67 gadus veca sieviete atklāj, ka ir savas dzīves labākajā formā: kāda izskatās viņas tipiskā diena
Daudzi cilvēki uzskata, ka svara pieaugums un veselības pasliktināšanās ir parasta novecošanās sastāvdaļa, taču sertificēta trenere Karena Brauna ar pašas piemēru pierāda, ka tas ir pilnīgs mīts.
Brauna, kurai ir vairāk nekā 45 gadus ilga treniņu pieredze, pārliecinājusies, ka īsie mini treniņi var būt ne mazāk efektīvi kā stunda vai vairāk sporta zālē. Viņa izdevumam "Parade" pastāstīja par savu personisko ceļu uz veselību un sniedza labākos padomus, ar ko sākt.
Brauna pastāstīja, ka viņas ceļš uz veselību sākās ar deju nodarbībām 19 gadu vecumā. Ar laiku viņa ieguva fitnesa un veselības sertifikātus un sāka pati vadīt nodarbības.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka dejām ir milzīga ietekme uz veselību, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Piemēram, tiem, kas regulāri nodarbojas ar dejošanu, ir labāka elastība, noturība, līdzsvars, fiziskās reakcijas laiks un kognitīvā veselība. Turklāt tika pierādīts, ka dejošana uzlabo emocionālo stāvokli.
Vienlaikus Brauna norāda, ka, lai gan dejas noder ar saviem aerobiskajiem aspektiem, tomēr spēka vingrinājumi ir svarīgi, lai palielinātu muskuļu izturību un attīstītu spēku. To īpaši noderīgi darīt ar vecumu, jo spēka vingrinājumi uztur kaulu izturību un pasargā no muskuļu masas zuduma.
Viena no pirmajām lietām, ko viņa dara no rīta - 10 līdz 15 minūtes velta kardio un dejām iemīļotu dziesmu pavadījumā.
Vēl 15 minūtes kardio Brauna atvēl pēc tam, kad izved pastaigā savu suni. Galvenais ir staigāt mundri, vienlaikus paaugstinot sirdsdarbības ritmu.
Brauna saka, ka pieliek apzinātas pūles, lai pieceltos kājās ik pēc pusstundas - tas varētu būt tikai gājiens uz virtuvi pēc ūdens glāzes vai 60 sekunžu ilga stiepšanās. "Sēdēšana ilgstoši var negatīvi ietekmēt asinsriti un stāju. Ilga sēdēšana var izraisīt sāpes jostasvietā," viņa saka, piebilstot, ka regulārie stāvēšanas pārtraukumi palīdz to novērst.
Izvēloties uztura produktu, Brauna primāri izvēlas augļus un dārzeņus, augstas kvalitātes gaļu un zivis, olas, riekstus un sēklas, kā arī labos taukus (piemēram, olīveļļa un avokado), kamēr apstrādātie produkti, graudi, soja, kukurūza un cukurs ir samazināti līdz minimumam.
Pēc Braunas teiktā, viņa arī neēd pēc plkst. 17.00, kas palīdz novērst svara uzņemšanu.
Galvenais Braunas padoms tiem, kuri vēlas mainīt savu veselību, bet nezina, kā - sākt ar mazumiņu: pietiek veikt kardiovingrinājumus 15 minūtes divreiz dienā. Un tad, laikam ritot, jūs varēsiet palielināt šo pamatlīmeni.
Viens no jaunākajiem pētījumiem liecina, ka sievietēm pēc 60 gadiem nepieciešami tikai 3600 soļu dienā, lai par 26% samazinātu sirds mazspējas risku.
