Dziednieks Aronovs, kurš ārstē arī neauglību un seksuālās problēmas: "Vecmeitu var pazīt jau pa gabalu"

Kamēr es sarunas laikā runāju te klusāk, te skaļāk, te apcerīgi, te piepacelti, Mihaila balss tonis paliek nemainīgs – pieklusināts, rāms. Ik pa brīdim viņa sejā pazib smaids, brīžiem atskan arī smiekli.

Dzīvoklī valda klusums. Sajūtu, ka  te tiek uzturēta enerģētiskā tīrība, tāpēc šādas un līdzīgas nianses pamanīt nav grūti. Dziednieka emocijas lieliski atspoguļo brūno acu izteiksme, vairākkārt jūtu viņa skatienu izejam sev cauri. Ko viņš manī ieraudzījis, šoreiz nepajautāju, jo sarunai atvēlēts stingri noteikts laiks – līdz ieradīsies nākamais klients. “Mans biolauks atnākušā cilvēka biolauku sāk dziedināt jau automātiski, pirms mēs sākam runāt par problēmām, kas viņu pie manis atvedušas,” kā nolasījis manas domas, saka Mihails, un viņa acīs jautri nodzirksteļo – tad pārsteidzu gan! Atsmaidu – jā, un patīkami.

Dziedniekam nav vecuma cenza, bet sertifikātu var atņemt

 – Jūs bijāt Latvijas Dziednieku Savienības dziednieku darba kvalitātes komisijas vadītājs. Kas tagad notiek ar šo organizāciju?

   – Ņemot vērā, cik daudz līdzīgu tai ir uzradies, bet galvenās organizācijas, kas par visu šo jomu atbildētu, nav, praktiski notiek tikai dziednieku sertifikācija un resertifikācija. Ir arī beztermiņa sertifikāti, bet reti. Es uzskatu, ka termiņam jābūt un kādam jāseko, lai tā derīguma laiks tiktu ievērots, jo var taču gadīties, ka kāds dziednieks jau ir tik vecs (smejas), ka vairs neko nevar izdarīt, bet sertifikāts viņam ir.

   – Ja nopietni –  dziedniekam var būt vecuma cenzs?

   – Nē. Viņš var strādāt, kamēr vien to spēj. Pats par sevi saprotams, jābūt paškritiskam. Cita lieta – ne visi to grib saprast. Ko darīt, esam tikai cilvēki, katram savas vājības.

   – Ir bijis gadījums, kad kādam dziedniekam sertifikāts atņemts?

   – Manā praksē tādi bijuši trīs. Viens no šiem dziedniekiem bija nekvalificēts, turklāt ļoti nekaunīgi uzvedās – pat uzplijās cilvēkiem uz ielas, līdzīgi kā to dara čigānietes. Otrā gadījumā cilvēks par dziednieku tikai uzdevās, bet būtībā bija okultists, kurš sludināja, ka dziedina visas slimības, ieskaitot vēzi.

Toreiz mēs pat televīzijā skaidrojām, ka šim cilvēkam nav dziednieka sertifikāta un tiesību dziedināt. Trešajam sertifikātu atņēmām pēc kāda cilvēka uzrakstīta iesnieguma, uz kura pamata bija sākta krimināllieta. Šis tā saucamais dziednieks aplidoja vecu dāmu nolūkā piesavināties viņas īpašumu.

   – Arī tagad ir dziednieki, kuri apgalvo, ka var izdziedināt visas slimības. Tas vispār ir iespējams?

   – Dziednieks var dziedināt visu, bet – ne visiem, jo katram cilvēkam ir savs dziednieks. Tieši tāpēc mēs, šķiet, 2002. gadā, izdevām Dziednieku gadagrāmatu, kurā bija visu mūsu sertificēto dziednieku fotogrāfijas un īss apraksts, ko katrs dara.

Pēc tās tad arī cilvēks varēja pētīt, kura dziednieka enerģija rezonē ar viņa enerģiju, jo tikai tad darbam ir rezultāts. Jo kvalificētāks dziednieks, jo ar lielāku skaitu cilvēku viņš var strādāt. Tomēr katram būs cilvēki, ar kuriem darbs vedīsies ļoti labi, tādi, ar kuriem viduvēji, un būs arī tādi, ar kuriem viņš vispār nevarēs pastrādāt, jo enerģētiskās atgrūšanās dēļ nevarēs atstāt nekādu iespaidu uz klienta energoinformatīvo lauku, līdz ar to nekādas izmaiņas nenotiks arī veselības stāvoklī. Un te nav no svara, ar kādām dziedināšanas metodēm kurš nodarbojas.

Arī zāļu sieva, pirms kādam dod vajadzīgās tējas, ar viņu satiekas un aprunājas, jo zina – katram cilvēkam pie vienas un tās pašas kaites derēs cits augs, to salikumi, kā arī augu devas katram jānosaka savas. Noteikt saderību nav liela māksla, to prot katrs dziednieks. 

   – Par dziednieku var izmācīties jebkurš, kurš to vēlas?

– Var, tikai daudz jāmācās, jāstrādā ar sevi. Jo būtībā viss atgriežas pie rezonanses – ikviens kādam citam ir dziednieks. Jautājums tikai – ko viņš var izdarīt? Ja cilvēks īsti nezina, ko darīt ar savu varēšanu, viņš sitas ar pieri pret sienu. Vai atklāj Ameriku un priecīgs sludina, ka tieši viņš ir atklājējs. Tāpat kā jebkuras profesijas pārstāvim, arī katram dziedniekam ir savas profesionālās prasmes un iemaņas.

Kā redzošs cilvēks aklajam var paskaidrot, ko nozīmē – redzēt

   – Kā jūs nonācāt dziedniecībā?

   – Caur jogu. Pirms 32 gadiem ar to nodarbojos ļoti nopietni.

   – Tolaik informācijas par jogu bija ļoti maz. Kur jūs to ieguvāt?

   – Vecajās Atpūtās gan tāda bija! Bija informācija arī par jogas skolotāju Allu Kuzņecovu Maskavā, un es viņu uzmeklēju un braucu pie viņas mācīties. Rezultātā sāku kaut ko saprast par tā saucamo prānisko (prāna – dzīvības enerģija) dziedināšanu un, kad bija nepieciešamība, mēģināju iegūtās zināšanas likt lietā. Ar to arī viss sākās. Tālāko noteica tikai un vienīgi manis paša darbs. Vismaz trīs gadus katru vakaru cītīgi strādāju ar sevi, veicu dažādus vingrinājumus, daudz laika veltīju āsanām.

   – Tagad tās vairs neizpildāt?

   – Var teikt, ka ar to vairs nenodarbojos. Visam savs laiks. Atsevišķus vingrojumus mugurai, guļot uz grīdas, gan izpildu regulāri.

   – Izpildot āsanas pēc zīmējumiem, aprakstiem, video, sev var arī kaitēt.

   – Tāpēc jau bija jāmācās, uz dullo tik nopietnas lietas darīt nevajag. Kā arī pārcensties. Indijā ar radža jogu un hatha jogu nodarbojas bērni jau no divu trīs gadu vecuma, tātad var teikt, ka viņiem tas ir dabisks stāvoklis. Bet vai tas tāds ir mums – pavisam citā klimata joslā un enerģētiski ļoti atšķirīgā vidē dzīvojošajiem?

   – Cik noprotu, Indijā savu Skolotāju neesat meklējis...

   – Tādu vēlmi neesmu jutis nekad. Kad aizbraucu uz Indiju, sapratu, kāpēc tā. Mani neuzrunāja ne šī zeme, ne skolotāji. Pavisam sveša kultūra, man svešas mentalitātes cilvēki. Tomēr pieņemu, ka citi Indijā jūtas kā mājās, un nebūt nenoliedzu, ka šī zeme ar tik seno kultūru ir ļoti viedu zināšanu krātuve. Vienu tiem, kas turp dodas pēc garīgajām zināšanām, gan vajadzētu zināt – īstajos tempļos sveštautiešus neielaiž!

Bet, ja jūsu mērķis ir dzīvot ašramā, nodoties meditācijām – lūdzu, brauciet uz Indiju. Ar mani meditācijas nerezonē. Arī veģetārietis neesmu, ēdu visu. Cilvēks pēc dabas ir visēdājs, un, kaut kādas uzturvielas organismam liedzot, tas sāk sabrukt. Arī pērtiķi, kuri pārtiek tikai no augļiem, tikuši pie gaļas, to nesmādē. Turklāt ģeogrāfiskā platuma grādos, kuros mēs dzīvojam, organismam ir vajadzīgi dzīvnieku izcelsmes tauki.

   – Tomēr jūs ieguvāt zināšanas par prānisko dziedināšanu.

   – Jā, un vēlāk likumsakarīgi nonācu arī pie reiki, pabeidzu Maskavas Medicīniskās parapsiholoģijas asociācijas kursus. Mācījos arī PSRS Ģeoloģijas ministrijas kursos Kijevā, kuros apmācīja meklēt nerūdas izrakteņus, bet bija iekļauts arī kurss par cilvēka biolokāciju, tāpēc turp devos un tikai to arī praksē izmantoju (smejas). Piecpadsmit gadu strādāju kā bioenergoterapeits, esmu beidzis arī Kosmoeneģētikas skolu Maskavā.

   – Ja reiz mācījāties atrast naftu, gāzi, tad noteikti varat noteikt arī āderes.

   – Protams. Tās nenoliedzami ietekmē visus, un no tām nekur nevar aizbēgt, tikai nedaudz nobīdīt to starojumu. Lai to izdarītu uz ilgstošu laiku, noteiktā vietā jāierok attiecīgi pagriezts akmens, kurš starojumu atvelk uz sevi un notur ilglaicīgi. Ar to, apsekojot mājas, nodarbojas zinoši rīkstnieki. Tādu ir diezgan daudz, bet es ar to labprāt nenodarbojos. Deviņdesmito gadu sākumā vēl braukāju uz laukiem, bet tad šādiem izbraucieniem atlika arvien mazāk laika, un tagad nav vispār.

   – Bet varbūt jāpārbauda, vai pie jums atnākušais nenīkuļo tikai tāpēc, ka guļ uz āderes?

   – Uz šo jautājumu atbildi gūstu, pieslēdzoties informācijas laukam. Gluži tāpat tajā redzu visu pārējo.

   – Kā īsti notiek šī redzēšana?

   – Atbildēšu ar kaut kur lasītiem vārdiem, autoru gan neatceros: “Kā redzošs cilvēks aklajam var paskaidrot, ko nozīmē – redzēt?”

   – Tikai ļoti retam cilvēkam ir dabas dota spēja redzēt. Šo spēju sevī var attīstīt arī cilvēks, kura organisms, domas ir piesārņoti?

   – Vissvarīgākais ir mērķtiecīgi iet uz izvirzīto mērķi, kas, protams, ietver arī organisma un domu attīrīšanu. Otrs svarīgākais nosacījums ir NOLŪKS, ar kādu vispār uzsākat vingrinājumu – gan fizisku, gan garīgu – veikšanu. Ja nolūks ir tīrs, pie cilvēka atnāks viss, kas viņam vajadzīgs.

Kosmoenerģētikā viss balstās tikai uz nolūku, jo cilvēks strādā nevis ar tīrām kosmiskajām enerģijām un frekvencēm, bet ar sava biolauka un kosmisko frekvenču sintēzi. Un katrs no mums ar savu biolauku, ar savu nolūku programmē uz sevi atvērtās frekvences. Tāpēc vēl jo svarīgāk – lai ko cilvēks tajā mācību procesā, kas saucas dzīve, darītu, ir jāsaprot, kāpēc viņš to dara.

   – Tātad, ja dari darbu, kas nepatīk, vispirms sev jāpajautā – kāpēc es to daru? Vai tas mācīs kaut ko man vajadzīgu? Ja atbilde ir nē, tad varbūt labāk darbu mainīt.

– Diemžēl iepriekš noteikt, kurš darbs būs tas, kas iemācīs vajadzīgo, ir ļoti grūti, un ne vienmēr iespējams strādāt jomā, kas tiešām sniedz gandarījumu. Atrast savu lietu ir ļoti sarežģīti. Protams, kamēr nebūsi izmēģinājis dažādus darbus dažādās jomās, nemaz nezināsi, kas īsti tevi gandarī, rada piepildījuma izjūtu.

Nu, kā to var zināt visu mūžu valsts iestādē strādājošs ierēdnis, kurš darbu dara stabilu ienākumu dēļ? Ja tāds pēc darba uzvelk ādas jaku, uzsēžas uz motocikla un – aidā! –, tad viņam īsto gandarījumu dod mocis. Bet jāatzīst arī, ka nedzīvojam sabiedrībā, kur var iztikt bez naudas. Tā nosaka ļoti daudz, vispirms jau cilvēka brīvības pakāpi. Tikai brīvs nav ne tas, kas skaita vai dzenas pēc katra eiro, ne tas, kas strādā, lai apkalpotu savu naudu, kā to dara vairums mūsu miljonāru.

Gadījās, ka izmēģinājuma trusīti nācās reanimēt...

– Esat kosmoenerģētikas maģistrs – skolotājs. Pastāstiet, lūdzu, kas īsti ir – kosmoenerģētika!

– Attīstoša un atveseļojoša metodika, kas ļauj iegūt veselību un sasniegt harmoniju. Tā ir prasme pārvaldīt enerģijas plūsmas, kas ir ārpus cilvēka, un padarīt par realitāti to, kas daudziem var likties neiespējami. Es uzskatu, ka kosmoenerģētika, kuras pamatlicējs ir Vladimirs Petrovs, ir viens no lielākajiem mūsdienu atklājumiem un ir saistīta ar modernās sabiedrības un zinātnes attīstību. Tai nav nekādas saistības ar reliģijas un ticības jautājumiem.

   Metodes pamatā ir kosmisko energolauku, kuriem piemīt dziednieciskais efekts, izmantošana. Slimību dziedināšanā tiek izmantotas spēcīgas kosmiskas plūsmas, kuras iespaido gan smalkos ķermeņus, gan arī visas cilvēka organisma sistēmas. Kosmosa enerģijas kompleksi ietekmē cilvēku, ievirza viņu garīgai izaugsmei, jaunam pasaules redzējumam, attieksmei pret sabiedrību un izmaiņām pasaulē. Kosmoenerģētika dod papildu spēku, paaugstina izturību, aizsardzību pret ārējo iedarbību, uzlabo veselību.

Uzskatu, ka tā ir aktuāla modernai sabiedrībai, jo šajā sistēmā zināšanu saņemšanas un pārmantošanas ceļi ir atstrādāti līdz pilnībai. Tā ir unikāla zemapziņas un cilvēka enerģētiskā ķermeņa izzināšanas metodika, kas kalpo nolūka un apzināta ceļa saiknes izveidošanai; sistēma, kas ietver zināšanas dziedināšanā, sevis iepazīšanu un pašattīstību, kā arī citu realitāšu uztveršanu.

   Es kā kosmoenerģijas operators, lai izdziedinātu slimību, no kopējā kosmisko frekvenču klāsta un visa to spektra izdalu vienu konkrētu plūsmu – to, kura vajadzīga konkrēta cilvēka konkrēta orgāna dziedināšanai. Līdzīgi kā katrai vainai tiek piemeklēts atbilstošs ārstnieciskais augs. Maģistram parasti ir divsimt frekvenču kanāli.

Vispār es kompilēju metodes – kā bioenergoterapeits ar gana lielu pieredzi pieslēdzos biolaukam un strādāju arī ar to. Tas īsumā par kosmoenerģētiku. Patiesībā jau ir ļoti daudz metožu, kas ļauj sasniegt mērķi – cilvēka veselību. Un katrai no tām ir tiesības būt. Vai tas būtu šamanisms, eņģeļu terapija, dziedināšana ar rūnām, tolteku, vai arī maiju frekvences. Savā laikā, kad Latvijas Dziednieku savienība  un Latvijas Tautas dziednieku asociācija bija kontrolējošās organizācijas, mums pēc dažu jaunu metožu pielietotāju darba nabaga izmēģinājuma trusīti gan nācās reanimēt... Bet tāds bija mūsu uzdevums un pienākums – uzraudzīt, lai neviens neizdara kaut ko aplam.

   – Neteikšu, ka jūsu stāstīto par kosmoenerģētiku ir viegli saprast...

   – Tāpēc jau jāmācās! (Teikto pavada labsirdīgs smaids un smiekli, kuros nolasu zemtekstu – ja pirmklasniekam stāstīs par augstāko matemātiku, viņš neko nesapratīs, tikai ciparus atpazīs. Atzīšos, ka tā ir – lai gan saprotu, ka viss ir saistīts, ka kosmosā notiekošais mūs ietekmē utt., tomēr tik smalku padarīšanu kā vienas frekvences izdalīšana no kopējā klāsta un tamlīdzīgas nianses īsti izprast nevaru.)

   – Diez vai  katram ir dots apgūt un izmantot šīs zināšanas.

   – Kosmoenerģētika no citām dziedināšanas metodēm principā atšķiras tieši ar to, ka tajā apmācīt nevar tikai aptuveni 20 % cilvēku. Šī metožu sistēma viduvēja līmeņa dziedniekus ļauj sagatavot trīs četrās dienās. Tiek dota teorija un iespēja to izmantot praksē, bet tas, vai cilvēks to darīs, ir tikai viņa darīšana. Jo, lai darītu šo darbu un tas dotu rezultātu, vēl ļoti daudz jāstrādā ar sevi.

Man skolnieku bijis gana daudz, bet, saņēmuši 1. pakāpi, lielākā daļa no viņiem mācības pameta. Palikuši tikai tie, kurus kosmozofija tiešām interesē. Nu, apmēram tā – alfabētu jau var iemācīties visi, bet, lai izveidotu vārdu, burtus jāiemācās salikt, sakombinēt kopā. Visi šim darbam nav gatavi. Arī izpildīt mājasdarbus. Bet mājasdarbi nebeidzas nekad – tieši tos darīt, apgūt arvien ko jaunu, jau mēs te, uz Zemes, esam nākuši!

   Vispār šodien ir tik daudz dažādu skolu, ka cilvēks var apjukt. Te tiek organizēta Netradicionālo dziedināšanas metožu akadēmija, te vēl kāda cita, un daudziem cilvēkiem viņu lielais ego sevi liek pasludināt par nez kādām spējām apveltītu.

Viens no Kosmosa likumiem – sliktais jāiznīcina

   – Ko jūs domājāt par guru – cilvēkiem, kurus par tādiem uzskata pasaule un kuri uz Latviju brauc diezgan bieži?

   – Uzskatu, ka tas ir pilnīgi lieki, te par tādiem vienkārši saceļ ažiotāžu. Toties guru es saprotu – viņš grib nopelnīt. Braukā pa visu pasauli un ar ļoti svarīgu sejas izteiksmi stāsta, ka cilvēkiem ir čakras. It kā mēs būtu muļķi un to nezinātu, neko neredzētu! Bet, ja cilvēks grib tikt apmānīts, lai iet, klausās šīs gudrības un par to maksā naudu. Protams, ka starp šiem viltus guru gadās arī cilvēki, kuri tiešām kaut ko zina un var, bet tādi ir arī Latvijā.

Tad kāpēc meklēt guru no Indijas? Bībelē arī teikts – neradiet sev elkus. Tikai mēs visu laiku mēģinām to darīt. Es tiešām īsti nesaproti, kāpēc daudzi sevi pazemina, domā, ka viņš nav augstākā radība uz Zemes, bet guru no Indijas gan. Tā ir iekšēja necieņa pret sevi. Mēs visi esam līdzvērtīgi Radītāja bērni, un līdz ar to katrs ir radītājs. Nenoliedzami, savu ļaunumu nesa padomju iekārta, cilvēki izauga apstākļos, kas lika sevi pazemināt, bet vismaz kaut cik sevi vajag cienīt.

   – Arī jūs esat uzaudzis padomju laikā.

   – Protams, un es par sevi runāju! (Smejas.) Un mēģinu no tā stāvokļa iziet un cienīt sevi un savu darbu. Redzat, cilvēks jau pats ar savām domām rada pasauli, kurā dzīvo, un liela daļa no mums diemžēl neprot domāt. Kaut atslēgties no savām problēmām – nesaprotot, ka visa dzīve, kā jau runājām, ir mācību stunda. Ja dabūji divnieku, tas nebūt nenozīmē, ka visu laiku jādomā, kā to izlabot.

Labāk no tā mācies! Izvērtē situāciju un atbīdi malā, un nākamreiz tādā jau rīkosies citādi. Diemžēl, bet daudziem piemīt īpašība sevi nepārtraukti tirdīt – kāpēc es tā izdarīju, kā es tā varēju…  Bet tā viņš sevī ielaiž negatīvu programmu, un, ja tā ieiet zemapziņā, tas ir vissliktākais, kas var būt, jo tādējādi cilvēks pats sevi iznīcina.

   – Jūs šādas programmas no zemapziņas varat izņemt?

   – Strādāju, bet simtprocentīgu rezultātu nesolu. Tas ir grūts darbs. Tas pats vēzis nav ģenētiski mantots, to radījusi sevis nemīlēšana – cilvēks pats sevī ienesis programmu, ka viņš ir slikts. Bet viens no Kosmosa likumiem ir, ka sliktais jāiznīcina, un notiek tas ļoti vienkārši – smadzenes dod signālu uz vienu muskuli, lai tas izvelk vienu mugurkaula disku un piespiež nervu, kas nāk uz šūnu reģenerācijas centru. Rezultātā ir tas, kas ir.

   – Izklausās vienkārši un saprotami. Tomēr tās vienkāršākās lietas būtībā ir tās sarežģītākās.

   – Tā tas iekārtots. Piemēram, ja jums māca, ka pirmā čakra atbild tikai par kājām un urīnizvadsistēmu, tad neļaujaties apmānīties – visas čakras ir saistītas ar visu ķermeni, jo cilvēks, visi tā ķermeņi, ir vienots veselums. Tāpēc arī slimības gadījumā jādziedina viss, nevis tikai fiziskais ķermenis, citādi nekas nesanāk. Kā arī jāmeklē metodes, kā iespaidot karmisko ķermeni, jo tieši tajā ir pirmsākums ļoti daudzām lietām. (Es palieku domīga, un Mihails, to pamanījis, atkal smej – jā, jā, tiešām nekas nav vienkārši!)

   – Varat pateikt, kā dzīvot ir pareizi?

   – Nevaru, jo nezinu. Un uzskatu, ka to nezina neviens, jo neviens padoms nav universāls. Kas der vienam, otram neder, jo katrs no mums ir individualitāte. Pat ķermeņa uzbūve katram ir atšķirīga, tad ko runāt par kaut ko citu. Arī to, kā katrs no mums kaut ko uztver, kā redz pasauli. Kosmoenerģētikas pluss ir tas, ka tā maina pasaules uztveri, jo darbs iet pa vertikāli cauri visam ķermenim, ieskaitot galvu un smadzenes.

– Tas nozīmē, ka cilvēku var mainīt?

– Var, bet ar nosacījumu, ka viņš grib mainīties, mainīt savu domāšanu. Zināt, kāpēc es pēdējos divdesmit gadus nestrādāju ar alkoholiķiem? Tāpēc, ka to, lai vīrs nedzer, grib sieva, nevis viņš pats. Reiz viens atnāca un teica, ka pats grib; droši vien sieva tā bija likusi teikt. Un, tikko no manis aizgājis, kafejnīcā izdzēra piecdesmit gramu. Kā es to zinu?

Pats pateica, kad vēlāk nejauši satikāmies. Kam man tādi klienti, kas tikai tērē savu un manu laiku un enerģiju? Tagad esmu gudrāks, jau diagnosticējot apskatos, vai manam darbam neatkarīgi no cilvēka problēmas būs kaut kāda efektivitāte. Ja redzu, ka nebūs, pasaku paldies un iesaku meklēt citu dziednieku. Ir, kad konkrētu un kad pats piemeklēju vajadzīg – ar kuru būs arī rezonanse. Piemēram, Māri Gargurni, Ziedoni Kārkliņu, Juri Krauci, Guntu Ikeri, Bruno Pavloviču. Viņi visi ir vecās gvardes dziednieki, jaunos diemžēl nepazīstu.

Nav pareizi teikt – ja netici, tad nekas nesanāks 

  – Jūs dziedināt daudz dažādu slimību: osteohondroze, iekšējo orgānu slimības, sieviešu un vīriešu dzimumsfēras darbības traucējumi, anorgazmija, neauglību, kuņģa un zarnu trakta slimības u.c. Tāpat veicat ķermeņa enerģētisko masāžu, biolauka korekciju pēc slimībām un enerģētiskiem uzbrukumiem. Tomēr katram dziedniekam ir slimības, kuru dziedināšana viņam padodas labāk.

  – Mana, tā teikt, specializācija ir visas ar dzimumsfēru saistītās, kā arī muguras un iekaisumi. Darbu sāku ar enerģētisko diagnostiku, skatos, vai nav bojātas čakras, enerģētiskais lauks. Ja ir, savedu to kārtībā un tad ķeros pie fiziskā ķermeņa. Visgrūtāk izdziedināt ir tās kaites, kuras skaitās vispār neārstējamas, proti, sistēmiskās saslimšanas. Piemēram, sarkano vilkēdi es izdziedināt nevaru, jo šajā saslimšanā jau iesaistīts viss organisms, turklāt parasti cilvēks palīdzību meklē tikai tad, kad tajā viss jau sabrucis. Uz ādas vainas izpaužas tikai pēdējā stadijā.

  – Kāds ir šādu saslimšanu cēlonis?

   – Neviens vēl nav izdibinājis, kāpēc organismā pēkšņi sākas autoimūnas reakcijas. Par nedziedināmu uzskatu arī izkaisīto sklerozi; manuprāt, var tikai nedaudz uzlabot slimnieka stāvokli. Vispār nestrādāju ar psihiskām slimībām – tas ir psihiatru darbs. Bet paralēli pastrādāt, izdziedinot fiziskās vainas, varu.

   Par onkoloģiju runājot, nebūtu pareizi teikt, ka to dziedinu. Daru, ko varu, bet tikai sadarbībā ar ārstiem. Ja man lūdz to darīt, tad viņiem palīdzu.

  – Jums izveidojusies veiksmīga sadarbība?

  – Nevaru sūdzēties. Protams, ir ārsti, kuri dziedniekus noliedz, kā arī tādi, kas cilvēkam pasaka – ja tev nepaliek sliktāk, tad ej – un turpina kontrolēt, kā un vai mainās viņa veselības stāvoklis. Es uzskatu, ka tas ir ļoti pareizi un labi.

    – Atveseļošanās procesā liela loma esot cilvēka ticībai ārstam vai dziedniekam.

   – Tas ir strīdīgs jautājums. Nav pareizi teikt – ja netici, tad nekas nesanāks! Arī tad, ja cilvēks netic, labs speciālists viņu mācēs atvērt, iespaidot un panākt veselības stāvokļa uzlabošanos. Un, kad viņš to sajūt, tad sāk ticēt, kļūst arvien atvērtāks. Savukārt, jo cilvēks ir atvērtāks, jo labāks ir rezultāts.

   – Atveseļošanos nereti bremzē cilvēka psihoemocionālais stāvoklis.

   – To var uzlabot. Vispār uzlabot dzīves kvalitāti ir dziednieka galvenais uzdevums. Sabalansējot enerģijas plūsmu, sakārtojot, atvainojiet, cilvēka galvu, un, pats par sevi saprotams, strādājot arī ar to vietu organismā, kur atrodas slimības perēklis. Vissvarīgākais ir atrast slimības cēloni. Ja to izdodas izvilkt laukā, var gaidīt labus rezultātus.

  Ja nemākat uzvesties, nav ko vairoties!

   – Izskaidrojot, kas ir kosmoenerģētika, minējāt, ka šī sistēma iekļauj arī citu realitāšu uztveršanu. Kā tas jāsaprot?

   – Šāda spēja gan piemīt tikai tiem, kas jau sasnieguši maģistra līmeni; to paver paša dziednieka garīgā attīstība. Es redzu citas dimensijas, bet tas nekādi neattiecas uz manu darbu, klientiem.

   – Ielūkoties tajās ir interesanti?

   – Vismaz mums – tiem, kas mācījušies Petrova skolā, – ir nostāja, ka nevajag līst tur, kur nevajag līst. Jo var dabūt pa nagiem. (Zvana dziednieka mobilais telefons. Pēc Mihaila atbildes saprotu, ka kliente tūliņ būs klāt, tāpēc ātri izskrienu cauri vēl neatbildētajiem jautājumiem. – Vēl jau dažas minūtes laika mums ir, – dziednieks nosaka mierīgi, bet liekot saprast, ka klientei gaidīt neliks. )

   – Jūs dziedināt neauglību. Kāpēc arvien pieaug neauglīgu sieviešu un vīriešu skaits?

   – Domāju, tas ir ekoloģijas iespaids. Zeme uz cilvēkiem apvainojusies un sāk regulēt skaitu – ja nemākat uzvesties, nav ko vairoties! Tomēr varu palepoties – pa visiem darba gadiem man ir 51 bērns! Bijuši arī gadījumi, kad lec vai no ādas laukā, bet palīdzēt tikt pie bērna pārim neesmu varējis. Ļoti iespējams, kādam vienkārši nav lemts kļūt par vecākiem vai arī neauglība ir karmiska.

   – Lielu uzmanību pievēršat anorgazmijai. Kāpēc?

   – Jo sievietei orgasms dots ne tikai labsajūtai, bet arī tādēļ, lai orgasma radītais enerģijas vilnis neitralizētu stresu, noņemtu enerģētiskos blokus. Kā arī, lai likvidētu sīkus iekaisumus, jo orgasms veicina apasiņošanu.

Tāpēc var teikt, ka sievietei orgasms ir metode, kā tikt galā ar visādām nebūšanām un normalizētu energoinformācijas lauku. Ne velti saka, ka sievietei dzemde ir otrais prāts, jo smadzeņu svārstības tiešām sakrīt ar dzemdes svārstībām. Tāpēc vecmeitu var pazīt pa gabalu. Savukārt vīrietim orgasms nav nekas vairāk kā fizioloģiskas vajadzības apmierināšana.

   – Tad jau taisnība tiem, kuri saka, ka vīrietis ir primitīvāks par sievieti.

   – Šajā ziņā jā. (Dziednieks kārtējo reizi pasmejas, tikai šoreiz daudznozīmīgi.)

   – Jūs pret visu izturaties mazliet ar humoru.

   – Daži mani tiešām uztver kā ļoti nenopietnu cilvēku, bet pasakiet, lūdzu, kas būs, ja es sarunu, piemēram, ar onkoloģijas slimnieku uzsākšu bezgala nopietni, ar līdzjūtīgu izteiksmi? Labāk viņu paķert uz zoba, iedodot kaut mazliet dzīvesprieka. Protams, ir arī tādi, kurus vajag sapērt,– lai saprastu, kas viņam pašam savā labā jādara.

  – Kāds ir pirmais nosacījums, kas jāievēro, lai būtu vesels?

   – Pozitīvs noskaņojums. Ja ar prieku iet pa dzīvi, iespēju saslimt ir daudz mazāk. Bet, ja čīkst, tad piečīkst. Pats esmu optimists un tā arī dzīvoju.