Pēc šķiršanās ir jāparaud arī vīriešiem. Populāra kļūda - bēgt jaunās attiecībās un ieviest "plāksteri"

Psihologs, geštaltterapeits Genādijs Maleičuks savā praksē ir dzirdējis neskaitāmus šķiršanās stāstus, tāpēc, neraugoties uz to, ka katrs gadījums ir unikāls, tomēr kopumā psihologs izdala vairākas tipiskas kļūdas un grūtības, ar kurām sastopas cilvēki, kas šķiras, raksta Mammamuntetiem.lv.
 
Neatkarīgi no tā, kurš pieņem lēmumu aiziet, stresu izjūt abi partneri. Bieži vien klāt ir arī traumatiskas emocijas, ar kurām  ir grūti tikt galā. Ja pāris ir bijis arī savstarpēji emocionāli atkarīgās, neveselīgās attiecībās, tad tas krīzi tikai padziļina. Dusmas, aizvainojums, naids, bailes, kauns un vainas sajūta ir emociju gamma, ko izjūt abi iesaistītie. Pamestais izjūt vilšanos, nevērtības sajūtu, iekšēju tukšumu, pat dzīves jēgas zudumu un depresiju.

Šķiroties cilvēki pieļauj vairākas tipiskas kļūdas, kas neatvieglo šo procesu.

Pārāk ātri piedot un saprast otru

Piedot un atlaist tagad iesaka lielākā daļa ezoterisko teoriju. Piedot vajag, bet to nevar izdarīt mākslīgi un nevajag sasteigt, racionāli pieņemts lēmums piedot nestrādā.

Pieņemšana un atlaišana ir pietiekami ilgstošs un sarežģīts process, kurā emocijas un sajūtas nav atkarīgas no prāta lēmumiem. Pieņemot lēmumu racionāli, vesela virkne dabiski izjūtamu emociju tiek bloķētas un nepārstrādātas. Tas nozīmē to, ka ilgtermiņā šķiršanās pārdzīvojums paliek neizdzīvots.

Virzīties uz priekšu un veidot citas attiecības ir grūti vai gandrīz neiespējami. Pie tam tas atņem enerģiju dzīvošanai, jo gandrīz visu laiku ir jāapspiež un jākontrolē negatīvās emocijas.

Bēgšana jaunās attiecībās un plākstera ieviešana

Šķirto cilvēku uzvedības klasika ir ieviest "plāksteri", lai mazāk justu sāpes par to, ka attiecības ir izirušas.

Kāpēc tas ir slikti? Neizdzīvojot šķiršanās sāpes un neizejot cauri visiem sērošanas posmiem, ko dabiski izjūt ikviens cilvēks pēc šķiršanās, neatkarīgi no tā, vai viņš ir pamests vai pats aizgāji no attiecībām, emocionāli šķiršanās līdz galam nenotiek.

Nenotiek pieļauto attiecību kļūdu analīze, kas nozīmē to, ka nākamajās attiecībās tās var tikt pieļautas atkal.

Vari iesaistīties attiecībās, neizvērtējot jauno partneri vēsu prātu. Varbūt viņš ir pavisam nepiemērots, un atkal ir paredzama attiecību saraušana.

Turklāt tas ir amorāli - izmantot cita cilvēka pieķeršanos savas salauztās sirds dziedēšanai.

Bijušā partnera devalvācija

Lai pasargātu sevi no emocionālā zaudējuma sāpēm, bijušais partneris tiek noniecināts. "Viņš nemaz nebija manis vērts," "Es tāpat nebūtu varējis ar viņu palikt kopā," "Īstenībā tā vai cita viņa īpašība bija neizturama".  Diemžēl šāda noliegšana ilgstoši nepalīdz, lai arī uz kādu laiku pasargā no sāpīgām sajūtām.

Problēma sākas tad, kad, noniecinot vai noliedzot otru cilvēku, nākas noliegt arī labo, kas ir pieredzēts, iegūto attiecību pieredzi un galu galā arī sevi pašu, jo tieši tu pieļāvi šo briesmīgo kļūdu, izvēloties tik nepiemērotu un sliktu cilvēku. Var teikt, ka tā ir neekoloģiska attieksme pret sevi pašu, kas dvēselē atstās dziļākas rētas nekā lēnāka, bet saudzīgāka sevis atveseļošana.

Dzīvot bijušā partnera dzīvi

Izšķirties, bet turpināt sekot bijušā partnera dzīvei sociālajos kontos, interesēties caur paziņām, kā viņam klājas, fantazēt, vai viņam jau ir citas attiecības, kāda ir viņa jaunā otrā pusīte, vai vēl domā par mani... nozīmē tērēt enerģiju bez jēgas. Liet ūdeni caurā spainī. 

Šādā modelī dzīvojot, psiholoģiski nav iespējams pielikt punktu vecajām attiecībām un uzsākt jaunas. Viens partneris turpina iepriekšējās attiecības, tikai uztur tās savā galvā un fantāzijās. Dzīves enerģijas savas dzīves sakārtošanai vienkārši nepietiek.

Dzīvot pagātnē

Ļoti bieži ir tā, ka šķiroties it kā uz brīdi dzīve apstājas. Tas ir normāli. Slikti, ka šis stāvoklis ievelkas gadu garumā - atmiņās par laiku, kad bijāt kopā, ko darījāt, kā dzīvojāt. Mēģinājumi atjaunot neperspektīvās attiecības tā vietā, lai pievērstos dzīvei, kas sagaida. Fiziski dzīve turpinās, bet emocionāli tā ir palikusi pagātnē.

Dzīvot ar devīzi "Es viņam vēl parādīšu!"

Dzīvot ar lozungu "Es viņam parādīšu! Kā viņš to nožēlos!" ir otra galējība tam, kā ir dzīvot pagātnē. Cilvēks, kas ir nepārtrauktā kustībā, visu ko izmēģina, skrien, grābj, rauj, turklāt tas viss ir labi pamanāms cilvēkiem no malas un tiek atspoguļots sociālajos tīklos.

Iespējams, ka tas ir pat ļoti labi, ja vien iekšējā motivācija šādai aktivitātei nebūtu demonstratīvi parādīt bijušajam partnerim, ka dzīve bez viņa ir lieliskāka. Tātad iekšēji joprojām ir saglabājusies spēcīga saikne ar pagātnes partneri. Izskatās, ka dzīve turpinās, bet patiesībā emocionāli tā ir iestrēgusi pagātnē.

Dzīvot bērnu dēļ

Pēc šķiršanās sievietes bieži vien pieņem lēmumu dzīvot bērnu dēļ. Viņi kļūst par dzīves centrālo asi un jēgu. Par šausmām bērniem un ne par labu pašai sievietei, jo tādējādi tiek nerealizētas visas pārējās cilvēka dzīvei svarīgās lomas.

Dzīves jēga nevar būt tikai par mammu vai tēti. Uzmanības un rūpju apjoms, ko saņem bērni, ir pārāk liels un ar laiku nomācošs. Veidojas neveselīga bērna - mammas emocionālā līdzatkarība, kas ir slikti gan mammai, gan bērnam, kas pēc tam nevar atdalīties un uzsākt savu dzīvi.

Dzīvot bez attiecībām

Pēc sāpīgas šķiršanās daļa cilvēki nolemj, ka otreiz vairs tik mokošus stāvokļus piedzīvot nevēlas, tāpēc iztiks savā dzīvē vispār bez attiecībām. Vienkāršāk ir nevienu vairs neielaist savā dzīvē nekā vēlreiz piedzīvot zaudējuma sāpes. Attieksme "Visi vīrieši/sievietes ir cūkas" var beigties ar to, ka visu dzīvi pavada vienatnē, jo diez vai kāds gribēs vai mēģinās pierādīt pretējo.
 
Šīs ir izplatītākās izdzīvošanas stratēģijas, piedzīvojot svarīgu attiecību iziršanu. Kādu laiku tās ir noderīgas, lai pasargātu dvēseli un sirdi no neizturamām sāpēm, bet nevienā no tām nevajadzētu iesprūst uz ilgu laiku. Izjukušas attiecības vislabāk ir izsērot, aizvērt šo dzīves grāmatas nodaļu, un tad šķirt nākamo lapu. Cilvēks, kas nespēj izšķirties, nespēj arī satikt nākamo partneri.

Kas ir jāizdara pēc šķiršanās:

• Atzīt, ka attiecībās ir bijis arī labais. Pateikties partnerim par to kaut vai savā sirdī.
• Paraudāt par šķiršanos. Vīriešiem tas ir grūtāk, jo pieņemts, ka vīrieši neraud.
• Atvadīties no ilūzijām un nākotnes cerībām, kas saistījās ar šīm attiecībām.
• Šķiršanās vienmēr nes arī ko labu, jo atklāj cilvēkā kādas jaunas personības šķautnes. Īpaši svarīgi sevi ir atgūt tad, ja iepriekšējās attiecībās viss notika pēc principa "tikai kopā", kur pāris burtiski saplūst. Tad pēc šķiršanās der atcerēties, ka pasaulē ir vēl arī hobiji, profesionālā izaugsme, draugi.
• Šķiršanās ir attiecību nomiršana, bet cilvēki turpina dzīvot. Tāpēc dzīvei ir jāturpinās.