Auskari un veselība. Vai vieta, kurā izdur auskaru caurumus, var ietekmēt veselību?
Mūsu ķermenis līdzinās smalkam tīklam, jo klāts neskaitāmiem akupunktūras kanāliem – līnijām un punktiem. Cik daudz, auskaru caurumus durot, drīkstam tos skart, lai nekaitētu veselībai?
Durot ausīs caurumus, tikai retais iedomājas, kādu punktu skars auskars un kādu ietekmi tas atstās uz veselību. „Tomēr šī ietekme ir nosacīta,” Tautas Veselības Avīzei skaidro adatu terapeits dakteris Andrejs Gutovskis. „Ja būtu liels risks sabojāt veselību, izdurot auskarus, tas būtu plašāk zināms.” Tomēr pirms auskaru izduršanas ir vērts konsultēties pie zinoša akupunktūras speciālista un pārbaudīt, kuros punktos iedurts auskars uz veselību iedarbosies vislabāk.
Pārbaudes pirms caurduršanas
To, ka ausīs ir aktīvi punkti, kurus stimulējot ir jūtams efekts, esmu pārliecinājusies gan adatu terapijas seansos, gan jo sevišķi nedēļu staigājot ar mazām adatiņām ausīs – tās efektīvi mazināja manu ēdelīgumu un lika būt pat pārsteigtai par sāta sajūtu. Tāpēc arī pirms caurumu duršanas ausīs dodos konsultēties pie daktera Gutovska.
Tā kā caurumus auskariem esmu izvēlējusies durt visai tradicionāli – pa vienam katrā ausī un auss ļipiņās, pārbaude nav visai sarežģīta. Dakteris iespējamo auskaru iedarbību uz manu organismu pārbauda gan ar muskuļu testu, gan Folla metodi.
Muskuļu testā dakteris salīdzina, kā mainās rokas spēks noturēt to taisnu ar un bez adatiņas iecerētajā auskara duršanas vietā, bet pārbaudē pēc Folla lieto aparātiņu, kas izmēra elektrovadāmību starp bāzes elektrodu-caurulīti, ko turu plaukstā, un iespējamajiem auskara duršanas punktiem, kur pieliek otru, zīmulim līdzīgu elektrodu. Slēdziens – kontrindikāciju caurdurt auss ļipiņu man neesot. Ir iespēja caurdurt ausi samērā neitrālajā vaigu punktā, kas atrodas auss ļipiņai gandrīz pa vidu, nedaudz uz aizmuguri. Savukārt pa vidu auss ļipiņai ir punkts, kas atbilst acīm, uz leju – mandelēm un rīklei, uz augšu – mēlei.
Nožē auskarus neiesaka
Par mūsdienu aurikulārās (ausu) kartes pamatlicēju uzskata franču ārstu no Lionas Polu Nožē (Dr. Paul Nogier). Pēc 15 gadu ilga izpētes darba 1957. gadā viņš savu ausu karti publicēja kādā vācu akupunktūras vēstnesī. Pēc Nožē kartes redzams, kā ķermeņa daļas un iekšējie orgāni projicējas īpašos auss punktos, un šīs teorijas pamatā ir apgalvojums, ka auss gliemežnīcas forma atbilst miniatūrai cilvēka augļa formai dzemdē. Saskaņā ar šo mācību, auss ļipiņā atainojas acis, aukslējas, augšžoklis un apakšžoklis, mēle, iekšējā auss un mandeles. Šo karti nekavējoties plašā pētījumā pārbaudīja arī ķīnieši un atzina, ka tā visumā atbilst tradicionālās ķīniešu medicīnas principiem. Tomēr, ja salīdzina tradicionālās ķīniešu medicīnas ausu kartes un Nožē kartes, atšķirības ir.
Nožē visās lekcijās un mācību grāmatās iebildis pret auskaru valkāšanu. Viņš uzskatīja, ja kādam, it īpaši bērnam, jau ir redzes problēmas vai arī piemīt nopietna iedzimta predisponētība uz redzes traucējumiem, tad auss ļipiņā nav vēlams izdurt caurumus acu zonā, – labāk to darīt citos ļipiņas punktos.
Visdrošāk durt ausu ļipiņās
Tomēr pastāv arī pretēji viedokļi – atkarībā no auskara metāla, redzespunkta šāda simulēšana var veicināt gar redzi tuvumā, gan tālumā. Tuvredzības ārstēšanai iesaka nēsāt sudrabu, tālredzības – zeltu.
Tieši šī iemesla dēļ jau kopš viduslaikiem jūrnieki esot veicinājuši redzi tālumā, vienā ausī valkājot auskaru. Citi avoti gan vēsta, ka dārgu zelta auskaru kuģotāji valkājuši, lai viņus varētu apglabāt pēc kristiešu tradīcijām, ja gadījumā būtu jānoslīkst svešā krastā.
Pastāv uzskats, ka viens caurums katrā ausī nevar nodarīt neko sliktu, bet sākt ausis caurumot ar vairāk nekā diviem auskariem katrā ausī nevajadzētu. Drošākā vieta, kur caurdurt ausis, ir auss ļipiņas, jo vietās, kur sākas skrimslis, ir dažādi svarīgi akupunktūras punkti, kas saistīti ar cilvēka iekšējiem orgāniem. Vissvarīgākie aurikulārās akupunktūras punkti ir ļoti grūti caurdurami, jo atrodas auss gliemežnīcas iekšpusē.
Punkti ķermeņa vietās
Tradicionālā ķīniešu medicīna uzskata ausis ne tikai par dzirdes orgānu, bet, pirmkārt, par sarežģītu bioloģiski aktīvo punktu kopumu, kas ir saistīts ar visām orgānu sistēmām – tā sauktajām refleksogēnajām zonām. Šo saistību izmanto ārsti no antīkiem laikiem līdz mūsdienām, lai stimulējot punktus uz auss, panāktu iedarbību uz atbilstošiem orgāniem. Šo punktu stimulāciju veiksmīgi izmanto pret pārēšanos, smēķēšanas un alkohola atkarībām.
Auss gliemežnīcas ārējā mala ir cieši saistīta ar plecu, elkoņu, plaukstu locītavu un plaukstas pamatni. Auss ļipiņā un vietā, kas to savieno ar auss gliemežnīcu, ir punkti, kas saistīti ar maņu orgāniem un mutes dobumu – augšžokli, apakšžokli, mandelēm, mēli un zobiem. Visneitrālākais ir krustpunkts auss ļipiņā, ja to precīzi sadala uz pusēm vertikāli un horizontāli. Nedaudz pa labi ir redzes punkti, bet pa kreisi – alerģijas punkts.
Mazāk rētaudu!
Pat ja auskarus ir vēlme likt tikai skaistuma dēļ, ir svarīgi, lai caurums neizjauktu organisma dabisko līdzsvaru. Ja caurumu izdur neprasmīgi, var veidoties rētaudi, kas punktu var nepārtraukti kairināt, un turpmāk to vairs nevarēs izmantot ārstnieciskos nolūkos.
Mūsdienās ausīs caurumus iešauj ar īpašām pistolēm. Pirmie auskariņi nagliņas izgatavoti no ķirurģiskā tērauda – vismazāk alerģiskā materiāla. Arī šo auskaru nagliņas veidotas tā, lai vismazāk traumētu audus, mazāk sāpētu un neveidotos daudz rētaudu.
Auskaradatām jāpaliek ausu ļipiņās, kamēr pareizi izveidojas gluds kanāls, 4–6 nedēļas ilgi kopš caurumu izduršanas. Izdurtās vietas katru dienu jāapslauka ar ūdeņraža pārskābē samērcētu salvetīti, un pirmajā laikā jāuzmanās no ausu inficēšanas, piemēram, peldoties.
No ausu duršanas vēstures
Rietumu medicīnas pamatlicējs Hipokrāts, apmēram 16 gadu vecumā ceļojumā pa Ēģipti sastapis cilvēkus ar neparastiem caurumiem un dedzinātu rētu pēdām ausīs. Viņš kā topošais mediķis, izrādījis interesi par šīs parādības lietderību, saņēma atbildi, ka, šādiem līdzekļiem iedarbojoties uz auss zonām, iespējams panākt dažādu orgānu funkciju uzlabojumu. Tolaik auss caurduršanas vai piededzināšanas metodi dažādās Āfrikas valstīs (Ēģiptē, Alžīrijā, Marokā) galvenokārt praktizēja dažādu sāpju remdēšanai, kā arī neauglības ārstēšanai. Hipokrāts novēroja, ka ārsti veic mazas iegriezumus vēnas, kas atrodas aiz auss, lai vīriešiem veicinātu ejakulāciju un samazinātu impotenci problēmas. Tāpat šos iegriezumus izmantoja, lai ārstētu kāju sāpes.
Savukārt sievietes Senajā Ēģiptē, kas vairs nevēlējās bērnus, noteiktos punktos caurdūra vai piededzināja ausis.
Ausu caurduršana praktizēta jau gadu tūkstošus. Ar to bija pazīstami jau faraoni Senajā Ēģiptē. Sākotnēji ausis caurdūra maģisku iemeslu dēļ, ticot, ka metāls pasargās no dažādiem dēmoniem.
Indijā Nathi jogas praktizētāji auskarus dūra noteiktā, ar garīgumu saistītā auss ļipiņas vietā kā garīgo iniciāciju. Bija tautas, kas uzskatīja – caurdurot ausis un tās izstiepjot ar smagiem auskariem, pastiprinās garīgā dzirde proporcionāli cauruma lielumam. Tā piemēram, savulaik Lieldienu salu iedzimtie savas ausis bija izstiepuši līdz pat pleciem.
