"Jau laikus sagatavojiet lietas, ko vajadzēs slimojot," Nikola Krištopane dalās pieredzē, kā rīkoties pandēmijas laikā

Pirms Covid-19 vīrusa pandēmijas viena no pēdējām lielākajām gripas pandēmijām pasauli skāra 2009. gadā, kad plosījās vīruss H1N1 jeb tā sauktā cūku gripa. Tas bija jauns gripas paveids, kas saturēja gēnus no cilvēku, putnu un cūku gripām. Pirmo reizi vīruss parādījās 2009. gada aprīli Meksikā, pēc tam strauji izplatījās uz ASV un pārējo pasauli, līdz Pasaules Veselības organizācija 11. jūnijā izsludināja gripas pandēmiju.

Inficējās klīnikā

Nikolai Krištopanei toreiz bija 17 gadu, viņa mācījās Floridā, ASV. Viņa ar vīrusu inficējās pavisam savdabīgā veidā. Izrādās, Nikola vienu dienu nebija aizgājusi uz mācībām, bet skolā piesardzības dēļ tika izlemts – jebkurš, kurš mācībās izlaidis kaut vienu dienu, skolā var atgriezties tikai ar medicīnas iestādes izsniegtu izziņu, ka vīrusa H1N1 tests ir negatīvs.

„Biju pilnībā vesela, taču, lai dabūtu izziņu, devos uz vietējo klīniku nodot analīzes. Protams, diezgan ilgs laiks bija jāpavada uzņemšanas telpā. Pēc tam devos mājās un – neatceros, cik ilgs laiks pagāja, – sajutos slikti, ļoti slikti,” stāsta Nikola, kura, kā izrādās, ar gripu inficējās tieši klīnikā, jo tur uztaisītās analīzes vīrusa klātbūtni viņas organismā vēl neuzrādīja.

Nespēja pat pagatavot ēdienu

Nikola toreiz Amerikā dzīvoja viena pati, un viņai nebija, kas palīdzētu, bet slimības gaita bijusi ļoti smaga. „Atceros, es nekad nebiju tā svīdusi. Kad vēl jutos puslīdz spējīga ko izdarīt, sanesu un noliku pie gultas džemperus, zeķes, gultasveļu. Lai var tikai mainīt un mest kaudzē. Es biju viena, man bija tikai 17 gadu, bet es simtprocentīgi zināju, ka tas, kam eju cauri, nav „vienkārši gripa”,” stāsta Nikola un padalās ar savu pieredzi, kā rīkoties tādā situācijā.

„Koronavīrusa gadījumā šobrīd maz runā par tiem, kam var sanākt slimot vieniem mājās, jo ne visiem mediķi uzreiz palīdzēs. Mans ieteikums ir ar veselo saprātu jau laikus sagatavot krājumus ar lietām, kuras vajadzēs slimojot, un turēt pie gultas. Arī daudz ūdens un tējkannu, tējas. Lai, kad būsi bez spēka, viss ir rokas stiepiena attālumā. Vismaz tas mani izvilka vienu un pusmirušu otrā pasaules malā. Toreiz uzvārīt griķus es gribot nevarēju. Vienkārši nebija spēka. Man bija enerģijas batoniņi un viss cits, ko var vienkārši apēst bez gatavošanas. Un protams, nebija arī apetītes.”

Slimības sekas izjūt vēl tagad

Dažas dienas pēc Nikolas saslimšanas pie viņas atlidoja mamma Aija Krištopane (tas vēl bija iespējams, jo toreiz aviosatiksme un valstu robežas netika slēgtas) un aizveda viņu pie ārstiem. Uztaisot testus, tika atklāts – jā, tā ir H1N1 gripa!

Nikola Krištopane atveseļojās, taču kopš tā laika joprojām izjūt nopietnas veselības problēmas. „Man ir problēmas ar vairogdziedzeri. Protams, nevar simtprocentīgi apgalvot, ka tās ir gripas sekas, bet tieši pēc slimošanas parādījās Hašimoto tireoidīts. Ārsti uzskata, ka, slimojot ar vīrusu, imūnsistēma, iespējams, uzbruka vairogdziedzerim un no tā radās hipotireoze.

Līdz ar to arī krasi pieņēmos svarā, sirgu arī ar visādiem citiem šīs slimības simptomiem. To, kāpēc man bija visas šīs problēmas, sapratu tikai pēdējo sešu gadu laikā. Vēl aizvien mokos ar vairogdziedzeri, dzeru zāles, un depresīvie periodi, pieņemšanās svarā līdz ar neprognozējamām hormonu izmaiņām turpina mani ietekmēt,” žurnālam Kas Jauns atklāti teic Nikola Krištopane.

Viņa, kura ir pārcietusi saslimšanu ar gripas paveidu H1N1 pirms 11 gadiem, tagad, kad pasauli pārņēmusi Covid-19 vīrusa pandēmija, sniedz arī kādu padomu: „Ja nav ļoti nopietna pamata, nevajag uzreiz skriet taisīt analīzes. Man tā bija spiesta lieta, jo skola lika, un klīnikā arī saslimu. Tagad, pat ja justos slikti, noteikti nogaidītu – izolētos un gaidītu, līdz tiešām ir simptomi, un konsultētos pa telefonu. Lai cik slikti man toreiz bija, pati izslimoju gripu, konsultējoties ar ģimenes ārstu, kurš bija Latvijā. Nevajag lieki noslogot mediķus, kuriem šādos gadījumos patiešām ir ļoti daudz darba!”