"Pa kuru laiku izaugusi šāda paaudze?" Sociālajos tīklos aizrit spraigas diskusijas par to, kā vecāki mūsdienās audzina bērnus

"Apmeklēju meitas deju skolas koncertu, un, atklāti sakot, biju šokā. Vai tagad tiešām ir norma ļaut maziem bērniem klaigāt un skraidīt turpu šurpu? Bet štrunts par bērniem — kas par idiotiem ir tie vecāki, kuri to pieļauj un vēl apvainojas uz jebkuru aizrādījumu. Ja mazais brālis vai māsa raud, tad izej ārā no zāles. Es saprotu, ka var nospļauties uz apkārtējiem, bet uz skatuves taču ir viņu pašu bērni, kuri dejo tieši saviem vecākiem," spēcīgu viedokli vietnē "Facebook" paudis Uldis.

"Par tiem vecākiem, kas visu laiku masē telefonus, pat nerunāšu. Pa kuru laiku ir izaugusi šāda paaudze bez elementāras empātijas, pieklājības normām un sapratnes par to, kā uzvesties sabiedriskos pasākumos? Un ko viņi vispār var nodot savām atvasēm tālāk — tikai tādu pašu uzvedību!" norāda vīrietis.

Viņa teiktajam piekrituši daudzi iedzīvotāji. "Jā. Tik viegli norakstīt visu uz vārdiem: “tas taču bērns”. Esmu regulārs teātra un koncertu apmeklētājs, turklāt no pusotra gada vecuma pie kultūras pasākumiem ir radināta meita, kurai nu jau drīz būs seši gadi. Pat mazā regulāri izrāžu laikā man iečukst ausī:”Mammu, viņi neprot uzvesties. Man traucē”," norāda Ieva. "Un parasti tie kuri traucē ir bērni, kuri ar kājām sper pa priekšējo sēdekli, svilpj, zirgojas un savā starpā sarunājas visai skaļi. Un trakākais ir, ka vecāki blakus to nepamana. Vai izliekas nemanām, jo nekādi aizrādījumi vai skaidrojumi no viņu puses neseko."

Arī Ināra uzskata, ka daudzi bērni jau no mazotnes netiek pieradināti pie sabiedrības un elementārām uzvedības normām. "Es dēlu no viena gada vecuma vedu visur kur tikai var... Viņš no mazotnes ir audzināts kā uzvesties ir pieļaujami un kā - nē. Tas ir smags un pastāvīgs darbs ar bērnu. Nekas nenotiek vienā dienā. Ziepes sākas tad kad bērns, kurš nekad nekur nav bijis izņemot veikalu, tiek paņemts uz kādu publisku pasākumu, kurā viņš elementāri nezin un neprot uzvesties."

"Ir pietiekami daudz vecāku, kuri tēlo, ka viņiem vienalga, jo negrib atzīt, ka patiesībā paši netiek galā ar savu bērnu. Šāda uzvedība bieži ir "gentle parenting" sekas," uzskata Solveiga. "Kaut kur biju dzirdējusi psihoterapeitu viedokli, ka tagad bērnus audzina kā malacīšu paaudze, kuriem vecāki par katru padarīto sīkumu saka - "malacis". Tad nu lūk, kādas ir sekas," pauž Liega. Bet vēl kāds norāda, ka "tā paaudze, kas dzimusi pēc 1991. gada ir "nespējīga daudzās jomās, arī bērnu audzināšanā".

Vairāki cilvēki nostājušies arī vecāku pusē, kuru bērni sabiedriskās vietās mēdz būt nesavaldīgi. "Ļoti viegli kādu nosodīt, neesot šī cilvēka situācijā. Man pašai ir tikai viens bērniņš, bet ļoti labi saprotu, ka vecāki, kuriem ir vairāk bērnu, var nonākt šādā situācijā, kur vecākajam ir kāda izrāde uz kuru vecāks tiek ļoti gaidīts, tajā pašā laikā mazāko nav kam uzticēt, nav rocība ņemt auklītes, esi solo vecāks utt, un tad nākas ņemt līdzi.  Līdz ar to man nav saprotamas šīs kapa klusuma gaidas."

Bet vēl kāds norāda, ka "daļa jauno vecāku ir iebiedēti, jo mūsdienās katrs otrais filmē un fotogrāfē kādus nesmukus mirkļus, kad bērns tiek nepareizi aiz rokas paķerts, vai vecāks cenšas bērnu savaldīt". "Pēc tam tas tiek publicēts sociālajos tīklos kā vardarbība , viss tiek izrauts ārpus konteksta un vecāks paliek vēl sliktāks šajā situācijā, jo nedod Dievs uzbļausi, vai parausi bērnu ne tā publiskā vietā bērna histerījas brīdi."

Bet vēl kāds piebilst, ka tas ir koks ar diviem galiem. "Man ir trīs bērni, kas ir 11, 5 un 3 gadus veci. Piecgadnieks jau no mazotnes mierīgi un klusi skatās koncertus, kamēr trīsgadnieks ir īsts dadzītis. Visi bērni nav vienādi, lai gan audzināti vienādi - ar mīlestību un sapratni".