Dusmās sapurināji bērnu? Tā viņš var kļūt garīgi atpalicis...
Vai tu pazīsti sajūtu, ka mājās šurumburums, bērns kliedz un gribas viņu sapurināt, sak, lai beidzot ieklausās, ko es saku? Nekad to nedari. Jā, no bērna sapurināšanas vien, viņš var iegūt visdažādākās traumas, tai skaitā — pat nomirt...
„Kratītā bērna sindroms ir galvas smadzeņu ievainojums, kas rodas zīdaini vai mazu bērnu spēcīgi kratot rokās vai ratos, vai arī metot gaisā aiz padusēm. Rezultātā tiek izraisīta bērna smadzeņu „mētāšanās” dažādos virzienos, kas rada smadzeņu sasitumus, asiņošanu, tūsku. No kratītā bērna sindroma biežāk cieš bērni līdz 2 gadu vecumam, bet to reizēm to var novērot līdz pat 5 gadu vecumam,” stāsta bērnu ārste Ilva Koškina.
Sekas, kas var būt bērnam ar kratītā bērna sindromu:
1) smadzeņu tūska
2) subdurāla hematoma
3) garīga atpalicība
4) aklums, dzirdes zudums, paralīze, runas un mācīšanās grūtības
5) nāve
Visvārīgākais mazulītis ir līdz četru piecu mēnešu vecumam, kamēr nav nobriedusi līdzsvara sistēma un kamēr stabili neturas galviņa. Zīdaiņa kakla muskuļi nav pilnībā attīstījušies, bērnam ir salīdzinoši liela un smaga galva un smadzeņu audi ir ļoti trausli. Turklāt mazais smadzeņu izmērs palielina bojājumu risku. Tātad - jo mazāks bērniņš, jo lielāka iespējamība nodarīt nopietnu kaitējumu, ja viņu krata, purina, tirina, mētā. Tas ir 10 reizes bīstamāk nekā tad, ja mazais vienkārši pakristu un nopietni sasistos.
„Varētu teikt, ka rezultātā līdzīgi kā smadzeņu satricinājumā, kad, piemēram, atsitoties ar galvu pret grīdu, panāktas izmaiņas galvas smadzeņu struktūrā, arī kratītā bērna sindroma gadījumā panāktas šīs izmaiņas — vienīgi parasti tas ir tieši vecāku rīcības rezultātā. Pat tad, ja vecāki ar asām kustībām drebelē ratus, var gadīties, ka bērnam rodas šāda trauma. Tiesa gan, pārsvarā modernajiem ratiem ir pietiekami liela amortizācija, taču vajadzētu gan atcerēties, ka pastāv risks nodarīt nopietnu kaitējumu mazajam, ja viņu tirina, purina un nervozi tricina,” uzsver dr. Koškina.
BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs Aigars Pētersons stāsta, ka reanimācijā nācies palīdzēt pat trīs mēnešus veciem zīdainīšiem, kas slimnīcā nonākuši ar ar tā saucamo kratītā bērna sindromu. "Acīmredzot šāds mazulis ir raudājis kā jau visi bērni, rezultātā mazulis tika kratīts tik spēcīgi, ka centrālajā nervu sistēmā radās dažādi bojājumi,” Diemžēl šāda vardarbība pret zīdaini ikdienā ir gana bieži sastopama.
Ne tikai sociāli nelabvēlīgās ģimenēs. Katru gadu Latvijā ir gadījumi, kad nākas iesaistīt sociālos dienestus, jo, piemēram, ģimenes strīda laikā bērns tiek iemests kaktā vai nomests uz grīdas...”
Mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock
