Mākslīgais intelekts pilda mājas darbus un draudzējas ar tavu bērnu. Kas jāzina vecākiem?

Pirms gada lielākā daļa cilvēku nekad nebija dzirdējuši par Chat GPT vai kādu citu tērzēšanas robotu, piemēram, Microsoft Copilot vai Snapchat My AI u. c. Īsā laikā pasaule ir strauji mainījusies, un šobrīd mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir viegli pieejamas ikvienā tālrunī vai klēpjdatorā. Tērzēšanas roboti šobrīd spēj ne vien analizēt milzīga apjoma datus ‒ grāmatas, tīmekļa vietnes un citu tiešsaistes saturu, bet arī radīt jaunu informāciju ‒ tekstus, attēlus, līdzīgi, kā to darītu cilvēks.

ChatGPT spēj uzrakstīt vēstuli, saīsināt garu tekstu vai pretēji – no īsa stāstījuma izveidot garāku, atbildēt uz dažādiem jautājumiem, meklēt informāciju, kā arī pildīt citas funkcijas. Vieni no pirmajiem, kas atskārtuši tērzēšanas robotu priekšrocības, ir skolnieki un jaunieši, kuri izmanto  tos skolas mājas darbu vai studiju darbu radīšanai.  Tā, piemēram, gada sākumā ASV aptaujāti 1000 ASV koledžu studentu. Aptaujas rezultāti atklāj, ka gandrīz trešdaļa no viņiem ir izmantojuši ChatGPT, lai izpildītu rakstiskus mājas darbus, un gandrīz 60 % to izmanto vairāk nekā pusei sava mācību darbu.

Mākslīgā intelekta rīku popularitāti Baltijas valstīs apliecina nesen veiktais EY pētījums. Saskaņā ar tā rezultātiem, 58 %  18–29 gadus veci jaunieši Latvijā ir izmēģinājuši mākslīgā intelekta rīkus. Domājams, ka šīs tehnoloģijas ir atradušas pielietojumu mūsu ikdienā uz ilgu laiku.

Kādi riski ir saistīti ar tērzēšanas robotu izmantošanu?

Pirmkārt, paļaušanās uz mākslīgā intelekta rīkiem mācību darbu izstrādē ilgtermiņā negatīvi  ietekmēs jauniešu zināšanu bāzi un spēju domāt kritiski. Tas var ietekmēt arī viņu uzskatus un izpratni par apkārtējo pasauli. Jāsaprot arī, ka tērzēšanas roboti par pamatu izmanto cilvēku gatavotu informāciju. Ja tā ir neprecīza vai kļūdaina, pastāv risks, ka ar tērzēšanas robotu palīdzību tā tiks izplatīta tālāk. Ņemot vērā, ka čata roboti var ģenerēt cilvēkam līdzīgas atbildes, grūtāk atšķirt īstu no viltotas informācijas. Turklāt bezmaksas mākslīgā intelekta čata programmu versijās saturs netiek atjaunināts ik dienu, tāpēc nereti čatbotam ir novecojusi informācija par notikumiem pasaulē.

Otrkārt, saskarsmē ar mākslīgā intelekta robotiem bērns var nonākt arī tad, ja lieto Snapchat.  Tajā pieejams mākslīgā intelekta čatbots MyAI, kas atrodams turpat, kur visi lietotnē pievienotie draugi. Bērnam kādā brīdī var rasties ilūzija, ka čata robots ir īsts draugs, jo tas atbild uz pilnīgi visiem bērna jautājumiem. Līdz ar ilūziju, ka čatbots ir īsts draugs, nāk arī drošības riski bērna privātumam. Ja bērnam ir sajūta, ka otrā pusē ir īsts cilvēks tāpat kā citi bērna draugi, kas pievienojušies lietotnei, bērns var sākt stāstīt robotam par daudz privātu informāciju. Bet jāpatur prātā, ka lietotāju sniegtā informācija, runājot ar čatbotu, var kļūt arī par informāciju, ko vēlāk čatbots izmantos, sarunājoties un ģenerējot atbildes tālāk citiem čata robota lietotājiem.

Treškārt, vairumam čata robotu nav vecuma verifikācijas iespējas – tas nozīmē, ka nav iespēju ierobežot piekļuvi bērniem. Tiesa,  tērzēšanas robota lietošanas noteikumos ir definēts, ka lietotājiem ir jābūt vismaz 13 gadus veciem, bet līdz 18 gadiem ir nepieciešama vecāku vai aizbildņu atļauja, tomēr praksē ierobežojums nestrādā un bērni mēdz apiet ierobežojumus un piekļūt vecumam neatbilstošai informācijai. 

Kā rīkoties vecākiem?

Pirmkārt, lai spētu sarunāties ar bērnu par mākslīgā intelekta čata robotiem, vecākiem pašiem jāizpēta, kā tie darbojas un kādas ir to iespējas. Noteikti jāpārrunā ar bērnu iespējamie riski un apdraudējumi, kas saistīti ar Chat GPT vai citu tērzēšanas robotu lietošanu. Vecākiem būtiski ir skaidrot bērnam, ka čatbots nav īsts cilvēks un tam nedrīkst uzticēties vai izpaust privātu informāciju. Jāinformē bērns, ka saruna ar čatbotu var ieilgt, jo tas nekad nepārtrauks sarunāties. Turklāt čatbots nekad arī nesniegs precīzu un palīdzošu atbildi bērnam problēmsituāciju gadījumos, kad bērnam ir nepieciešama tūlītēja palīdzība no uzticama pieaugušā puses.

Otrkārt, ir jāuzrauga, kādiem mērķiem bērns izmanto tērzēšanas robotus. Vismaz sākumā aicinu izmantot šo pakalpojumu kopā, soli pa solim izskaidrojot riskus un iespējas, ko sniedz saprātīga tā lietošana. Ja nepieciešams, nosakiet ierobežojumus, tostarp to, kad un cik bieži bērns var izmantot tērzēšanas robotus, īpaši, ja tas attiecas uz skolas darbiem.

Treškārt, ir jābūt skaidriem noteikumiem tērzēšanas robotu izmantošanai. Pats svarīgākais no tiem – mākslīgā intelekta rīki nav paredzēti mājas darbu pildīšanai bērna vietā. Gluži dabiski, ka bērnam varētu rasties kārdinājums ar tērzēšanas robota palīdzību iegūto rezultātu uzskatīt par savu, tāpēc būtiski ir izskaidrot bērnam plaģiātisma jēdzienu un aicināt mākslīgo intelektu izmantot kā domu aizsācēju, nevis kā mājas darbu pildītāju.

Aicinu arī attīstīt bērnos kritisko domāšanu, atgādinot, ka mākslīgā intelekta pakalpojumi ne vienmēr ir 100 % precīzi. Izskaidrojiet, cik svarīgi ir pārbaudīt katra avota ticamību, pirms uzticēties jebkādai tērzēšanas robota sniegtajai informācijai. Piemēram, varat bērnam iemācīt, kā pavaicāt ChatGPT par informācijas avotiem, ja tas sniedz atbildes. Pēc tam lieciet bērnam manuāli pārbaudīt, vai avoti tiek precīzi minēti.

Nobeigumā vērts uzsvērt, ka svarīgi ir turpināt iesaistīties bērna izglītošanā un piedāvāt viņam atbalstu, kad tas ir nepieciešams. Tāpat mudiniet savu bērnu uzdot jautājumus par mākslīgā intelekta pakalpojumiem un to, kā tie darbojas, tādējādi panākot, ka bērns vērsīsies pie jums, ja saņems no čata robota tādas atbildes, kuras nesaprot, vai ja radīsies problēmsituācijas, kuru risināšanā nepieciešama vecāku palīdzība.