Satikt savu lielāko ienaidnieku - bailes. Unas Ulmes dienasgrāmata TV šovā "Sapņu ķērājas". 1. sērija

Bailes - problēma, kas bremzē izaugsmi

Lielāka daļa sapņu, kurus es piepildu šova “Sapņu ķērājas” ietvaros, saistīti ar baiļu pārvarēšanu. Tāpēc man šis ir bijis ārkārtīgi piesātināts laiks, un tik plaša emociju amplitūda nav piedzīvota pēdējo desmit gadu laikā. Kāpēc tieši bailes? Jo šī ir problēma, ar kuras risināšanu man iet visgrūtāk un kas savā ziņā bremzē izaugsmi. Labi apzinos, ka mēdzu nolaist rokas pirmo grūtību priekšā, man piemīt spēja visu dramatizēt uzpūšot no mušas ziloni, apzināti cenšos izvairīties no situācijām, kas saistās ar risku, un nelabprāt daru to, ko nevaru kontrolēt.

Piemēram, man ir šausmīgi bail lidot. Tik ļoti bail, ka naktī pirms plānota lidojuma nevaru normāli pagulēt un no rīta pamostos ar trauksmes sajūtu. Sēžot lidmašīnā, vēroju stjuartes, klausos motora rūkoņā, bet pacelšanās un nolaišanās brīžos skaitu lūgšanu. Arī šķirt savu iepriekšējo laulību vilcinājos aiz bailēm palikt vienai un zaudēt materiālo labklājību. Šādu situāciju ir ārkārtīgi daudz, tāpēc es pieņēmu lēmumu sākt ar to strādāt un paskatīties savām bailēm acīs.

Manuprāt, tas ir vienīgais veids, kā šo problēmu risināt. Tieši tāpēc mans pirmais lielais sapnis, ko ieplānoju realizēju šova ietvaros, bija izlēkt ar gumiju. Man no tā bija tik ārprātīgas bailes, ka pat ikdienā, braucot cauri Siguldai, sāka straujāk sisties sirds, vien iedomājoties par to, kas drīzumā gaidāms. Es ļoti cerēju, ka tas tomēr nenotiks, ka kaut kas nesanāks, atcelsies un tā tālāk.

Pēdējo nedēļu pirms gaidāmā lēciena dzīvoju ar paaugstinātu stresa līmeni, taču kad tā diena pienāca, pēkšņi atslābu. Iestājās totāls miers, gandrīz vai vienaldzība. To laikam sauc par samierināšanos un pieņemšanu. Variantu nav, būs jālec, jo es taču nebūšu viena, bet kopā ar pārējām meitenēm. Tāpēc vienkārši koncentrējos uz mērķi un noskaņoju sevi uz konkrētu rīcību. Jāatzīst, ka tas palīdzēja. Kopš lēciena ir pagājis laiks, un es ne tikai lidoju bez bailēm (paspēju paviesoties pie draudzenes Itālijā pirms otrā pandēmijas viļņa), bet esmu sākusi uz dzīvi raudzīties vieglāk. Šova filmēšanas laikā gluži kā pa ķēdīti viens notikums papildina nākamo, un pašlaik jau esmu saņēmusi konkrētas atbildes par manu baiļu izcelsmi. Bet par to citreiz.

Nekad nesaki - nekad

Tēma, kuru apspriežam pirmajā raidījumā, ir šķiršanās, kas lieliski sasaucas ar man aktuālo baiļu tematiku. Kā jau minēju, tas bija galvenais iemesls, kas kavēja man pieņemt lēmumu, tikmēr mūsu raidījuma viešņai, geštaltterapeitei Annai Lieckalniņai ilgi jādomā nebija – viņa no sava otrā vīra aizgāja ar zīdaini uz rokām. Jāatzīst, ka viņas atklātība mūs patiesi pārsteidza, jo Anna atklāja ļoti personiskas savas dzīves nianses, saistītas ar bērnību. Tas sniedza arī atbildi uz jautājumu par to, kādēļ mēs mēdzam kāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem.

Savukārt otra raidījuma viešņa dziedātāja Linita Mediņa ienesa studijā jautrību, daloties attiecību veidošanas pieredzē iepazīšanās portālā, kur satika gan ar otro vīru, gan pašreizējo dzīvesbiedru. Jāteic, ka pēc piedzīvotā klikšķa Linitas jaunās attiecības iegājušas fāzē, kuru laikam vislabāk raksturos trešā Facebook attiecību izvēle – It’s Complicated. Šķiršanās tēmas ierosinātāja ir Ieva, arī viņas attiecību statuss ir, maigi izsakoties, sarežģīts. Ar savu aso un tiešo valodu viņa ļoti labi iederas šovā, taču patlaban Ievai ir ļoti smags dzīves periods. Mēs to jūtam, gribam Ievai palīdzēt, bet tas nav iespējams.

Ar šādiem pārbaudījumiem katram cilvēkam pašam ir jātiek galā, tikai viņa spēkos ir saprast savas iekšējās pretrunas un atrast veidus, kā tās atrisināt. Lai vai kā, es biju Ievai blakus brīdī, kad savu iekšējās transformācijas sākumu viņa atzīmēja ar lēmumu izveidot tetovējumu. Pie tam tādu, kas patiešām simbolizē atdzimšanu no pelniem. Arī es tiku pie sava pirmā tetovējuma, kas savukārt simbolizē manu dzimšanu. Visticamāk, ka ar to tas viss nebeigsies, jo man jau ir plāns nākamajam tetovējumam. Bet vēl pirms neilga laika mana attieksme pret tetovējumu bija absolūti noraidoša. Un tā vienmēr – tiklīdz pasaku – nekad, nemūžam, tā tas uzreiz notiek!

Un kā ar vīriešiem?

Lai nebūtu tā, ka mēs vīriešus tikai apspriežam, jādod iespēja viņiem arī izteikties. Tāpēc raidījuma noslēgumā pie mums ciemojas vīrietis, kura dzīves pieredzi var attiecināt uz konkrētā raidījuma tēmu. Šajā reizē tas ir Hosams Abu Meri, labi zināms ar savu šķiršanās un precību pieredzi. Viņš ir tik atbruņojošs, smaidīgs un koķets! Liene aizkadrā saņem veselu komplimentu gūzmu, tādēļ nenoturos un pavaicāju, ko par to saka viņa sieva. Izrādās, ka viņi par to visu esot vienojušies, tomēr neesmu īsti droša, vai Linda to tā no sirds akceptē.

Ieva, protams, šauj kā no lielgabala ar pamatīgi uzlādētajiem jautājumiem, bet Hosams tikai smaida. Man šķiet, ka viņš ir no tiem, kura iekšējo mieru nav viegli satricināt. Tomēr mums izdodas izvilināt, kas tieši Hosamu sievietēs kaitina visvairāk. Un atkal jau studija ir pilna ar skaļiem smiekliem. Starp citu, pirms raidījuma mums ir savs rituāls – visas četras kopā skaļi izsmejamies, tādējādi noskaņojoties uz pozitīvas nots. Tāpēc mums izdodas arī uz sarežģītām tēmām paraudzīties no gaišās puses, aicinot arī skatītājus nebaidīties, neatlikt savas ieceres uz rītdienu un rīkoties!

Mans darbs ar bailēm turpināsies arī nākamajā raidījumā, kad mēģināsim rast atbildi uz jautājumu, ar ko saistīta pārāk liela paškontrole. Tā būs Grētas ierosinātā tēma, bet patiesībā ir ļoti aktuāla mums abām un ļāva nonākt pie vairākām vērtīgām atziņām, par kurām pastāstīšu nākamreiz.