Latvijas slavenākais narkokurjers Rolands Prīverts dzimtenē atradis jaunu mīļoto
Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", šovasar no Bolīvijas dzimtenē ieradies viens no Latvijā zināmākajiem narkokurjeriem Rolands Prīverts. Un kopā ar viņu ir dzīvespriecīga gaišmate, ko Rolands sauc par mīļo sieviņu.
"Esmu no Rolanda daudz mācījusies. Piemēram, iet mežā, baudīt dabu, kopā lasīt ogas. Viņš tik labi pazīst dabu un māk interesanti par to stāstīt. Vēl viņa ietekmē esmu atsākusi braukt ar velosipēdu. Rolands ir ļoti jauks cilvēks, un, kā jau puisim no Saulkrastiem, viņam jo lielāka vētra, jo labāk tajā jūtas,” saka Prīverta mīļotā.
Joprojām lidostās izkrata līdz pēdējai vīlītei
Ar ko Prīverts tagad nodarbojas? “Neko nedaru. Nupat atbraucu no Bolīvijas,” žurnālam "Kas Jauns" teic Rolands, kas Latvijā ieradies, lai stāstītu par dokumentālo seriālu "Kolumbija. Pa kokas pēdām 2", kura viens no varoņiem viņš ir. Bet kā tad Prīverts var tik brīvi ceļot? Vai visas tiesvedības pret viņu ir jau beigušās? Atgādinām, ka pirms vairākiem gadiem Prīverts tika apsūdzēts kokaīna kontrabandā un kokas lapu glabāšanā un viņa lietu skatīja Rīgas apgabaltiesa.
"Kolumbija. Pa kokas pēdām 2" stāstu vakars
2022. gada 8. augustā Rīgā, Tallinas kvartālā, notika dokumentālā seriāla "Kolumbija. Pa kokas pēdām 2" stāstu vakars.
“Ja domā to safabricēto sviestu par kokas tējas paciņas uzdāvināšanu izmeklētājai, tad par to joprojām, nu jau piecus gadus, notiek tiesas process. Par vienu nekaitīgu, lidostā brīvi nopērkamu tējas paciņu pusotra eiro vērtībā! Ārprāts, cik resursu valsts šajā lietā jau ir iztērējusi. Bet par pērējām visām apsūdzībām tiesvedība beigusies, esmu attaisnots. Tāpēc varu brīvi pārvietoties pa pasauli, man nav nekādu aizliegumu,” skaidro Prīverts. Tiesa gan, lidošana tik brīva nemaz nav, jo joprojām uz Prīvertu lidostās drošības dienesti skatās ar aizdomām, tāpēc ik pa laikam ticis aizturēts uz pārbaudēm.
“Es jau esmu policijai zem lupas. Arī tagad, braucot mājās, mani aizturēja gan brazīlieši, gan holandieši. Izkratīja mani pilnībā, atzina, ka manis dēļ nācies aizkavēt pat reisu. Vaicāja, lai runāju skaidru valodu un izstāstu, ko daru. Tā arī atbildēju, ka top filma par kokas industriju un man filmas vajadzībām bija jāaizlido uz Bolīviju, jābrauc cauri Brazīlijai, jo šis tas bija vēl jāpiefilmē. Skaidroju, ka man par šo filmu maksā honorāru, ka esmu uzrakstījis grāmatu un par to kaut ko arī nopelnu. Daudz nav, bet dzīvošanai sanāk. Tā mani palaida. Savukārt janvārī Somijā mani pilnībā paņēma ciet un aizveda uz slimnīcu taisīt rentgenu, lai pārbaudītu, vai neesmu ko noslēpis savā ķermenī. Uz visu nakti tiku aizturēts,” stāsta Prīverts.
Vai tiešām viņš savu kādreizējo rūpalu pārtraucis? Jo pats ne reizi uzsvēris, ka būt narkokurjeram viņam ir asinīs uz mūžu. “No tā tak nevar atteikties, jo tā taču ir laime, varas mirklis, kad izdodas kaut ko pārvest,” spīdošām acīm un ar smaidu lūpās nosaka Prīverts, bet pēc mirkļa nopietni piebilst: “Nē, nē! Protams, ka sen vairs nevedu. Tagad varu darboties kā informators. Pastāstīt, kur ko var dabūt. Un par to taču sodīt nevar! Vai tad padalīšanās savā pieredzē un zināšanās ir kāds noziegums?”
Apbūris ar savu smaidu
Latvijā Prīverts dzīvo dzimtajos Saulkrastos. “Kopā ar sieviņu!” teic viņš. Izrādās, ka nu jau kādu laiku Rolandam ir attiecības ar burvīgu gaišmati, bet kāzas vēl tikai ir gaidāmas.
Rolanda izredzētā ir Ilva no Saulkrastiem. “Mani piesaista dīvaini cilvēki, un Rolands tieši tāds ir – interesants, neparasts, ne tāds, kā citi. Pavisam citāds,” par šīm attiecībām žurnālam "Kas Jauns" stāsta Ilva, uzsverot, ka viņu nemaz nebaida Prīverta kriminālā pagātne: “Pirms iepazināmies, es par viņu neko daudz nezināju. Vien tik, cik pirms daudziem, daudziem gadiem dzirdēju, ka ir tāds narkokurjers. Un šī viņa pagātne mani nesaista. Ēķa filmu, kas veidota pēc Rolanda grāmatas, noskatījos tikai pēc tam, kad ar viņu jau biju iepazinusies.”
Tad ar ko Ilvu piesaistīja Rolands? “Ar smaidu! Mēs neiepazināmies ne uz ielas, ne iepazīšanās portālos, bet gan caur radiniekiem. Un pateicoties arī viņa grāmatai Nebaidies ne no kā. Liela loma tajā, ka sapazināmies, ir kopēja dzīvesvieta – Saulkrasti. Ja nedzīvotu vienā pilsētā, noteikti nekad nesatiktos. Viņš vienkārši ir ļoti mīļš cilvēks. Nepavisam ne tāds, kā pats sevi aprakstījis grāmatā, kā atainots Ēķa filmā.”
Nokļūst Interpola uzmanības lokā
Ilva ar Rolandu dzīvo kopā gan Latvijā, gan bijusi pie viņa Bolīvijā. Vai policija uz Prīverta mīļoto neskatās ar aizdomām kā uz kārtējo viņa pavadoni, kas tiek izmantota narkotiku pārvadāšanai? “Nav jau iemesla! Viņa ir godīga un ļoti jauka sieviete,” atbild Rolands, taču Ilva atklāj, ka vienreiz Bolīvijā tomēr tikusi aizturēta: “Uz Jauno gadu biju atbraukusi ciemos pie Rolanda, un mājās toreiz lidoju viena. Lidostā biju izgājusi visas pārbaudes, stāvēju rindā uz iekāpšanu lidmašīnā, kad pie manis pienāca divi Interpola darbinieki, palūdza uzrādīt pasi, nofotografēja to, bet pēc tam manu vārdu un uzvārdu nosauca pa informācijas skaļruņiem. Visu dzīvi tobrīd pārdomāju, sirds dauzījās kā traka. Gribēju vai zemē ielīst. Nesapratu, ko no manis vēlas, vienu brīdi pat nodomāju, ka Rolands mani “uzmetis” tāpat, kā tas tika attēlots tajā filmā par viņu. Tas bija briesmīgs piedzīvojums.”
Seriāla "Nebaidies ne no kā" otrās sezonas filmēšana
Kadri no pašmāju seriāla "Nebaidies ne no kā" otrās sezonas filmēšanas.
Ilva gan teic, kā šā gada laikā, kopš ir kopā ar Rolandu, viņa ir guvusi neatsveramu dzīves pieredzi un augusi. “Esmu kļuvusi daudz dullāka. Bet labā nozīmē. Jā, es metos avantūrās, taču pirms tam visu izplānoju. Rolands gan vispār neko neplāno, viņš ir absolūti nepraktisks. Es reizēm nesaprotu, kā viņš ir nodzīvojis līdz saviem 60 gadiem, man pat dokumenti jākārto viņa vietā. Esmu viņa lietvede, grāmatvede un ceļojumu aģente,” smejas Prīverta mīļotā, bet Rolands attrauc: “Protams, es to varētu izdarīt arī pats, taču labāk paļaujos uz citiem, kuriem tas izdodas labāk.”
Dzīve Bolīvijā kopā ar Rolandu Ilvai iepatikusies, lai gan pirmajās dienās domājusi – šausmas, kur viņa nokļuvusi! “Baigā netīrība, gribējās atpakaļ uz Eiropu. Fui! Taču, kad Rolands sāka vadāt pa apkārtni, iepatikās. Interesanta un skaista zeme. Vienīgais – ļoti karsts. Viss ķermenis svīst, pat nekustīgi sēžot. Nezinu, cik ilgi tur jānodzīvo, lai pie tā karstuma un mitruma pierastu. Es pat nesapratu, ko lai velk mugurā, viss līp ķermenim klāt! Vienīgais glābiņš – visu dienu sēdēt baseinā. Un pamatīgi saulē apdegu. Lai gan esmu “brūnais” un varu bez bažām sauļoties, tur gan āda lobījās nost. Toties cik tur gardi avokado un mango! Dievīgi! Vairs nekur citur tādu garšu neesmu noķērusi,” iespaidos par Bolīviju dalās Ilva.