Agrāk ēda nemazgātus burkānus, lapās palika suņu kakas... Vai tiešām sterilās vides dēļ mūsu bērni kļūst arvien alerģiskāki?

Mūsdienās 10–20 % bērnu konstatē atopisko dermatītu, pusei no viņiem ar laiku attīstās alerģiskas iesnas, un ceturtajai daļai no tiem, kas cieš no alerģiskām iesnām, vēlāk parādās astma. Šis dramatiskais alerģisku bērnu skaita pieaugums ir tāpēc, ka jau no mazām dienām bērni pārāk maz saskaras ar apkārtējā vidē mītošajām baktērijām. Tāpēc jau pavisam mazi bērni jāved ārā, lai viņi ieelpotu dabā esošos putekļus, putekšņus, baktērijas.

Vainīga pārāk lielā tīrība

Suņu kakas un lapas. Meklējot atbildes uz jautājumu, kāpēc daudzi bērni ir alerģiski, Lielbritānijas zinātnieki izpētījuši, ka viens no iemesliem ir nosacījums suņu saimniekiem savākt savu mīluļu fekālijas. Agrāk tās palika uz zemes, izžuva, nonāca gaisā, un cilvēki tās ieelpoja. Savu artavu sniedz arī rudenī nokritušo lapu aizrautīga savākšana. Labāk ļaut tām satrūdēt, lai vidē nonāk baktērijas.

Burkāni no dobes. Agrāk bērni daudz laika pavadīja ārā, vasarā skraidīja basām kājām, izrāva burkānu no vagas, notīrīja pret bikšu staru un apēda, vai noplūca zemeni un apēda. Tas viss veidoja imunitāti, organisms iepazina daudzas baktērijas un uzskatīja tās par normālu mikrofloru.

Dezinfekcija. Lāča pakalpojumu pandēmijas laikā izdarīja dezinfekcijas līdzekļu lietošana, ko cilvēki ieelpoja. Daļai tas izraisīja bronhu spazmas un vēlāk astmu.

Agresīvi tīrīšanas līdzekļi. Kad piedzimst mazulis, nereti mamma pārāk aizraujas ar telpu uzkopšanu.

Duša reizi dienā. Nevajag pārāk bieži mazgāties. Ja neveic fiziski smagu darbu, nav divas reizes dienā jāmazgājas ar dušas želeju vai ziepēm. Pilnīgi pietiek ar vienu reizi, lai neizjauktu ādas dabisko mikrofloru.

Kosmētika. Sievietes lieto daudz smaržvielu, kas ir krēmos, smaržās, dezodorantos, arī smaržīgajās svecēs. Ja vide ir sterila, šīs vielas var izraisīt alerģiju, un tāpat arī pārtikas rūpniecībā izmantotās ķīmiskās vielas.

Iedzimtība. Pētījumi liecina, ka alerģiju var arī pārmantot, un biežāk mammas alerģiju pārmanto meitas, bet tēta – dēli.

Ātrā un vēlīnā tipa alerģija

Lielākoties alerģija sāk izpausties jau bērnībā. Pirmā alerģiskā reakcija zīdaiņiem ir atopiskais dermatīts – apsārtuši, raupji, niezoši sausas ādas pleķīši. Ja alerģija izpaužas uzreiz, to sauc par ātrā tipa alerģiju. Piemēram, bērns vai pieaugušais apēd produktu, pret ko ir alerģisks, un uzreiz uz ādas parādās nātrene (sīkas, sarkanas, niezošas pumpiņas), vēdersāpes, tūska vai citi simptomi. Savukārt vēlīnā tipa alerģija var parādīties pieaugušā vecumā tikai pēc tam, kad organismā uzkrājies pietiekami daudz antivielu, lai organisms ar to vairs netiktu galā, tāpēc reaģē ar alerģiju. Šādu vēlīnā tipa alerģijas fenomenu pagājušā gadsimta 80.–90. gados varēja novērot Amerikā pēc tam, kad 50. gados ārkārtīgi populārs kļuva zemesriekstu sviests, ko daudzi lietoja uzturā. Tagad, kad nu jau vairākus gadu desmitus šis produkts ir populārs arī pie mums, Latvijā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kam konstatē alerģiju pret zemesriekstiem.

Rīkojies gudri!

To, kas tieši izraisa alerģiju, var noteikt, veicot asinsanalīzes un ādas testu pie alergologa. Te gan svarīgi piebilst, ka bērniem līdz aptuveni divu gadu vecumam asinsanalīzes nereti neuzrāda alerģiju; tādā gadījumā alergēnu var noteikt ar izslēgšanas metodi, izslēdzot produktus no uztura un potenciālos alergēnus vidē. Ja no tiem nevar izvairīties, jālieto pretalerģijas zāles (antihistamīna preparāti).  

Ja alerģija ir ļoti izteikta, var veikt imūnterapiju. Tas nozīmē, ka organismā injekcijas veidā ievada alergēnu ļoti mazā devā, tādējādi pie tā pieradinot. Injekcijas jāveic atkārtoti pēc alergologa noteikta grafika, ar katru nākamo reizi alergēna devu palielinot.

Izšķir trīs lielas alergēnu grupas

Pārtikas alerģija – visizplatītākie alergēni ir laktoze un glutēns, bet nereti alerģiju izraisa arī rieksti, zivis, olas, sarkanie produkti, piemēram, zemenes.

Elpceļu alergēni – putekļi, dzīvnieku epitēlijs un spalvas, pelējuma sēnīte, ziedputekšņi.

Kontaktalergēni – ķīmiskas vielas, smaržvielas, būvmateriālos izmantotas vielas.