"Sievietes, staigājiet minisvārciņos!": Krievijas deputāts aicina veicināt dzimstību

“Tarusas deputāti lūdz tarusietēm saulainās dienās biežāk vilkt minisvārkus. Lai veicinātu Krievijas demogrāfiju,” sociālajā vietnē “VKontakte” rakstīja Rudenko. Viņš apgalvoja, ka “70. gados visi staigāja mini, un laulības bija stipras”. “Reāliem čaļiem patīk, kad meitenes staigā mini (...) Puiši iepazīstas, tad laulība, tad bērni. To es biju domājis,” viņš paskaidroja.

Tiesa, deputāta aicinājums pārāk daudz dzirdīgu ausu neatrada, un komentāros viņš dabūja trūkties. “Ak, dies, kāds apkaunojums mūsu valstij, ka tajā ir tādi deputāti kā jūs. Tādu muļķību par speciāli nevarētu izdomāt. Es ceru, ka tas bija ļoti stulbs joks, Jevgeņij,” bija sadusmota kāda komentētāja. “Jums meitiņa ir? Viņai kaut ko tādu pateiktu? Lai viņu uz ielas noķertu un izvarotu ārzemju aģenti?” sašutusi cita sieviete.

Netrūka arī dusmīgu vīriešu komentāru. “Pirms interneta parādīšanās tikai radinieki zināja, ka viņš ir imbecils, bet tagad viņa rokās nonāca viedtālrunis”, izteicās kāds komentētājs, savukārt vairāki pašam deputātam ieteica pastaigāt minisvārciņos.

Iepriekš jau savām idejām izcēlušies arī citi Valsts domes deputāti. Piemēram, Rudenko partijas biedrs Valērijs Seļezņovs aicināja uz laiku atbrīvot no cietumiem sievietes, kuras tur ietupinātas par ne pārāk smagiem ekonomiskajiem noziegumiem, ja viņas apņemtos šajā laikā dzemdēt bērnus, un tad atlikušais cietumsods tiktu dzēsts. Savukārt Valsts domes deputāts Sultans Hamzajevs piedāvāja maksāt naudu sievietēm, kuras atteiksies no aborta, bet pēc bērna piedzimšanas nodos viņu valsts aprūpē.

Nestāv malā arī ierēdņi. Piemēram, Krievijas Izglītības ministrija nesen ierosinājusi atjaunot diskotēkas skolās un izveidot bērnu randiņu vietas, lai, kā izteikusies Izglītības ministrijas Ģeopolitikas audzināšanas, papildu audzināšanas un bērnu atpūtas departamenta direktore Natālija Agre, “speciālās militārās operācijas” (kā Krievijā joprojām dēvē tās izraisīto asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara, kas ilgst jau 1118 dienas) apstākļos veicinātu skolēnu romantisko attiecību veidošanos un vēlmi izveidot ģimeni ar bērniem.

“Pie mums notiek speciālā militārā operācija, [mēs ļoti daudz rīkojam] nopietnus, svarīgus pasākumus. Bet kur ir bērnu romantika?” vaicāja Agre. “Es nesen uzmanīgi sāku apspriest, kur ir mūsu skolas diskotēkas?” 

Viņa pauda satraukumu, ka tikai 8% Krievijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 21 gadam vēlas izveidot ģimeni, un iemesls ir tas, ka valsts nav radījusi apstākļus skolēnu romantiskajām attiecībām. “Mums ir vajadzīgas vietas, kur zēns var uzaicināt meiteni uz randiņu. Labi, ka pakāpeniski atgriežas skolas forma, kur zēni ir ģērbti kā zēni un meitenes kā meitenes. Tas ir ļoti svarīgi, jo pat ārējais izskats nosaka pilnīgi citādas kvalitātes attiecības starp zēniem un meitenēm.”

Viņa norādīja, 2024. gada aptaujā noskaidrojies, ka gada laikā to bērnu skaits, kuri nevēlas veidot ģimeni, samazinājies no 11% līdz 8%, bet to, kuri neplāno bērnus, – no 16% līdz 14%. Šeit viņa kautrīgi noklusē, ka darbaspēka un lielgabalgaļas skaita palielināšanai Krievijā 2024. gadā pieņēma likumu, aizliedzot popularizēt dzīvesveidu bez bērniem. Pati Agre uzskata, ka pozitīvu ietekmi atstājušas skolās aizvien aktīvāk ieviestās “Sarunas par svarīgo”, kā arī attiecīga satura televīzijas pārraides, garīgi tikumiskās grāmatas un filmas.

Savukārt 2024. gadā Valsts domes deputāte Žanna Rjabceva paziņoja, ka Krievijas sievietēm jādzemdē jau 18 gadu vecumā. “Varu teikt: dzemdēt, dzemdēt un vēlreiz dzemdēt, vajag dzemdēt,” paziņoja Rjabceva. Šim nolūkam nekāda materiāla stimulēšana neesot nepieciešama, jo Krievijā “nopelna pietiekami” un “izdzīvot nevienam nenākas”. Valsts domes ģimenes aizsardzības komitejas vadītāja Ņina Ostaņina aicināja valstī veikt “speciālo demogrāfisko operāciju”, bet Valsts domes deputāte Tatjana Larionova nevēlas, lai skolās propagandētu izsargāšanos no grūtniecības. “Šis sauklis “dod prezervatīvu, lai izsargātos no grūtniecības” bija lieks,” viņa paziņoja izdevumam “Vedomosti” un uzsvēra, ka valsts cīnās par katru grūtniecību un, tā kā līdz 50 procentiem meiteņu sāk dzimumdzīvi jau 15,5 gados, nevajag problēmu uzpūst un “iet [uz skolu] ar prezervatīviem”.

Valsts amatpersonas grasās arī “piekukuļot” ļoti jaunās māmiņas, lai tik viņas dzemdētu. Federācijas padomes senators Andrejs Kutepovs 2024. gada septembrī ierosināja dzemdējušajām skolniecēm piešķirt papildu punktus, viņām iestājoties augstskolā.

Grūtniecības kūdītāju frontē aktīvi iesaistījušies arī melnsvārči. Piemēram, Irkutskas apgabala garīdznieks Oļegs Zirjanovs aicināja Krievijas sievietes dzemdēt pēc iespējas vairāk nākotnes karavīru, atgādinot Kremļa uzticamā sulaiņa, patriarha Kirila teikto par aizmugures ietekmi uz “speciālās militārās operācijas” panākumiem. “Karus uzvar sievietes,” paziņoja Zirjanovs. “Kurš gan karos, kurš vispār aizstāvēs mūsu krievu pasauli, ja nebūs dzimstības?”. Un vispār — nedzemdējošas sievietes ir “grēcinieces”, pret kurām agrāk “izturējās attiecīgi”. Cits melnsvārcis Filips Iļjašenko aicināja nepieļaut abortus, ja grūtniecība iestājusies izvarošanas rezultātā.

Ja ar aģitēšanu un pierunāšanu nepietiek, var sist pa maku. Krievijas Finanšu universitātes Sociāli ekonomisko pētījumu institūta direktors Aleksejs Zubecs ierosina ieviest valstī bezbērnu nodokli sievietēm, kas vecākas par 35 gadiem, un vīriešiem, kas vecāki par 40 gadiem.

Jāpiebilst, ka Krievijas veselības ministra vietnieks Viktors Fisenko šogad paziņoja, ka pašreizējie dzimstības rādītāji Krievijā ir nokritušies līdz 2000. gada līmenim, kas ir viens no viszemākajiem tās mūsdienu vēsturē.

Krievijas Sociālā fonda dati liecina, ka Krievijā kopš 2014. gada (1,943 miljoni bērnu) katru gadu dzimst aizvien mazāk. 2023. gadā piedzima 1,245 miljoni bērnu (minimālais rādītājs kopš 1999. gada, kad piedzima 1,215 miljoni), bet 2024. gadā piedzima vēl mazāk —1,172 miljoni bērnu, kas ir minimālais rādītājs kopš 90. gadu sākuma. Fonds prognozē vēl lielāku kritumu arī turpmāk — 1,153 miljonus 2025. gadā un 1,143 miljonus 2026. gadā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ne reizi vien publiski žēlojies par darbaroku trūkumu daudzās ekonomikas nozarēs. Problēmu padziļina arī milzīgie dzīvā spēka zaudējumi jau vairāk nekā trīs gadus ilgstošajā Krievijas invāzijā Ukrainā, kuru propagandisti pastāvīgi izbazūnē kā sekmīgu, ziņojot par "atbrīvotajiem" ciemiem un par dažiem kilometriem pavirzīto frontes līniju. Tiesa, kā tas nākas, ka "pasaules otrā spēcīgākā armija" jau 7 mēnešus nespēj padzīt ukraiņu spēkus no sava Kurskas apgabala un spiesta vervēt salašņas no visas pasaules, kā arī lūgt Ziemeļkorejas armijas palīdzību, jēdzīgu skaidrojumu īpaši nedzird.

Zīmīgi, ka kara pirmajās dienās Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs pastāvīgi stāstīja par simtiem nogalināto “ukraiņu nacionālistu”, kamēr Krievijas armijā “zaudējumu nav”. Pirmo reizi Krievija oficiāli atzina 498 karavīru zaudējumu 2022. gada 2. martā, pēc tam 25. martā paziņoja par 1351 nogalināto, bet 2022. gada 21. septembrī — par 5937. Kopš tā laika vienu vienīgu reizi par zaudējumiem toreizējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pastāstīja 2023. gada 6. jūlijā, turklāt nevis par kopējiem, bet par kāda uzbrukuma atvairīšanā kritušajiem (71 krievu karavīrs). Kopš tā laika Krievija par saviem zaudējumiem neziņo vispār, toties apbrīnojami regulāri atskaitās par desmitiem un pat simtiem tūkstošiem nogalināto Ukrainas karavīru. Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka 2024. gadā Krievijas dzīvā spēka zaudējumi pārsniedza divu iepriekšējo summu, bet kopš invāzijas sākuma okupanti zaudējuši 895 450 karavīrus, tostarp pēdējās diennakts laikā vēl 1210.