Uztura eksperte par izvēlīgiem bērniem: "Nevar pārliecināt ēst brokoli vai kotleti, ja uz vecāku šķīvjiem tādu produktu nav"

Izvēlīga ēšana – cik izplatīta tā ir?

Uztura speciāliste mierina, ka tā mēdz būt un tas ir normāls attīstības posms daudziem bērniem pirmsskolas vecumā. Bērnudārzniekiem bieži ir raksturīga izvēlīga ēšana, viņi mēdz niķoties, spēlēties ar ēdienu, atteikties no tā, jo nepatīk smarža, garša, krāsa vai izkārtojums.

“Šo izvēlīgumu var izskaidrot arī fizioloģiski, jo pēc gada vecuma bērna augšanas temps palēninās, salīdzinot ar pirmajiem dzīves mēnešiem, un arī bērna apetīte ap to vecumu mazinās. Bērni kļūst neatkarīgāki, sāk staigāt, viņiem šķiet interesants itin viss, izņemot ēdienu,” stāsta Olga Ļubina.

Pēc gada vecuma bērnam sāk pamazām attīstīties garšas preferences. Tā, piemēram, bērns var ēst vienu vai divus produktus nedēļām ilgi un tad kādu laiku uz tiem pašiem produktiem vispār neskatīties. “Šajā periodā vecāki var justies bezspēcīgi, jo viņiem šķiet, ka bērns neko neēd. Vecāki cenšas ar visām iespējamām metodēm pierunāt bērnu kaut ko apēst: sāk mānīties, piedāvā kompensācijai našķi. Bērni ātri šo sistēmu saprot un sāk manipulēt ar vecākiem, ēdot tikai to, kas, viņuprāt, ir garšīgs. Rezultātā izvēlīgais ēdājs kļūst vēl izvēlīgāks un turklāt arī viltīgs,” brīdina eksperte.

Kā tikt galā ar izvēlīgu ēdāju?

Uztura speciāliste uzsver, ka vecākiem nevajadzētu krist panikā un mēģināt ar visiem spēkiem iebarot bērnam kaut ko, kas viņam negaršo vai ko negribas ēst. “Vecāku uzdevums ir saglabāt vēsu prātu un pieturēties pie mājās valdošajiem veselīga uztura pamatprincipiem, piedāvājot bērniem veselīgas un garšīgas maltītes. Ja bērns atsakās no gaļas, nevajag viņam piedāvāt cīsiņus vai vistas nagetus. Tā rīkojoties, vecāki sākumā priecājas, ka bērns sāk ēst piedāvātos ēdienus, bet pēc tam sūdzas, ka bērns pārtiek tikai no pusfabrikātiem,” skaidro Olga Ļubina.

Eksperte mierina jaunos vecākus, atgādinot, ka izvēlīgā ēšana parasti ir tikai uz laiku un pāriet ap skolas vecumu. Viņa iesaka mēģināt sarunāt ar bērnu, ka ir ēdieni, kurus viņš var izvēlēties, un ir ēdieni, kurus izvēlas vecāki.

“Ļaujiet bērnam izvēlēties augļus un dārzeņus, iesaistiet gatavošanas procesā – virtuve būs netīra, taču bērns jutīsies piederīgs, viņš izzinās, kā tiek pagatavoti ēdieni, un viņam veidosies lielāka interese par to, kā garšo paša pagatavotais,” iesaka veselīgas ēšanas speciāliste.

Kā eksperte norāda, īpaši svarīgi piedomāt, kā vecāki veido sarunu ar bērnu. Tādi jautājumi kā “vai ēdīsi puķkāpostus vakariņās?” provocē bērnu automātiski atbildēt “nē”. Tādā veidā bērns pārbauda, kāda atbilde sekos tālāk. Varbūt piedāvās kaut ko garšīgāku? Jautājot “ko tu ēdīsi vakariņās – puķkāpostu vai brokoli?”, bērnam rodas iespaids, ka viņš pats kontrolē to, ko ēd, un pats izvēlas to, kas viņam labāk garšo, kaut arī patiesībā vecāki nosaka produktu pieejamību, skaidro Olga Ļubina.

Ne mazāk svarīga ir atmosfēra, kādā bērnam mācīt veselīgu ēšanu: ēdienreizei jānorit mierīgā, patīkamā gaisotnē, nevis strīdoties. “Ja ēšana bērnam asociējas ar nepatīkamām emocijām, viņš centīsies no tās izvairīties. Un, protams, gan bērniem, gan vecākiem uz šķīvja ir jābūt vieniem un tiem pašiem produktiem. Mēs nevarēsim pārliecināt bērnu ēst brokoli vai kotleti, ja uz mūsu paša šķīvja tādu produktu nav un mēs skatāmies uz brokoļiem ar lielu nepatiku,” brīdina eksperte.

Rimi Bērniem ekspertes Olgas Ļubinas ceļvedis vecākiem par bērnu ēdināšanas pamatprincipiem

    ·       Parūpējieties, lai nekas nenovērstu bērna uzmanību no ēdienreizes (piemēram, TV, telefons, planšete).

    ·       Nodrošiniet mierīgu atmosfēru maltītes laikā.

    ·       Ēdienreizei nevajadzētu būt ilgākai par 20–30 minūtēm.

    ·       Ievērojiet 4–6 ēdienreizes dienā, t. sk. pamatēdienreizes un uzkodas.

    ·       Padzerties ūdeni dodiet tikai ēdienreižu starplaikos.

    ·       Piedāvājiet vecumam atbilstošu porcijas lielumu un saturu.

    ·       Regulāri un atkārtoti piedāvājiet jaunus produktus (līdz pat 8–15 reizēm).

    ·       Veiciniet bērna iesaisti ēšanas procesā, ļaujot bērnam gatavot un ēst pašam.