Mazais mākslinieks - kā reaģēt uz bērna pirmajiem radošajiem darbiem?

Vai ir gadījies, ka tavs mazais sajūsmā skrien pie tevis un lepni rāda zīmējumu, kurā, viņaprāt, attēlota visa jūsu ģimene, tomēr patiesībā uz lapas redzamas dažas krāsainas līnijas un ķeburi? Vai arī bērns tev parāda pavisam dīvainas formas klucīšu būvi un apgalvo, ka tā ir lidmašīna?

Tie ir tava mazuļa pirmie radošie darbi. Un, protams, tie nav perfekti, tomēr bērns tos ir radījis, ieguldot visu savu aizrautību un degsmi. Kā reaģēt, lai iedvesmotu bērnu uzlabot savas prasmes un iedrošinātu viņu mēģināt vēl?

Kā reaģēt uz bērna radošajiem centieniem? Šeit būs pieci svarīgi noteikumi!

Novērtē pūles

Sākumā radošais process kā tāds un vēlme kaut ko darīt ir daudz svarīgāki par radītā darba iznākumu, tāpēc nedrīkst aizmirst novērtēt bērna centienus. Ja no rotaļu klucīšiem izveidotais putns vairāk līdzinās sunim, nekritizē bērnu. Tieši pretēji – atzinīgi novērtē bērna ieguldītās pūles. Piemēram, pasaki, ka saproti, cik ļoti viņš ir centies, un ļoti lepojies ar viņu.

Neklasificē

Ir labs teiciens, ka skaistums ir skatītāja acīs. Un tajā slēpjas liela daļa patiesības. Kategorijas, kā “skaists” un “neglīts”, ir radījuši cilvēki, kas vēlējušies norādīt uz konkrētiem standartiem un šabloniem. Mēs pieņemam, ka Merilina Monro ir skaista – tas ir kā nerakstīts likums. Bet ne visiem tā ir jāuzskata. Katram cilvēkam ir sava personīgā gaume. Piemēram, daži dod priekšroku nevis mākslinieka Henrika Siemiradzki (Henryk Siemiradzki) idilliskajām gleznām, bet gan Zdzislava Beksinski (Zdzisław Beksiński) mākslas darbiem, lai gan tie ir daudz savdabīgāki un nemiera pilnāki. Tāpēc nevajag klasificēt bērna radošos darbus, bet labāk koncentrēties uz sīkākām detaļām. Piemēram, vari teikt, ka redzi, cik lieli spārni ir bērna radītajai lidmašīnai, tāpēc tā noteikti spēj ātri lidot, vai ka bērna radītais putniņš ir ļoti līdzīgs papagailim, kuru nesen redzējāt zoodārzā.

Nesalīdzini

Ilze zīmē skaistāk, Kristaps prot uzbūvēt augstāku klucīšu torni… Izsakot šādus komentārus, mēs uzskatām, ka bērnu motivējam, bet parasti šādām frāzēm ir tieši pretēja iedarbība. Dzirdot šāda veida piezīmes, bērns sāk ticēt, ka viņa darbu rezultāts ir un vienmēr būs sliktāks nekā citu bērnu paveiktais. Tādēļ bērns sāk uzskatīt, ka nav nekādas jēgas censties un ieguldīt savas pūles. Un, ja šādus komentārus izsaka kāds no vecākiem, bērnā rodas šaubas, vai kāds jebkad ticēs viņa spējām, ja pat tuvākais un mīļākais cilvēks šaubās par viņu.

Tāpēc centies nekad nesalīdzināt savu bērnu ar citiem bērniem! Tā vietā vari salīdzināt sava mazuļa iepriekšējos veikumus ar tagadējiem. Piemēram, vari teikt: “Tagad tava izveidotā laiviņa turas uz ūdens jau daudz labāk nekā tā, ko izveidoji iepriekšējā reizē. Malacis!”

Sarunājies un uzdod jautājumus

Vai ir gadījies, ka nekādi nevari saprast, kas īsti attēlots bērna zīmējumā? Šādās situācijās neizliecies, ka saproti. Bērns pamanīs, ka nestāsti viņam taisnību. Vienkārši pajautā viņam, kas attēlots zīmējumā, vai pastāsti viņam, ko Tev tas atgādina. Un tad ļauj bērnam izstāstīt savu ideju. Izrādi interesi par bērna zīmējumu un uzdod jautājumus, piemēram, kāpēc viņš Tevi uzzīmējis tieši ar sarkanu cepuri un kā viņš zināja, ka tā ir Tava iecienītākā krāsa.

Iedrošini turpmākos mēģinājumus

Pirmie bērna radošie mēģinājumi visticamāk nebūs ideāli. Bet zināmā mērā ir jātiecas uz perfektu rezultātu, jo tas ir kā stimuls, kas bērnā rada vēlmi attīstīt un uzlabot savas prasmes. Tomēr uzmanies, lai neaizskartu bērna jūtas un nemazinātu degsmi censties. Tāpēc nepiespiesti iedrošini turpināt mēģinājumus, nevis kritizē. Piemēram, vari ieteikt: “Man šķiet, ja putnam būtu lielāki spārni, tas varētu uzlidot augstāk. Kādas ir Tavas domas? Vai uztaisīsim lielākus spārnus?”