Lai “iemidzinātu” savus vienu un divus gadus vecos bērnus, tēvs Lielbritānijā viņiem injicē heroīnu

Kā atklāts bērnu aizsardzības iestādes ziņojumā, abas meitenes dzīvojušas kopā ar vēl diviem bērniem deviņu un sešpadsmit gadu vecumā, kā arī ar viņu vecākiem, kam bija psiholoģiskās veselības sarežģījumi. Turklāt vecāki cīnījās ar narkotisko vielu lietošanu un vardarbību ģimenē.

Informācija par notikumu ar heroīna injekciju saņemta 2019. gadā no vecāka bērna, kas nav dzīvojis ar ģimeni, bet viņam bijis kopīgs tēvs. Bērns sacīja, ka mazajām meitenēm “tika injicēts heroīns, lai palīdzētu iemigt”. Vēlāk veiktās pārbaudes to apstiprināja, un bērni tika izņemti no mājas.

Ziņojums atklāja, ka visi četri ģimenē dzīvojošie bērni vairāku gadu garumā bija upuri vecāku nolaidībai un ka ģimene jau iepriekš bija nonākusi vairāku iestāžu redzes lokā.

“Bija aizdomas, ka abi vecāki deva priekšroku atkarību izraisošo vielu lietošanai pār saviem bērniem. Gan tādā ziņā, ka viņi nespēja bērniem nodrošināt aprūpi un emocionālo tuvību, gan finansiālā ziņā. Tas noveda pat līdz tādām situācijām, ka bērniem nebija pieejams pietiekams ēdiens vai siltums.”

Neskatoties uz to, ka par problēmām ģimenē zināja vairākas institūcijas, bērni galvenokārt uzturējās vecāku aprūpē līdz pat negadījumam ar heroīnu.

Kādu brīdi bērni dzīvojuši pie savas vecmammas, tomēr pastāvējušas bažas arī par viņas mentālo veselību un spēju bērniem nodrošināt pamatvajadzības, tāpēc viņi atgriezti vecāku aprūpē.

Institūcijām bija zināmi vairāki gadījumi, tostarp, kad 2018. gadā policija ieradusies viņu mājvietā pēc strīda, kurā abi vecāki guvuši traumas. Citā gadījumā tēvs ieradies deviņus gadus vecā bērna skolā ievērojamā reibumā.

16 gadu vecā meita, kura atsakās atgriezties mājās, sacīja, ka viņu māte vairākkārt pārdozējusi. Tādēļ meitene nav spējusi gulēt, baidoties, ka “viņa pamostos un atrastu savus vecākus mirušus, un viņai nāktos rūpēties par pārējiem bērniem.”

Ziņojums noslēgts, atgādinot, ka visiem profesionāļiem, kas strādā ar ģimenēm saistītās institūcijās, būtu sev vienmēr jāpajautā, kāda ir ikdienas dzīve bērniem, kas dzīvo šajās ģimenēs. Šajā gadījumā tas nenotika, teikts dokumentā.