Izraēlas vēstnieks pārsteigts atrod Ādolfa Hitlera kapu

Protams, ka runa nav par vienu no briesmīgākajiem ļaundariem cilvēces vēsturē, nacistiskās Vācijas fīreru Ādolfu Hitleru, kurš Berlīnē ielaida sev lodi pierē 1945. gada 30. aprīlī, dažas dienas pirms Vācijas oficiālās kapitulācijas un Otrā pasaules kara beigām.

Izraēlas vēstnieks Liors Bendors pārsteidzošo atklājumu piedzīvoja ebreju aškenazu kapsētā “Filantropia”, kuru apmeklēja ar Bukarestes universitātes Literatūras fakultātes “Goldstein Goren” Ebreju studiju centra koordinatori Feliciju Valdmani.

Gluži kā bēdīgi slavenais vārdabrālis, arī šis Ādolfs Hitlers bija austriešu izcelsmes, taču ne gleznotājs (jaunībā nākamais nacistu fīrers nesekmīgi mēģināja iestāties Vīnes Mākslas akadēmijā), bet cepurnieks.

“Filantropia” tika izveidota 1865. gadā un pašlaik ir lielākā un vecākā no trim ebreju kapsētām Bukarestē, tajā ir ap 29 000 apbedījumu.

Vēstnieks norāda, ka īpašs elements ir profesiju pieminēšana uz kapa plāksnēm – “ārsts”, “advokāts”, “inženieris”, “arhitekts”, “farmaceits”, “baņķieris”, “akadēmiķis”, “mākslinieks” – kā pierādījums ebreju integrācijai Rumānijas sabiedrības elitē un viņu būtiskajam ieguldījumam tās attīstībā, par spīti tam, ka ebreju civilo tiesību atzīšana notikusi samērā vēlu, tikai pēc 1919. gada.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Āfrikas dienvidu valstī Namībijā spožu politisko karjeru joprojām turpina vīrietis, vārdā Ādolfs Hitlers, kaut gan viņa uzskatos nav nekā nacistiska. 26. novembrī Namībijā notika pašvaldību vēlēšanas, un  vietējais politiķis Ādolfs Hitlers, pilnajā vārdā Ādolfs Hitlers Uunona, tika ievēlēts uz piekto pilnvaru laiku savā apgabalā. Ādolfs Hitlers Uunona pārstāv partiju "Dienvidrietumu Āfrikas ļaužu organizācija" (SWAPO), kas Namībijā ir pie varas kopš 1990. gada, kad tā ieguva neatkarību no Dienvidāfrikas Republikas. 

“Mans tēvs mani nosauca šī cilvēka vārdā. Iespējams, viņš nemaz nesaprata, par ko Ādolfs Hitlers patiesībā cīnījās,” Hitlers savulaik sacīja Vācijas izdevumam “Bild”. “Bērnībā tas man šķita pilnīgi normāls vārds. Tikai kā pusaudzis es sapratu, ka šis cilvēks vēlējās iekarot visu pasauli.”

Pretēji savam vācu vārdabrālim, šis Ādolfs Hitlers uzsvēris, ka viņam nav nekādu plānu par pasaules iekarošanu, tomēr mainīt savu vārdu, kas pasaulei saistās ar asiņaino tirānu un kara noziedznieku, viņš negrasījās, jo to darīt būtu par vēlu, tā kā šis vārds jau ir visos viņa oficiālajos dokumentos. Kandidātu sarakstā, kas drukāts valdības oficiālajā izdevumā, viņa vārds tika saīsināts kā “Ādolfs H”, taču oficiālajā rezultātu vietnē tas parādījās pilnībā.

Vēlāk gan intervijā vietnei "namibian.com" Ādolfs Hitlers paziņojis, ka tomēr nolēmis pielikt punktu savai saistībai ar bēdīgi slaveno uzvārda brāli un turpmāk vēlas būt pazīstams kā Ādolfs Uunona, no personu apliecinošiem dokumentiem svītrojot nacistu fīrera uzvārdu. “Mani nesauc Ādolfs Hitlers. Es esmu Ādolfs Uunona. Pagātnē esmu redzējis cilvēkus, kas mani sauc par Ādolfu Hitleru un mēģina mani saistīt ar kādu, kuru es nemaz nepazinu.”

Namībija no 1884. līdz 1915. gadam bija Vācijas kolonija ar nosaukumu Vācu Dienvidrietumu Āfrika, tur joprojām dzīvo neliela vācu valodā runājoša kopiena un katru gadu to apmeklē apmēram 120 000 Vācijas tūristu. Kad sākās Pirmais pasaules karš, toreizējā Britu impērijā ietilpstošā Dienvidāfrikas Savienība (kopš 1961. gada Dienvidāfrikas Republika) anektēja šo Vācijas koloniju, to pārvaldot kā Dienvidrietumu Āfriku. Pēc kara beigām Dienvidāfrika saņēma Nāciju līgas mandātu šīs teritorijas pārvaldīšanā, to faktiski uzskatot par savu piekto provinci.

Kamēr Vācija jau sen cenšas izpirkt savus Otrā pasaules kara un genocīda noziegumus, kas tika pastrādāti Hitlera režīma laikā, tās koloniālā režīma noziegumus Namībijā apspriež daudz retāk, kaut gan pēdējo gadu laikā aizvien aktīvāk izskan prasības pēc reparācijām. Viens no asiņainākajiem ķeizariskās Vācijas noziegumiem toreizējā kolonijā bija apmēram 65 000 herero un 10 000 nama cilšu locekļu noslepkavošana, lai apspiestu sacelšanos laikposmā no 1904. līdz 1908. gadam. Turklāt tūkstošiem herero pārstāvji tika izdzīti uz tuksnesi, kur bija nolemti nāvei, bet daļu ieslodzīja koncentrācijas nometnēs. Vācija oficiāli atvainojās tikai 2004. gadā, bet 2015. gadā notikušo atzina par pielīdzināmu genocīdam. 2021. gadā Vācija paziņoja, ka samaksās Namībijai 1,1 miljardu eiro.

Vācu kopiena Namībijā laiku pa laikam tikusi saistīta ar neonacisma izpausmēm, tostarp Hitlera simtās dzimšanas dienas svinēšanu 1989. gadā. Savukārt 2005. gadā vācu valodā iznākošs nedēļraksts “Plus” publicēja reklāmu, kurā pausts “prieks un gandarījums” par slavenā nacistu mednieka un holokaustu pārcietušā Simona Vīzentāla nāvi. Vācijas vēstnieks Namībijā pieprasīja, lai laikraksts atvainojas, kas tika izdarīts.