Bērniem motivācija rodas no azarta un uzslavām, nevis no salīdzināšanas ar māsu vai brāli
Ikdienā ir daudz faktoru, kas var ietekmēt skolēnu sekmes un vēlmi mācīties. Viens no tiem ir motivācijas trūkums. Kā bērnos radīt motivāciju mācībām? Kā Covid-19 pandēmijas laikā, kad mācības bijušas gan attālināti, gan klātienē, bērniem uzlabot savas sekmes un mācību gadu padarīt vēl veiksmīgāku? Vērtīgos padomos dalās psihologs, vairāku grāmatu autors Raivis Bernāns.
Teju trīs gadi ir aizvadīti Covid-19 pandēmijas iespaidā – mācības bijušas gan klātienē, gan attālināti, interešu izglītība bijusi ierobežota, daudziem bērniem ir radīta trauksmes, nedrošības un apjukuma sajūta. Ja bērnam nav bijis viegli tikt galā ar savām emocijām arī agrāk, tagad problēmas kļūst vēl izteiktākas. Jāņem vērā, ka skolas laikā vecāki un skolotāji ir bērna lielākais atbalsts. Neraugoties uz iespējami negatīviem faktoriem, kas var ietekmēt mācību procesu un bērnu motivāciju mācīties, viņiem ir jābūt atbalstošiem un jāspēj bērnam palīdzēt.
Komunikācija - galvenā atslēga uz panākumiem
Ar bērniem ir gluži tāpat kā ar pieaugušajiem – jo vairāk tiek uzspiestas lietas, kas ir jādara, jo mazāk tās gribas darīt. Lai bērnam raisītu vēlmi mācīties, ar viņu ir jākomunicē. Ir būtiski uzdot jautājumus - vai vari man izpalīdzēt, vai esi izpildījis mājasdarbus, vai viss bija skaidrs, jo tie liks viņam izteikties un visbiežāk arī rīkoties. Šobrīd bērni ļoti daudz laika pavada internetā, sociālajos tīklos, jo viņiem tas ir interesanti – neviens nenorāda, kā un ko darīt, viņi tur jūtas brīvi. Ir jāmācās veidot attiecības, mijiedarboties. Motivācija, īpaši bērniem, rodas no azarta, dzirdot uzslavas un labas atsauksmes no apkārtējiem – vecākiem, skolotājiem, draugiem.
Bērna uzdevums ir mācīties, attīstīties, iegūt jaunas zināšanas un prasmes. Vecāku uzdevums ir nodrošināt vidi un apstākļus, kuros bērns spēj mācīties, un atbalstīt bērnu, kad viņš saskaras ar grūtībām. Vislabāk to var panākt ar praktiskām metodēm, nevis norādīšanu vai nosodīšanu. Ar skolotājiem ir līdzīgi – viņiem ir būtiski skolot jeb nodot savas zināšanas un pieredzi veidā, kas ir atbilstošs bērna vecumam un attīstības līmenim. Ik pa laikam skolēniem var uzdot uzdevumus un ļaut tos pildīt tā, kā viņi paši vēlas. Tas raisīs bērnos vēlmi izteikties un izklāstīt savas idejas.
Praktiskas metodes ir labākais veids, kā rast motivāciju
Šobrīd mēs dzīvojam ļoti sarežģītā laikā. Lai arī attālināto mācību laikā attīstījās skolēnu digitālās prasmes, viņi tomēr kļuva noslēgtāki un nepārliecinātāki par sevi. Ja bērns ilgāku laika periodu nesatiekas ar saviem vienaudžiem, viņš sāk sevi izolēt, un stresa situācijās viņa psiholoģiskie mehānismi sāk strādāt citādāk. Lai šo pārejas procesu veidotu skolēniem patīkamāku, sākumā var radīt sajūtu, ka mācību process joprojām notiek attālināti - strādāt mazās grupiņās, uzdot dažādus uzdevumus digitālajā vidē. Tas palīdzēs viņiem atraisīties.
Tieši šajā laikā ir būtiski stiprināt bērna individualitāti un iekšējo motivāciju, nevis salīdzināt viņu ar citiem (klasesbiedriem, brāļu un māsu mācību spējām) vai kritizēt viņa mācību veidu, pat ja tas atšķiras no tā, kā uzdoto sagaidīja skolotājs. Ir jāatrod veids, kā stimulēt tieši bērna iekšējo motivāciju, jārod atbildes, kāpēc konkrētais uzdevums vai priekšmets ir interesants vai svarīgs pašam bērnam.
Ir pašsaprotami, ka ikviens vecāks uztraucas par bērna sniegumu, jo zināšanas un dažādas prasmes ir ikdienā svarīgas. Vecākiem ir jāveido pozitīvas attiecības ar bērniem un nepieciešamības gadījumā jāpalīdz viņiem mācībās, jo tikai tad, kad bērns jutīsies drošībā un vienmēr atbalstīts, viņam radīsies motivācija gan mācīties, gan palīdzēt vecākiem ikdienas darbos.
