Stiliste Una Bernatoviča par darbu un ģimeni: "Jānovērtē katra diena”
Stiliste un imidža skolas "Unastyle" radītāja Una Bernatoviča ir pieradusi daudz strādāt, bet viņa arī zina, cik svarīgi ir neizdegt un parūpēties par sevi. Saruna ar viņu - žurnāla "100 Labi Padomi" jaunākajā numurā.
Una Bernatoviča mūs ieved savā valstībā – imidža skolā-studijā Unastyle. Tikko sapucējusi klienti, tagad intervija, bet diena ar to vēl nebeidzas – ieejot mācību klasē, viņa moži sasveicinās ar audzēkņiem.
Iespaidus nevar atņemt
Šogad Unai gaidāmas divas nozīmīgas jubilejas – pašas apaļā dzimšanas diena aprīļa beigās un Unastyle 20 gadu pastāvēšanas jubileja 4. septembrī. “Savas dzimšanas dienas svinēt man nepatīk, tādēļ parasti aizmūkam ārpus Latvijas. Brazīlijā piedzīvoju visslapjāko dzimšanas dienu, jo braucām zem Igvasu ūdenskrituma, biju izmirkusi no galvas līdz kājām. Esmu sagaidījusi dzimšanas dienu arī gaisa balonā – tas bija Kapadokijā. Pērn bijām Ķīnā. Tā bija ļoti emocionāla diena, jo helikopterā lidojām virs Avatara kalniem, un man, redzot šo elpu aizraujošo skaistumu, bira asaras.”
Ceļošana ir Unas iedvesmas avots un veids, kā atslēgties no ikdienas. Viņa joprojām atceras pirmo kopīgo ceļojumu ar vīru uz Ēģipti, lai atzīmētu kāzu desmito jubileju. Tur, dodoties safari izbraucienā, viņi sastapa kādu padzīvojušu pāri, un viņu sacītais Unai iespiedās atmiņā uz visu mūžu: “Ceļojiet, kad vien varat! Ceļojumos gūtos iespaidus jums neviens nevar atņemt vai nozagt.”
Parasti ceļojumos Una dodas divatā ar vīru, bet viņi ir braukuši arī kopā ar bērniem un mazbērniem. Tūrisma aģentūru pakalpojumus viņi neizmanto, visu saplāno paši. “Vīrs atrod lidojumus, viesnīcas, galamērķus – reizēm es nezinu, kur tieši brauksim. Smejoties teicu vīram – ja tu kaut kur pazudīsi, es pat nezināšu, kur man jābrauc!” Viņi redzējuši septiņus jaunos pasaules brīnumus: Lielo Ķīnas mūri, Jordānijas seno pilsētu Petru, Kristus Glābēja statuju Riodežaneiro, inku cietoksni Maču Pikču Peru, maiju senpilsētu Čičenicu Meksikā, Romas Kolizeju un Tadžmahalu Indijā. Una atceras, ka kāpiens Maču Pikču prasījis morālu sagatavošanos un arī fiziski nav bijis viegls, tomēr bijis to vērts. Nonākot virsotnē, elpa aizrāvusies no skata, kas pavēries, un no dziļa aizkustinājuma.
Šogad Bernatoviči svinēs kāzu 38. gadadienu. Kāda ir viņu labas sadzīvošanas atslēga? “Man šķiet, ļoti svarīga ir pacietība, sapratne un uzticēšanās. Jau trešajā dienā pēc kāzām vīram bija jādodas jūrā. Es viņam prasīju – kur mans medusmēnesis? “Tev visu mūžu būs medusmēnesis,” vīrs atbildēja.” Vēl liela loma esot arī tam, cik saprotošs esi, vai vari pieņemt otru cilvēku ar viņa trūkumiem, jo neviens nav ideāls. “Nevienu nevar pārtaisīt, un tas nav vajadzīgs. Jāpriecājas, ka esam veseli un mierā, ka mūsu bērniem labi klājas. Jānovērtē katra diena un kopābūšana, jo nekad nevar zināt, kas notiks rīt.”
Pilnu sarunu ar Unu Bernatoviču , lasi žurnāla “100 labi padomi” jaunajā numurā, kas no 2. aprīļa nopērkams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.
