"Grāmatas, tāpat kā kaķi, pie manis atnāk pašas". Ko lasa Olita Tidomane?
Grāmatnīcu plauktos nonākusi sirsnīga grāmata "Trīs runči un viņu cilvēks", kas strauji iekarojusi lasītāju atzinību. Tās autore Olita Tidomane žurnālam OK! stāsta par grāmatām, ko sajutusi kā savas.
“Grāmatas, tāpat kā kaķi, pie manis atnāk pašas. Neesmu no tiem, kas lasa visu pēc kārtas. Ja dvēsele grib lasīt, eju uz grāmatnīcu un izpētu grāmatas, kas mani uzrunā. Vispirms grāmatu nedaudz palasu, lai saprastu, vai patiks valoda. Ļoti paļaujos uz to, kas rakstīts uz pēdējā vāka. Ja jūtu, ka būs mana, pērku nost, taču tas nenozīmē, ka mājās to tūlīt lasīšu.
Grāmatas, kuras esmu ieplānojusi lasīt uzreiz, lieku uz naktsgaldiņa un gaidu iedvesmu lasīšanai. Pārējās lieku grāmatu plauktā ar domu, ka pieķeršos, kad būs brīvāks brīdis. Ir grāmatas, kuras sāku lasīt jau autobusā, braucot mājās. Cik gan pieturām tā neesmu pabraukusi garām! Un ir arī grāmatas, kuras lasu un tad nolieku malā, un atsāku lasīt vēlāk. Tieši tā notika ar Viljama P. Janga Būdu. Tā mani saniknoja. Kad pēc gada tomēr atgriezos pie lasīšanas, sapratu, ka esmu atstājusi novārtā emociju lavīnu.
Pirmās grāmatas sāku lasīt bērnībā, dzīvojot laukos. Tantēm bija maza veranda, piekrauta pilna ar grāmatām. Tur arī ik pa brīdim gāju meklēt sev laika kavēkli. Daudzas grāmatas izlasīju, nemaz nesaprotot, par ko tās ir. Kad pirms kāda laika nolēmu izlasīt "Pulkvedim neviens neraksta", sapratu, ka šo grāmatu jau esmu lasījusi.
Laikam tur, lauku verandā, arī radās mana nepieciešamība grāmatas vispirms sajust un tikai tad lasīt. Protams, ir grāmatas, ko esmu izlasījusi kāda ieteikuma vai lasītas atsauksmes iespaidā.
Bija periods, kad pirku grāmatas, kuru autori saņēmuši dažādas literatūras balvas. Gribējās saprast, par ko tad tās balvas dod, jo biju izdomājusi, ka pati būšu rakstniece.
Jāsaka, ka pēdējā laikā sanāk lasīt retāk, jo sliktās redzes dēļ to daru ļoti lēni, lai gan ir darbi, kurus nevaru beigt lasīt arī tad, kad jūtu, ka jāmet miers. Joprojām izvēlos grāmatas, kas liek domāt par to, ko lasi. Man ir svarīgi grāmatu sajust kā savu.
Šobrīd lasu Maijas Pohodņevas "Kaķu vārdotāju". Kad sāku likt kopā savu grāmatu, bija svarīgi saprast, vai kaķu tēma nedublēsies. Man tā noteikti ir grāmata – pārsteigums, kas vietām liek arī raudāt.”
Grāmata, kas neapnīk
Pēters Hēgs "Smillas jaunkundzes sniega izjūta"
Lai gan man patīk visas Hēga grāmatas, šo esmu gatava lasīt vēl un vēl. Intriga, cilvēciskās attiecības un pārdzīvojumi. Grāmata, kas, manuprāt, nozog tās lasītāja dzīvi uz to brīdi, kad tiek lasīta.
Plašākam redzeslokam
Orhans Pamuks "Sniegs"
Grāmata par islāma fundamentālistiem. Par to, kā vienā virpulī sajaucas reliģija, ticība un akls fanātisms un ko tas viss nodara cilvēku likteņiem. Varētu būt ļoti atbilstoša literatūra, lai saprastu šā brīža pasauli.
Citāda grāmata
Karloss Marija Domingess "Papīra nams"
Fantastiska grāmata par sapņiem un sagrautiem likteņiem. Grāmata, kas mainīja manu skatījumu uz grāmatu pasauli. Grāmata dvēselei. Baudīšanai.
Skandināvu detektīvs
Ēriks Aksls Sunds "Kraukļu meitene"
Ja aizrauj detektīvi ar samudžinātu sižetu, šis būs īstais. Man patīk viss skandināviskais – filmas, grāmatas. Šķiet, viņi uz pasauli raugās mazliet citādi nekā visa pārējā pasaule, un tieši tāpēc viņu pasaule mūs piesaista.
Joprojām laikmetīgs
Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita"
Šķiet, es varētu lasīt un ieteikt visus Bulgakova darbus. Kaut vai tāpēc vien, ka viņš ir spējis paredzēt nākotnes notikumus. Kaut kas viņa darbos ir ļoti mūsu laikmetam atbilstošs.
Pārmaiņu laikā
Džuzepe Tomazi di Lampedūza "Gepards"
Šī grāmata ir par kādas dižas dzimtas galvu – karali. Viņa vērtībām un pasaules uztveri. Par to, cik grūti ir pieņemt un saprast visu, kas mainās. Skumjš stāsts par vērtībām. Interesants fakts – autors ir dzīvojis arī Latvijā.
Jaunums! Olitas Tidomanes grāmata "Trīs runči un viņu cilvēks"
Lieliskā valodā uzrakstīta sirsnīga un amizanta grāmata par dzīvi ar trīs runčiem. Teju obligātā literatūra visiem, kas sevi uzskata par kaķu mīļiem un, protams, ir kaķu saimnieki vai tādi gribētu kādreiz būt.
Grāmatas galvenie varoņi ir četri: runči – Rūdis, Osvalds un Ādolfs – un “tā tur”, viņu saimniece jeb apkalpojošais personāls. Olitas Tidomanes grāmata ir sirsnīga, jautra un brīžiem mazliet skumja, tā rāda cilvēka un kaķu sadzīvi košās un neparastās toņkārtās. Aprakstīdama un izceldama katra runča personību, autore aicina pamanīt, ka šie zvēriņi ir indivīdi – būtnes, katra ar savu raksturu, vēlmēm un vajadzībām. Un cilvēks ir atbildīgs par to, lai tās (vēlmes un vajadzības!) tiktu apmierinātas tā, lai kaķis būtu vesels un laimīgs.
Trīs runči un viņu cilvēks ir autores debijas grāmata, kas tapusi, pateicoties portāla Facebook domubiedru grupai Kaķu foto. Stāsti publicētajiem īsajiem stāstiņiem, kuri kļuva ļoti populāri. Grāmatu papildina Toma Kalninska zīmējumi. Izdevis apgāds Zvaigzne ABC.
