Izglītības eksperts no Norvēģijas: "Diemžēl esmu redzējis, kā divgadnieki bērnudārzā sēž nekustīgi, uz galda saliktām rokām"
Skandināvijas pedagoģijas panākumu atslēga ir bērna vajadzību un vēlmju sadzirdēšana, saka Hanss Jakobs Sunnbijs, Norvēģijas izglītības eksperts un pirmsskolu tīkla "Dibber" (Latvijā “CreaKids”) dibinātājs. Publicējam viņa viedokli par pirmsskolas izglītības aktualitātēm.
Skandināvijas pedagoģiskā pieeja pirmsskolās Latvijā bieži vien tiek minēta kā labās prakses piemērs, tomēr patiesībā panākumu atslēga ir ļoti vienkārša – svarīgākais ir saskatīt un sadzirdēt katra bērna vēlmes un vajadzības, sniegt iespēju mācīties caur spēlēm, radīt drošu vidi un palīdzēt apzināties, ka mācīties var arī no kļūdām.
Diemžēl, esmu redzējis pirmsskolas, kurās divgadnieki sēž nekustīgi, uz galda saliktām rokām, bet skolotājs stāv pie tāfeles un ar rādītājkociņu norāda uz uzrakstīto.
Ja divgadnieki šādi sēž mācību procesa laikā, tas, visticamāk, ir baiļu faktors, kas noteikti nepalīdz mācību procesam.
Jā, bērni šādā veidā var iegaumēt uz tāfeles vai grāmatā rakstīto, viņi visticamāk to iemācīsies no galvas un atbildēs, kad tas tiks jautāts, bet vai viņi spēs to izprast?
Skandināvijas pedagoģija jau no pirmsskolas posma skaidro, ka svarīgākais ir izpratne, kā arī uzsver – katram bērnam jābūt iespējai izteikties, tāpēc mēs mudinām bērnus domāt pašiem un saprast apgūto, ne tikai atkārtot pedagoga teikto.
Vēl viena lieta, kas raksturīga mūsu pedagoģijai – pirmsskolas vecuma bērni mācās, izmantojot visas maņas un apkārtējās lietas. Viņi izzina pasauli caur sajūtām un sensoro pieredzi: rotaļājoties, ejot pastaigās, spēlējot spēles u.c.
Pirmajos 5 gados attīstās 80% smadzeņu
Viens no svarīgākajiem kvalitatīvas pirmsskolas izglītības elementiem ir droša vide – gan fiziski, gan emocionāli. Tieši tas, kādā vidē bērns atradīsies pirmsskolas vecumā, lielā mērā noteiks, vai viņš izaugs ar attieksmi “es varu” vai “es nevaru”.
Ir cilvēki, kuri vienmēr ir gatavi apgūt kaut ko jaunu,
kuri neprot vienu vai otru lietu, taču ir gatavi pamēģināt, parasti šādi cilvēki arī ļoti “pievelk” citus cilvēkus.
Un ir tādi, kuri teju jebkuram ierosinājumam
atbildēs “es nevaru”, “man nepatīk” un nav gatavi mēģināt neko jaunu.
Tas, pie kuras grupas cilvēks piederēs, visbiežāk tiek noteikts pirmajos piecos dzīves gados, kad attīstās 80% smadzeņu, un vēlākajos vecuma posmos to ir ļoti grūti mainīt.
Pieauguši cilvēki mēdz gadiem apmeklēt terapeitu, lai pārvarētu bērnībā radītos prāta ierobežojumus. Tieši pirmajos piecos gados izstrādājas tas, cik atvērts bērns būs jaunu lietu apguvei, ar cik lielu vēlmi un motivāciju vēlēsies mācīties arī turpmāk.
Darbs pirmsskolā nav piemērots ikvienam
Būtisks kvalitatīvas pirmsskolas izglītības faktors ir arī attiecība starp bērnu skaitu un pedagogu skaits, tomēr noteicošais ir ne tikai skaits, bet arī spēja sadarboties ar bērniem. Varbūt izklausīsies skarbi, bet uzskatu – ja vēlies strādāt pirmsskolā, ir jāmīl bērni. Šis nav darbs, ko var darīt tikai tāpēc, ka vajadzīga nauda.
Esmu runājis ar cilvēkiem, kuri saka, ka viņiem bijusi izvēle – strādāt veikalā un krāmēt preces plauktos, vai strādāt pirmsskolā ar bērniem, un viņi izvēlējušies pirmsskolu.
Šādos gadījumos es mudinu tomēr iet un strādāt veikalā -
cilvēkiem, kuri neredz atšķirību starp šiem diviem darbiem, nav jāstrādā ar bērniem.
Šis darbs nav ikvienam, tas ir darbs tiem, kuri ir gatavi radīt bērniem droši vidi un veidot uzticības pilnas attiecības.
Bērni ir ļoti gudri un lieliski jūt, ar kādām domām pieaugušais ir atnācis pie viņiem. Tajā pašā laikā jauni kolēģi pie mums atnāk no dažādām vietām, arī no jau pieminētā darba veikalā vai kādā citā jomā, galvenais, lai cilvēkam ir vēlme palīdzēt bērniem. Ar katru potenciālo kolēģi mums ir garas sarunas, kuru laikā saprotam, vai mums sakrīt vērtības.
Ne vienmēr jāizvēlas pirmais cilvēks, kurš piesakās darbā, pat, ja attiecīgajā brīdī trūkst pedagogu.
Atgriežoties pie bērnu un pedagogu skaita attiecības, jāsaka, ka, protams, jābūt pietiekamam skaitam pedagogu, lai varētu radīt nepieciešamo vidi un katram bērnam veltīt pietiekami daudz uzmanības. Daži pedagogi uzreiz atrod kopēju valodu ar bērniem un spēj radīt nepieciešamo atmosfēru.
Svarīgākais uzdevums ir nodrošināt atbilstošu vidi
Viss, ko esmu apguvis par pirmsskolas izglītības nozīmi, ir krāts vairāk nekā 20 gadus, un es nepārtraukti turpinu pilnveidot zināšanas. Pirmos soļus pirmsskolas izglītības jomā spērām 2002. gadā, bet šobrīd strādājam jau 10 valstīs – vairāk nekā 600 pirmsskolas 3 kontinentos, kas apvieno 30 000 tūkstošus darbinieku un 45 000 bērnu. Atverot pirmās pirmsskolas, redzējām, kādas izvēles nākas izdarīt vecākiem – no vienas puses apstākļi nereti spiež ātri atgriezties darbā, no otras puses, ir raizes un uztraukums par to, kā jutīsies bērns.
Neraugoties uz to, kādā vecumā bērns uzsāk pirmsskolas gaitas (Norvēģijā aptuveni no desmit mēnešu vecuma, Somijā no viena gada vecuma, AAE no četru mēnešu vecuma u.c.), mūsu svarīgākais uzdevums ir nodrošināt atbilstošu vidi – drošu, ērtu, mierpilnu un radošu.
Diemžēl, 20 gadus darbojoties pirmsskolas izglītības jomā,
esam redzējuši arī situācijas, kad pirmsskola ir vienīgā vieta, kur bērns var justies droši,
kas tikai vairo apziņu par to, cik būtiska loma ir šim izglītības posmam.
Jūs lasījāt autora viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju.
