6 prakses, kā mācīties būt noteicējam pār savu dzīvi, nevis neveiksmēs vainot citus
Šajā laikā, kad esam spiesti respektēt koronavīrusa nestās izmaiņas un ne vienam vien piezagusies sajūta, ka pārmaiņas ir pārāk straujas un notikumus nav iespējams kontrolēt, der atcerēties, ka mūsu izvēles joprojām ir mūsu pašu rokās un tām jābūt apzinātām.
Stipra jaunatne un atvērtāka, pretimnākošāka, drošāka sabiedrība – ar šādu mērķi jauniešu motivācijas programma “MOT. Izvēlies drosmi!” jau četrus gadus aicina jauniešus noticēt, ka viņi paši ir noteicēji pār savu dzīvi. Šajā īpaši sarežģītajā laikā tam noticēt ir svarīgi arī pieaugušajiem, atgādina biedrības vadītāja Ilze Paidere-Staķe.
Saprast un pieņemt, ka izvēles, kā dzīvojam savu dzīvi, kā raugāmies uz notiekošo, ir mūsu pašu rokās – tas prasa drosmi. Protams, vieglāk savās neveiksmēs ir vainot citus – valdību, krīzi, apstākļus, citus cilvēkus.
“Nereti tie ir arī vecāki, kas šādu piemēru kultivē ģimenē. Bet kā būtu sākt ņemt dzīvi savās rokās, uzņemties atbildību un veidot to pēc saviem, nevis apstākļu un citu cilvēku ieskatiem? Piemēram, ik rītu uzdot sev jautājumu: kāda būs mana diena?
Vai es ļaušu kādam to sabojāt? Kāds ir manas dzīves mērķis, sapnis, kurp es gribu doties? Ko es tā labā varu darīt šodien un rīt, par spīti apstākļiem? Vai es gribu iemācīties ko jaunu, vai palikt tur, kur esmu? Vai es gribu kādu iepriecināt, ieskaitot sevi, vai labāk palikt īgnam un negatīvam?” jautājumus sev mudina uzdot biedrības vadītāja Ilze Paidere-Staķe.
Jauniešu motivācijas programmā "MOT. Izvēlies drosmi!" brīvprātīgie treneri strādā ar skolēniem no 7. līdz 9. klasei, lai palīdzētu tiem kļūst par drosmīgiem un atbildīgiem Latvijas iedzīvotājiem. Nodarbībās jaunieši mācās saskatīt, ka ikviens var mainīt savu dzīves vektoru. Ja cilvēkam ir mērķi, ceļš uz to piepildīšanu ved līdzi arī citas mērķtiecīgas izvēles, kuras jāmācās apzināties.
Tādēļ biedrība iesaka ik dienu izmēģināt piecas prakses, kas palīdzēs atgūt un nostiprināt pārliecību par paša spēkiem.
Spogulis. Mūsu labākā motivācija ir spogulis. Rītu sāc ar ieskatīšanos spogulī un iekšēju sarunu. Vai dzīvoju saskaņā ar savām vērtībām? Vai daru to, kas man patīk? Vai varu būt lepns par sevi? Vai tāds, kāds esmu, spēju iepriecināt un iedvesmot citus – savu ģimeni, tuviniekus, draugus?
Kabatas lukturītis. Ar ieslēgtu kabatas lukturīti noteikti var atrast ko skaistu jebkurā tumšā midzenī! Varbūt tā ir kāda maza fotogrāfija, skaista vāze, laba grāmata. “Ar šādu principu iesakām raudzīties plašāk – domās varam lukturīti vērst uz sevi, saskatot sevī labās īpašības, talantus. Vai vērst to uz citiem cilvēkiem, uz situācijām – meklēt pozitīvo, risinājumus, iespējas,” iesaka MOT trenere.
Magnēts. Cilvēciskās attiecības ir līdzīgas magnētam – vai nu tu pievelc, vai atgrūd. Nav stāvokļa „pa vidu“. Pievērs uzmanību savām izpausmēm – vai tu cilvēkus pievelc vai atgrūd. Kāds es gribēšu būt starp savējiem – ģimeni, klasesbiedriem, kolēģiem – pēc krīzes? Tāds, kas pievelk, vai tāds, kas atgrūž? Varbūt varu sākt kaut ko darīt lietas labā jau tagad?
Balons. Balons spēj lidot tikai tad, ja ir piepūsts. Tukšs tas krīt zemē. Kā skaidro Ilze Paidere-Staķe, ar cilvēkiem ir līdzīgi – viņiem nepieciešama enerģija, lai spētu dzīvot un gūt prieku. Mēs varam citiem to dot, bet varam arī atņemt. Ko izvēlies tu – būt par enerģijas devēju vai ņēmēju?
Drosme rūpēties. Ko labu es varu darīt saviem līdzcilvēkiem? Vai varu uzņemties līdera lomu un saliedēt klasi, palīdzēt tiem, kas nejūtas labi, kuri netiek līdzi mācībām vai kuriem trūkst uzmundrinājuma? Varbūt ir vērts sagatavot plānu, ko darīsim, kad krīze būs galā! “Jauniešus šajā laikā aicinu padomāt par tuviniekiem – vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, radiniekiem. Varbūt viņu slodze pašlaik ir lielāka nekā jauniešiem pašiem, jo jādomā par iztiku, ģimenes nodrošināšanu. Varbūt varam uzmundrināt, iepriecināt viņus ar video, zīmējumiem, novēlējumiem, telefona zvaniem, palīdzību mājas solī?” iesaka MOT trenere.
Drosme pateikt nē. Vienmēr, pasakot kaut kam nē, paveras lielāks laukums, kur izpausties JĀ. Atsakot lietām, kas mums kaitē ceļā uz mērķi, mēs iegūstam laiku un enerģiju tam, kas mūs turp ved. Ilze Paidere-Staķe mudina būt drosmīgiem – pamēģināt sākumā kaut uz stundu, dienu vai nedēļu kaut kam pateikt NĒ un pavērot, kā mainās ieradumi, dienas režīms, mūsu laiks un dzīve.
