Vecāki, ieklausieties! Matemātikas privātskolotājai Alisei ir padoms, kā pārdzīvot šo laiku
Ja vien bērns nemācās pēdējā pamatskolas vai vidusskolas klasē un sekmes nenosaka viņa turpmāko likteni, piemēram, iestāšanos augstskolā, iespējams, šajā mums visiem tik grūtajā laikā var tik ļoti neiespringt par augstām atzīmēm. Tā ir viena no atziņām, ko intervijā portālam Jauns.lv izteica privātskolotāja Alise Bukovska. Ja vien iespējams, viņa aicināja neskriet uz priekšu ar jaunu mācību vielu apguvi, bet gan mēģināt aizpildīt esošos robus par iepriekšējiem mācību gadiem, kas pavadīti attālināti.
Alise ikdienā vada privātstundas matemātikā. Viņa ar to nodarbojas jau vairāk nekā 10 gadus. Sākumā tas bija viņas hobijs, bet tagad pāraudzis par nopietnu maizes darbu. Pirms pandēmijas Alise pārsvarā mācīja Rīgas bērnus, bet līdz ar attālinātajām mācībām viņas skolēni ir no dažādām Latvijas vietām.
Daudziem 5.klasē sākas problēmas
"Man ir iespēja klausīties ļoti daudzu bērnu viedokļus par daudz un dažādām skolām, skolotājām un sistēmām, kas ir konkrētajās skolās. Es kā sūklis uzsūcu informāciju no dažādām skolām." Alise palīdz apgūt matemātiku visa vecuma bērniem, sākot no pirmklasniekiem līdz pat augstākās matemātikas studentiem, bet viņa novērojusi, ka pārsvarā palīdzība nepieciešama, sākot ar 5.klasi. "Pārsvarā tā ir 5.klase, kad sākas dziļākas problēmas."
Kāpēc tieši 5.klasē daudziem skolēniem sākas grūtības ar matemātiku? "Tad sākas daļskaitļi, skaitļi ar komatiem un darbības ar tiem. Līdz 4.klasei ir vienkārši skaitļi, lieli skaitļi, mazi skaitļi, saskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana, bet 5.klasē jau sāk parādīties daļas un dažādas citas sarežģītākas lietas, kas bērniem var būt grūtākas."
Skolotāja piekrita, ka parasti sākumskolā bērnu vecāki var labāk palīdzēt nekā vēlākajās klasēs. Viņa palīdz matemātikas apguvē arī pirmklasniekiem, taču novērojusi, ka šajā vecumā bērni vēl vēlas, lai tieši vecāki viņiem palīdz mācībās. "Es to varu darīt, bet labāk, protams, ir, ja vecāki var palīdzēt mazajam bērniņam."
Lai izvairītos no konfliktiem ar bērnu
Ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc bērni dodas pie matemātikas privātskolotājas. Agrāk bija vairāk bērnu, kas ilgstoši slimoja un neapmeklēja skolu, kā arī sportistu, kam bija daudz treniņu un līdz ar to daudz stundu kavējumu.
"Tagad tendence parādās drusciņ citādāka. Piemēram, tagad vecāki sūta uz privātstundām ne vienmēr tāpēc, ka skola nevar paskaidrot, bet gan tāpēc, ka tad, kad vecāki skaidro skolēnam matemātiku, kura pašiem nav tik mīļa un pazīstama, ar bērnu rodas konflikti mājās. Vecāki grib, lai bērns kārtīgi iemācās, tāpēc mēdz iekarst, lai bērns pilnīgi visu saprot. Tā rodas konflikti mājās.
Lai izvairītos no šiem konfliktiem ar savu bērnu, vecāki izvēlas privātskolotāju, jo tad ir neitrāls, pilnīgi cits cilvēks, un bērns šo svešo cilvēku uztver nopietni. Rezultāts ir labāks. Šobrīd arī šāda tendence pastāv. Tā ir ļoti populāra."
Daļai skolēnu nepietiek ar skolā dzirdēto
Bet sāpīgākais iemesls, kāpēc bērni apmeklē privātskolotājus, ir saistīts ar to, ka skolās pedagogi nepagūst tik padziļināti izskaidrot visas detaļas, kas saistītas ar konkrēto vielu. Tas attiecas uz dažāda vecuma bērniem, piemēram, 5., 7., un 12.klases skolēniem.
"Stundu ir tik daudz, cik to ir. Skolotājam stundas laikā ir jāparāda un jāpastāsta tik, cik viņam ir pēc plāna jādara, un viņam nepaliek laika izskaidrot detaļas. Ja apķērīgākie bērni spēj uztvert minimumu, tad tiem, kam vajag vairāk laika, diemžēl nespēj uztvert minimumu, cik daudz skolotāja paspēj pastāstīt stundā, parādīt piemērus, parēķināt, patrenēties. Es šo minēju kā pēdējo, bet tā ir galvenā problēma šobrīd."
Nemāk vienkāršus proporciju aprēķinus
Alise norādīja, ka matemātikā detaļām ir liela nozīme. Piemēri ir dažādi, un katram ir savs risinājums un arī nianse, kas ir jāzina. "Bieži vien pie manis atnāk bērni vidusskolas vecumā un nezina parasto "krustām-šķērsām" likumu un tā izmantošanu." Viņi zina, ka skolotāja to izmantoja, bet trūkst izpratnes par to, kāpēc un kā tas jādara. Bērni skaidro, ka izmantojuši šo likumu tā, kā viņiem licies pareizāk.
Šis ir tikai viens no piemēriem, kad bērni skolā neiemācās daudz dažādu matemātikā svarīgu lietu. Skolotājas klasē tās parāda, bet pietrūkst laika tajās iedziļināties un izprast būtību un pareizu pielietošanu.
Nolaižas rokas un vairs negribas mācīties
Arī Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi un attālinātās mācības atstājušas negatīvu ietekmi uz skolēnu zināšanām un prasmēm. "Ir tendence, ka pēc pandēmijas, ilgstošās sēdēšanas mājās un attālinātajām stundām bērniem ir uzmanības trūkums, deficīts. Viņi nespēj sakoncentrēties darbam."
Protams, ir bērni, kas tagad, kad atsākās klātienes mācības, ir atguvušies no tā, bet liela daļa bērnu vēl nav atguvušies. Tas attiecas uz visa vecuma skolēniem. Iespējams, vidusskolnieki ir apzinīgāki, vairāk paši savācas un viņiem parādās personīgie mērķi, kāpēc jāmācās. Bet pamatskolniekiem ir grūti atrast motivāciju, kāpēc tagad atsākt iet uz skolu, mācīties, sakoncentrēties.
Bieži vien zināšanās ir robi no iepriekšējiem attālināto mācību posmiem, jo kaut kas svarīgs ir palaists garām, tāpēc bērniem palielinās motivācijas trūkums cīnīties tālāk. Viņiem nolaižas rokas.
Skolotāja stāstīja par dažiem gadījumiem, kad bērni, kuri iepriekš tiešām labi mācījās, tagad to vairs nedara. Tas mēdz notikt nevis tāpēc, ka viņi nesaprastu, bet gan tāpēc, ka viņi vairs neredz jēgu mācībām. "Es tagad runāju par atsevišķiem gadījumiem, bet, jā, tendence tāda ir."
Kāpēc pašam rēķināt, ja var ar "Photomath"?
"Viņi neredzēja jēgu, kāpēc ir jāiedziļinās, ja var pārbaudes darbu uzrakstīt uzdevumi.lv, kur var satrenēties vai paprasīt kādam palīdzību, lai palīdz šo pārbaudes darbu uzrakstīt. Kāpēc man vispār mācīties, ja atzīmi varu tāpat nopelnīt kaut kā nebūt, piemēram, izrēķinot ar kalkulatoru mājās vai tamlīdzīgi. Es nerunāju par visiem, bet lielai daļai tā bija. Tā ir realitāte.
Skolotāji zina, ka pārbaudes darbi, kas tika rakstīti attālināto mācību laikā, netika godīgi rakstīti. Tas ir viennozīmīgi skaidrs." Bērni domāja: ja pat bez mācīšanās viņu atzīmes ir normālas, kāpēc vēl jāmācās?
Turklāt mūsdienās skolēni ļoti aktīvi izmanto ne tikai kalkulatoru, bet arī dažādas aplikācijas, kas ātri izrēķina uzdevumus viņu vietā, piemēram "Photomath". Protams, arī skolotāji tās zina un jūt, ja bērni nav rēķinājuši paši, bet izmantojuši aplikācijas.
Neskriet uz priekšu ar jaunajām tēmām
Alise ir daudz domājusi par risinājumu, kas būtu nepieciešams, lai kopīgiem spēkiem aizlāpītu skolēnu robus zināšanās, prasmēs un motivācijā. Viņa godīgi atzina, ka pirmā semestra beigās arī pati jutās ļoti nogurusi un pat izdegusi, kaut arī parasti privātskolotājai tā nevajadzētu justies. "Semestra noslēgumā es līdz ar galiem turējos, lai izturētu un varētu visiem palīdzēt." Turklāt viņai pašai mājās ir trīs skolēni.
"Risinājums man vienmēr maļas galvā, un es nevaru saprast, kā rīkoties, jo arvien vairāk un vairāk man lūdz palīdzību, bet man laiks ir tik, cik ir. Vecāki ir izmisumā, es tiešām nemācēšu pateikt risinājumu. Bet viennozīmīgi tas, ja mēs tagad lecam un skrienam uz priekšu ar jaunām tēmām, neņemot vērā to, ka iepriekšējās nav apgūtas, nav pats labākais risinājums."
Aulēkšiem, bet vismaz nedaudz atkārtoja iepriekšējo vielu
Tiesa, viņa novērojusi, ka skolu skolotāji pirmā semestra laikā atvēlēja diezgan daudz laika iepriekšējo tēmu atguvei (vismaz tām, kas bija iepriekšējā mācību gadā, it īpaši tā otrajā semestrī), samazinot laiku jaunās vielas apguvei. "Lielākā daļa skolotāju centās skolā kaut kādā veidā nelēkt uz priekšu, kamēr nav vēl iepriekšējais apgūts. Tas ir apsveicami!"
Protams, iepriekšējo vielu atkārtošana vai apguve notika aulēkšiem, bet vismaz labi, ka varēja atgriezties pie tām kaut uz brīdi.
Nesadzirdēti un nesaprasti
Strādājot ar daudz un dažādiem bērniem, Alise novērojusi, ka daļa skolēnu izglītības iestādē jūtas nesadzirdēti un nesaprasti, nevis labi, ērti un komfortabli. Maz ir tādu, kas pie privātskolotājas dodas, lai uzlabotu savas jau tā labās zināšanas, lai tās būtu vēl labākas.
Daļa bērnu ir introverti, un viņiem ir neērti vai kauns pajautāt papildus jautājumus skolotājiem. Dažkārt skolēni ir mēģinājuši jautāt, bet skolotājas atcirtušas, ka viņām nav laika paskaidrot un iedziļināties bērna konkrētajā problēmā.
Tas saistīts ar to, ka skolotājiem skolā neatliek laika pievērsties visiem bērniem. Pat konsultācijās var pietrūkt laika atbildēt uz papildus jautājumiem, jo tās apmeklē arī daudz tādu skolēnu, kuri vēlas pārrakstīt nesekmīgos pārbaudes darbus. Saistībā ar to ir ļoti labi, ka daudzās skolās darbojas projekts "PuMPuRS", kura ietvaros var palīdzēt vismaz daļai bērnu.
Jārēķinās, ka atzīmes vairs nebūs tik labas
Lai gan daļai bērnu, vecāku un skolotāju esošajā situācijā ir nolaidušās rokas un trūkst motivācijas, Alise teica: "Visiem ir jānolaižas realitātē un jāsaprot, ka ir tādi laiki, kādi ir, un kovids ir visu ietekmējis. Jārēķinās (un daudz vecāku jau ar to rēķinās), ka atzīmes vairs nebūs tādas, kādas tās bija iepriekš."
Jāsaprot, ka bērniem turpmāk var būt grūtāk mācīties un viņiem nepieciešams ilgāks laiks mācībām. Dzirdēts par gadījumiem, kad skolu skolotāji jau samazinājuši grūtības pakāpi pārbaudes darbiem, jo sapratuši, ka pandēmija un attālinās mācības ir atstājušas nopietnas sekas.
Vecāki, ieklausieties!
Alise arī aicināja vecākus, skolotājus un pašus skolēnus šobrīd tik ļoti neiespringt par atzīmēm, protams, ja vien bērns nemācās pēdējā pamatskolas vai vidusskolas klasē un sekmes nenosaka viņa turpmāko likteni, piemēram, iestāšanos augstskolā.
Ja atzīmes šobrīd nav ļoti, ļoti svarīgas, iespējams, patlaban var tik ļoti neiespringt par augstām sekmēm un neskatīties uz tām, kā uz vienīgo bērna vērtējumu. Iespējams, piezemēšanās un neiespringšana uz atzīmēm var palīdzēt uzlabot bērnu un vecāku pašsajūtu un savstarpējās attiecības.
Protams, ja bērnam ir pavisam slikti ar sekmēm, iespējams, vajadzīga palīdzība. Alise pastāstīja par bērniem, kuriem ir ļoti grūti ar matemātiku - viņiem, lai nopelnītu pat četrinieku, ir jāiegulda milzīgs darbs.
Ja vien iespējams, skolotāja rezumējumā aicināja neskriet uz priekšu ar jaunu vielu apguvi, bet gan mēģināt aizpildīt zināšanu un prasmju robus par iepriekšējiem mācību gadiem, kas pavadīti attālināti.
