Krievijā dzemdēt negribošas sievietes sūtīs pie psihologiem

Ministrija rekomendē šādi rīkoties pret sievietēm, kuras reproduktīvās dispanserizācijas ietvaros anketā atbildējušas, ka nevēlas dzemdēt bērnus. “Ja uz anamnēzes anketas jautājumu “Cik bērnu jūs gribētu, lai jums ir, ieskaitot jau piedzimušos?” tiks norādīta nulle, ieteicams pacienti nosūtīt uz medicīnas psihologa konsultāciju, lai viņai veidotu pozitīvu attieksmi pret bērnu dzimšanu,” teikts aģentūras citētajā ministrijas dokumentā.

Nesen Krievijas Valsts domes Veselības aizsardzības komitejas locekle Rimma Utjaševa paziņoja, ka vecumā no 22 līdz 27 gadiem sieviete var “mierīgi” dzemdēt trīs bērnus, “un pēc tam no sirds līdz 47 gadiem”. Pēc izraisītās rezonanses deputāte paskaidroja, ka nebija aicinājusi Krievijas sievietes “piecu gadu laikā dzemdēt trīs bērnus”.

Janvārī “Sievietes par dzīvību” fonda prezidente, Sabiedriskās palātas demogrāfijas, ģimenes, bērnu un tradicionālo ģimenes vērtību aizsardzības komitejas vicepriekšsēdētāja Natālija Moskvitina aicināja Krievijas sievietes dzemdēt, par spīti nabadzībai, un paziņoja, ka viņas nevēlas dzemdēt bērnus alkatības dēļ. “Kāds mācītājs teica superīgu lietu: “Nedzemdē, jo alkatīgas”. Precīzi. Vai tiešām piedzimušais bērns jums atņems zupas šķīvi vai ko citu? Kaut kādas muļķības, galvenā problēma ir nevis komforts, bet mūsu alkatība,” viņa paziņoja konferencē ar zīmīgu nosaukumu “Atpakaļ nākotnē”.

2024. gada beigās Valsts domes deputāts no Kurganas apgabala Aleksandrs Iļtjakovs aicināja Krievijas sievietes dzemdēt, “kamēr vien strādā “dzemdētava””. Atbildot uz kritiku, viņa norādīja, ka sauc lietas īstajos vārdos un uzsver, ka cilvēku vairošanās pienākums ir Dieva noteikts.

Par to, ka sievietes sāk aizvien kūtrāk pildīt savu “patriotisko pienākumu”, Krievijas dažāda ranga amatpersonas un propagandisti žēlojas ne pirmo gadu un piedāvā aizvien radikālākas metodes spītnieču pārmācīšanā.

Piemēram, Brjanskas apgabala domes deputāts un kustības “Pareizticīgā Krievija” priekšsēdētājs Mihails Ivanovs piedāvāja nakts laikā atslēgt internetu jaunām ģimenēm, kurām vēl nav bērnu. Viņš paziņoja, ka internets kļuvis par atkarību, kas novērš gados jaunos cilvēkus no domām par bērniem, un apdraud valsts demogrāfisko drošību. “Internets ir kļuvis par jaunu atkarības formu, kas grauj ģimenes pamatus. Tā vietā, lai sarunātos, veidotu attiecības un domātu par bērniem, jaunie cilvēki stundām ilgi pārskata ziņu lentu, spēlē spēles vai skatās seriālus,” viņš pērn izteicās izdevumam “Abzac”. “Iecirkņa un ģimenes psihologi varētu palīdzēt pāriem, izskaidrojot dzīvās komunikācijas un ģimenes veidošanas apzinātas pieejas nozīmi. Mēs neaicinām uz pilnīgu kontroli, bet ja jaunie cilvēki pavada naktis telefonos tā vietā, lai pievērstu uzmanību viens otram, tas ir ceļš uz nekurieni.” Ivanovs precizēja, ka viņš piedāvā nevis pilnīgu aizliegumu jaunām pāriem, bet gan ierobežojumus nakts stundās, piemēram, no plkst. 23.00 līdz 02.00.

Citu metodi dzimstības veicināšanai piedāvāja Krievijas Valsts domes Veselības aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietniece Tatjana Solomatina. Viņa uzskata, ka jāpastiprina kontrole kontracepcijas tablešu pārdošanā sievietēm, un vispār — kontraceptīvus vajadzētu izsniegt tikai pēc ārsta receptes.

Krievijas Izglītības ministrija pērn ierosināja atjaunot diskotēkas skolās un izveidot bērnu randiņu vietas, lai, kā izteicās Izglītības ministrijas Ģeopolitikas audzināšanas, papildu audzināšanas un bērnu atpūtas departamenta direktore Natālija Agre, “speciālās militārās operācijas” (kā Krievijā jau 1484. dienu dēvē tās izraisīto asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara) apstākļos veicinātu skolēnu romantisko attiecību veidošanos un vēlmi izveidot ģimeni ar bērniem. “Pie mums notiek speciālā militārā operācija, [mēs ļoti daudz rīkojam] nopietnus, svarīgus pasākumus. Bet kur ir bērnu romantika?” vaicāja Agre. “Es nesen uzmanīgi sāku apspriest, kur ir mūsu skolas diskotēkas?” 

Viņa pauda satraukumu, ka tikai 8% Krievijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 21 gadam vēlas izveidot ģimeni, un iemesls ir tas, ka valsts nav radījusi apstākļus skolēnu romantiskajām attiecībām. “Mums ir vajadzīgas vietas, kur zēns var uzaicināt meiteni uz randiņu. Labi, ka pakāpeniski atgriežas skolas forma, kur zēni ir ģērbti kā zēni un meitenes kā meitenes. Tas ir ļoti svarīgi, jo pat ārējais izskats nosaka pilnīgi citādas kvalitātes attiecības starp zēniem un meitenēm.” Viņa norādīja, 2024. gada aptaujā noskaidrojies, ka gada laikā to bērnu skaits, kuri nevēlas veidot ģimeni, samazinājies no 11% līdz 8%, bet to, kuri neplāno bērnus, – no 16% līdz 14%. Šeit viņa kautrīgi noklusē, ka darbaspēka un lielgabalgaļas skaita palielināšanai Krievijā 2024. gadā pieņēma likumu, aizliedzot popularizēt dzīvesveidu bez bērniem. Pati Agre uzskata, ka pozitīvu ietekmi atstājušas skolās aizvien aktīvāk ieviestās “Sarunas par svarīgo”, kā arī attiecīga satura televīzijas pārraides, garīgi tikumiskās grāmatas un filmas.

2024. gadā Valsts domes deputāte Žanna Rjabceva paziņoja, ka Krievijas sievietēm jādzemdē jau 18 gadu vecumā. “Varu teikt: dzemdēt, dzemdēt un vēlreiz dzemdēt, vajag dzemdēt,” paziņoja Rjabceva. Šim nolūkam nekāda materiāla stimulēšana neesot nepieciešama, jo Krievijā “nopelna pietiekami” un “izdzīvot nevienam nenākas”. Valsts domes ģimenes aizsardzības komitejas vadītāja Ņina Ostaņina aicināja valstī veikt “speciālo demogrāfisko operāciju”, bet Valsts domes deputāte Tatjana Larionova nevēlas, lai skolās propagandētu izsargāšanos no grūtniecības. “Šis sauklis “dod prezervatīvu, lai izsargātos no grūtniecības” bija lieks,” viņa paziņoja izdevumam “Vedomosti” un uzsvēra, ka valsts cīnās par katru grūtniecību un, tā kā līdz 50 procentiem meiteņu sāk dzimumdzīvi jau 15,5 gados, nevajag problēmu uzpūst un “iet [uz skolu] ar prezervatīviem”.

Savukārt Federācijas padomes senators Andrejs Kutepovs 2024. gada septembrī ierosināja dzemdējušajām skolniecēm piešķirt papildu punktus, viņām iestājoties augstskolā. Turklāt viņš nebūt nav vienīgais augsta amata ieņēmējs, kurš publiski aicina meitenes dzemdēt vēl skolas vecumā. 

Grūtniecības kūdītāju frontē aktīvi iesaistījušies arī melnsvārči. Piemēram, Irkutskas apgabala garīdznieks Oļegs Zirjanovs aicināja Krievijas sievietes dzemdēt pēc iespējas vairāk nākotnes karavīru, atgādinot Kremļa uzticamā sulaiņa, patriarha Kirila teikto par aizmugures ietekmi uz “speciālās militārās operācijas” panākumiem. “Karus uzvar sievietes,” paziņoja Zirjanovs. “Kurš gan karos, kurš vispār aizstāvēs mūsu krievu pasauli, ja nebūs dzimstības?”. Un vispār — nedzemdējošas sievietes ir “grēcinieces”, pret kurām agrāk “izturējās attiecīgi”. Cits melnsvārcis Filips Iļjašenko aicināja nepieļaut abortus, ja grūtniecība iestājusies izvarošanas rezultātā.

Ja ar aģitēšanu un pierunāšanu nepietiek, var sist pa maku. Krievijas Finanšu universitātes Sociāli ekonomisko pētījumu institūta direktors Aleksejs Zubecs savulaik ierosinājis ieviest valstī bezbērnu nodokli sievietēm, kas vecākas par 35 gadiem, un vīriešiem, kas vecāki par 40 gadiem.

Viņu satraukumu var saprast. Jau 2024. gadā Krievijas veselības ministra vietnieks Viktors Fisenko bija paziņojis, ka pašreizējie dzimstības rādītāji Krievijā ir nokritušies līdz 2000. gada līmenim, kas ir viens no viszemākajiem tās mūsdienu vēsturē, toreiz vēstīja laikraksts “Kommersant”. Krievijas Sociālā fonda dati liecināja, ka Krievijā kopš 2014. gada (1,943 miljoni bērnu) katru gadu dzimst aizvien mazāk. 2023. gadā piedzima 1,245 miljoni bērnu (minimālais rādītājs kopš 1999. gada, kad piedzima 1,215 miljoni), bet 2024. gadā piedzima vēl mazāk —1,172 miljoni bērnu, kas ir minimālais rādītājs kopš 90. gadu sākuma.

Fonds toreiz prognozēja vēl lielāku kritumu arī turpmāk — 1,153 miljonus 2025. gadā un 1,143 miljonus 2026. gadā. Jaunākos datus ir sarežģīti noskaidrot, jo — tavu brīnumu! —daudzi statistikas dati, jo īpaši par demogrāfiju, ir noslepenoti. 2025. gadā izdevums “Jesļi bitj točnim” apgalvoja, ka Krievijas Statistikas pārvalde kopš vasaras pārtraukusi publiskot lielāko daļu demogrāfisko rādītāju par dzimstību, mirstību, laulībām un migrāciju, kaut gan daļu rādītāju pārtrauca publiskot jau iepriekš. 

Krievijas diktators Vladimirs Putins ne reizi vien publiski žēlojies par darbaroku trūkumu daudzās ekonomikas nozarēs. Problēmu padziļina arī milzīgie dzīvā spēka zaudējumi jau piekto gadu ilgstošajā Krievijas invāzijā Ukrainā, kuru propagandisti pastāvīgi izbazūnē kā sekmīgu, ziņojot par “atbrīvotajiem” ciemiem un par dažiem kilometriem pavirzīto frontes līniju.

Zīmīgi, ka kara pirmajās dienās Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs pastāvīgi stāstīja par simtiem nogalināto “ukraiņu nacionālistu”, kamēr Krievijas armijā burtiski “zaudējumu nav”. Pirmo reizi Krievija oficiāli atzina 498 karavīru zaudējumu 2022. gada 2. martā, pēc tam 25. martā paziņoja par 1351 nogalināto, bet 2022. gada 21. septembrī — par 5937. Kopš tā laika vienu vienīgu reizi par zaudējumiem toreizējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pastāstīja 2023. gada 6. jūlijā, turklāt nevis par kopējiem, bet par kāda uzbrukuma atvairīšanā kritušajiem (71 krievu karavīrs). Kopš tā laika Krievija par saviem zaudējumiem neziņo vispār, toties regulāri atskaitās par milzīgu skaitu nogalināto Ukrainas karavīru. Savulaik Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka 2024. gadā Krievijas dzīvā spēka zaudējumi pārsniedza divu iepriekšējo gadu summu, bet viena miljona slieksni okupantu armija sasniedza 2025. gada vasarā. Līdz šā gada 18. marta rītam krievu okupantu zaudējumi jau pietuvojušies 1,3 miljoniem karavīru.