uzskatīt, ka “man vajadzētu just vairāk”, “man vajadzētu gribēt biežāk” vai “ar mani kaut kas nav kārtībā”.

Taču seksualitāte nav stāsts par standartiem, kā vajadzētu būt, bet gan to, kā tieši tu jūties šobrīd. Un darbs ar to nozīmē nevis sevi labot, bet iemācīties sevi sadzirdēt. Tikai brīdī, kad sieviete pārstāj cīnīties ar sevi un sāk sevi izprast, parādās kaut kas daudz vērtīgāks par “pareizu seksualitāti” – parādās miers, pieņemšana un iespēja piedzīvot savu dzīvi patiesāk.

Kad vērsties pie seksualitātes kouča?

Seksualitātes jautājumi bieži kļūst aktuāli dzīves posmos, kad ķermenī, attiecībās vai pašsajūtā kaut kas mainās. Tas nenozīmē, ka ar sievieti kaut kas nav kārtībā, bet gan to, ka ir laiks pievērsties sev.

Par to var liecināt:

• sekss šķiet kā pienākums, nevis bauda;
• pazudusi vēlme vai interese par intimitāti;
• grūti saprast, ko tu pati vēlies seksā;
• nespēja atklāti runāt ar partneri par savām vajadzībām;
• sajūta, ka ķermenis “nereaģē” vai netiek līdz galam izjusts;
• pieredzētas seksuālas traumas, kas joprojām ietekmē pašsajūtu;
• attiecībās parādās atsvešinātība vai nesaskaņas par tuvību;
• jūties atraidīta un sāc apslāpēt savas vēlmes, lai nesāpētu.

Īpaši svarīgi pievērst uzmanību sev arī dzīves pārmaiņu posmos:

• grūtniecības laikā vai pēc bērna piedzimšanas;
• kad bērni paaugas un mainās sievietes loma;
• perimenopauzē vai menopauzē;
• šķiršanās vai attiecību pārmaiņu laikā;
• uzsākot jaunas attiecības.

Ko tu iegūsti, strādājot ar sevi:

• dziļāku kontaktu ar savu ķermeni;
• spēju atpazīt un nosaukt savas vajadzības;
• lielāku pašvērtību un iekšēju stabilitāti;
• atklātāku un godīgāku komunikāciju attiecībās;
• vairāk baudas – ne tikai seksā, bet dzīvē kopumā.

Mīti par seksualitāti, kas tev var traucēt dzīvot:

• “Man vajadzētu gribēt biežāk.”
• “Ja es nejūtu, ar mani kaut kas nav kārtībā.”
• “Partnerim pašam jāsaprot, ko es vēlos.”
• “Iekāre vienmēr rodas spontāni.”
• “Visiem citiem ir labāk nekā man.”