Sapūstas ausis un angīna karstākajā vasaras dienā.... Kāpēc bērni slimo arī vasarā?
Aizvadot auksto un slapjo rudens – ziemas sezonu, šķiet, ka nu beidzot var atviegloti uzelpot – trakais slimošanas laiks ir beidzies! Visbiežāk tā arī ir, tomēr ne vienmēr un ne visiem. Vai gan kāds nav dzirdējis izmisuma pilnu saucienu par sevi vai bērniem – „Silts laiks, bet man angīna!”
Par slimošanas īpatnībām vasaras sezonā stāsta LOR klīnikas speciālisti: otolaringologs Jānis Sokolovs un pediatre Gunta Laizāne.
Neatkarīgi no gadalaika – ziema vai vasara, vīrusi apkārtējā vidē cirkulē visu cauru gadu. Ja ziemā tipiskākie ir rinovīrusi, proti, tie, kas izraisa iesnas un tālāk jau pārējo elpceļu iekaisumus, tad vasarā sarosās vīrusi, kuru izpausmes sākotnēji ir kakla sāpes. Sezonāli saasinās dažas hroniskas slimības, piemēram, mandeļu iekaisumi. Bet, sākoties peldēšanās sezonai, LOR ārstiem pilnas rokas darba, ārstējot dažādas ausu problēmas. Iemesli ir gan netīrais ūdens peldvietās, kas nokļūst acīs un izpaužas kā konjunktivīts, gan, tiekot ausīs un deguna blakusdobumos, ierosina iekaisumus. Svarīgi ir saprast, ka iemesli šīm slimībām ir atšķirīgi, līdz ar to arī ārstēšana atšķiras.
Maziem bērniem veselības stiprināšanai pilnīgi pietiek ar ikdienas darbībām – pastaigām svaigā gaisā, saprāta robežās saules peldes D vitamīna sintēzei, plunčāšanās ūdenī, bet nepieļaujot, ka bērnam lūpas kļūst zilas no salšanas.
Ārsts Sokolovs novērojis, ka pacientu pieplūdums ir dažas dienas pēc karstuma viļņa, kad pēc peldēm un krasām temperatūras svārstībām sākas veselības problēmas. Īpaši tas ir raksturīgi augustā, kas pēdējos gados ir karstākais Latvijas mēnesis. Jūnijs, kamēr zeme un ūdens vēl nav iesiluši, ir salīdzinoši mierīgs mēnesis arī ausu, kakla un deguna ārstiem.
Peldēšanās, saule un slimošana
Bieži vien cilvēkiem ausīs ir sēra korķi. Ikdienā tie pārāk netraucē. Bet vasarā, sākot peldēties, sēra korķi no ūdens piebriest, un ausīs sākas sāpes. Pieaugušie par sāpju sajūtām prot izstāstīt, bet bērni to pateikt neprot. Ja tas viss ilgstoši paliek auss ejā, sākumā ir auss aizlikums, pasliktinās dzirde, bet pēc tam var sākties iekaisums, kas ir sāpīgs. Iemesls nav tradicionālais vidusauss iekaisums, bet gan iekaisums auss ārējā ejā kairinātas ādas dēļ.
Peldēšanās ietekmē var ciest arī deguns, ja tam ir kādas iedzimtas vai iegūtas patoloģijas, ir alerģija, bijusi saaukstēšanās. Ūdens iekļūst deguna blakusdobumos un ierosina iekaisumu, kas jau ir ārstējams ar antibiotikām.
Tipiska vasaras slimība ir angīna, ko izraisa vasaras sezonā cirkulējošie specifiskie vīrusi. Tie ierosina augšējo elpceļu infekcijas, kas sākas ar iesnām un kakla sāpēm, bet pēc tam var pāriet mandeļu iekaisumā ar vai bez aplikuma. Parasti tā ir vīrussaslimšana, kurai pievienojas bakteriāls iekaisums. Tomēr jāatzīmē, ka kakla sāpes ne vienmēr nozīmē angīnu! Ir arī faringīts (kakla iekaisums), laringīts (balss saišu iekaisums) un tonsilīts (mandeļu iekaisums).
Imunitātes aizsargspējas samazina arī tādi vasarai raksturīgi faktori kā pārmērīga saules UV staru iedarbība un sausa deguna gļotāda, kas sliktāk pasargā no ārējiem iebrucējiem – vīrusiem.
Vai tiešām nedrīkst saldējumu un aukstu pienu?
Saldējums, auksts piens un piena produkti kā viens no sāpoša kakla iemesliem ir daļēji atspēkojams mīts, stāsta mediķi.
Ja pēc pārkaršanas saldējumu kož lieliem kumosiem un uzreiz rij nost, tad organisma reakcija ir tāda pati kā uz citām krasām temperatūras svārstībām – pazeminās aizsargreakcija un vieglāk pielīp vīrusi. Tomēr tas nenozīmē, ka vasarā būtu jāatsakās no saldējuma, tikai ēst to vajag prātīgi un mazākiem kumosiem.
Otrs izplatīts, bet mazāk zināms kakla sāpju iemesls pēc piena produktu lietošanas ir problēmas ar vēderu – kuņģa skābes atvilnis vai alerģijas uz konkrētiem produktiem.
Kuņģa skābes atvilnis sakairina kaklu un izraisa kakla sāpes, ko viegli sajaukt ar vīrusu izraisītām kakla sāpēm.
Svaigs gaiss un kustības
Sociālie kontakti ziemā, piemēram, bērnudārzs un skola, pulcēšanās slēgtās, nevēdinātās telpās, ir lieliska vieta visdažādāko vīrusu izplatībai. Bērni satiekas, slimo, paliek kādu laiku mājās, bet pēc tam, atgriežoties skolā un dārziņā, „saķer” nākamo vīrusu.
Ar sezonai tipiskiem vīrusiem saslimst arī vasarā, bet, tā kā bērni daudz uzturas ārā svaigā gaisā, vīrusu koncentrācija ir mazāka, tāpēc arī slimojošo bērnudārznieku ir mazāk.
Pediatre Laizāne atgādina, ka līdz sešu gadu vecumam bērna imunitāte tikai veidojas, tāpēc katra saskare ar vēl neizslimotu vīrusu var būt iemesls nākamajam slimošanas vilnim.
„Lipīgākais” laiks ir tieši pirmās 2–3 dienas, kamēr slimība ir tikai sākuma stadijā. Vecāki vēl ved bērnus uz dārziņu, kur viņi ir gluži vai bakteriālie ieroči. Ja ir iespējams, vīrusu izplatības samazināšanai bērni drīzāk būtu jāatstāj mājās tieši pirmajās slimošanas dienās.
Protams, ka saslimšana ar sezonai tipiskiem vīrusiem ir arī vasarā, bet, tā kā bērni daudz uzturas ārā svaigā gaisā, tad vīrusu koncentrācija ir mazāka, tāpēc arī slimojošo bērnudārznieku ir mazāk. Mazāk ir arī sociālo kontaktu, jo daļa bērnu ir laukos pie radiem vai spēlējas ar ierobežotu bērnu loku pagalmā.
„Bieži dzirdu, ka vecāki saka – bērns visu vasaru skrēja plikām kājām, peldējās aukstā ūdenī un neslimoja, bet, kā rudenī atpakaļ dārziņā, tā viss sākas no gala. Izskaidrojums ir vienkāršs: bērni atrodas slēgtās, slikti vēdinātās telpās.
Palielinās arī sezonālo vīrusu skaits. Kā arī pavisam maziem bērniem imunitāte vēl tikai nostiprinās un slimošana dārziņā ir normāla reakcija uz esošo situāciju. Pirmajā bērnudārza gadā bērns var slimot līdz par 11 reizēm gadā, un, ja slimības nepāriet komplikācijās – bronhītā, plaušu karsonī, vidusauss iekaisumā –, tad tas tiek uzskatīts par normālu procesu,” atgādina pediatre.
Klasiskos rūdīšanās paņēmienus – peldes ledusaukstā ūdenī pēc karsēšanās pirtī – bērniem neiesaka.
Vecāki, kuriem ir iespēja nelaist bērnus dārziņā, pasargā mazos no lielās slimošanas, tomēr, aizejot uz skolu un saskaroties ar slimību izraisītājiem, pavisam no slimošanas izvairīties nebūs iespējams.
Krasas temperatūras svārstības
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vasarā sanāk saaukstēties, ir krasās ķermeņa temperatūras svārstības. Vienā brīdī patiešām ir visai silts, citā – vēss. Krasas temperatūras svārstības organismā izsauc šoka reakciju, tāpēc tā aizsargspējas uz brīdi samazinās, un vīrusi var izraisīt slimošanu. Bieži vēsums ir tieši no kondicionētājiem telpās un mašīnās. Arī strauja ieiešana vēsā ūdenī liek ķermenim strauji atdzist, rezultātā viegli saaukstēties un tikt pie iesnām, apsaldētiem nerviem, urīnpūšļa iekaisuma vai pat strutojošas angīnas.
Kondicionētājs ir viens no slimošanas vasarā vaininiekiem, jo ne tikai nodrošina strauju temperatūras samazināšanos telpās, bet arī maina gaisa mitrumu slēgtā telpā.
Rezultātā rodas elpceļu gļotādas problēmas. Tā kā kondicionētāji parasti darbojas slēgtā telpā, kurā nenotiek gaisa apmaiņa, vīruss cirkulē pa telpu, palielinot inficēšanās iespēju.
Ja kondicionētāju izslēgt pavisam nav iespējams, ieteicams sekot līdzi tam, lai temperatūra netiktu noregulēta pārāk zemu, līdz ar to nebūtu lielu gaisa temperatūras svārstību. Ja iespējams, labāk telpas vēdināt un dzesēt, atverot logu.
Ja kondicionētājs tiek ieslēgts automašīnā, sekojiet, lai temperatūras kritums nebūtu pārāk straujš un būtu samērīgs ar gaisa temperatūru ārā.
Caurvējš
Latvieši ļoti baidās no caurvēja. „Sapūtīs ausis!” bieži vien saka vecmāmiņas, sargājot mazo bērnu ausis. Jānis Sokolovs norāda, ka starp ausīm jau nav trubiņas, lai pa to svilpotu vējš. Drīzāk ilgstoša dzesēšana var apsaldēt sejas nervu, kas kļūst jutīgs un sāk sāpēt ne tikai auss, bet visa apsaldētā sejas puses. To sauc par trīszaru nerva iekaisumu.
Ilgstoši pūšot virsū kādai ķermeņa vietai, aukstais vējš var radīt muguras, jostasvietas, plecu un kakla daļas problēmas.
Kā ārstēties vasarā
Īsumā – tāpat kā ziemā. Pirmie saaukstēšanās simptomi gan vasarā, gan ziemā ir vienādi – skrāpēšanās sajūta kaklā, grūtības norīt un sausuma sajūta mutē. Ja parādījušies pirmie saaukstēšanās simptomi, lai izvairītos no nopietnas saslimšanas, kas var izbojāt atlikušo vasaru, jāmēģina ieplānot kādu brīvāku dienu, kad var mierīgi atpūsties un dzert daudz karstas aveņu vai liepziedu tējas.
Ja kāpj temperatūra un bērnam salst, viņu apsedz siltāk, bet, kad temperatūra sāk kristies, atsedz. Nevajag pārspīlēt ar temperatūras pazemināšanu. Ir pētījumi, ko veikuši jauni ārsti, kas apliecina, ka Latvijas ārstiem un vecākiem ir fobija no paaugstinātas temperatūras, tāpēc to pazemina arī tad, kad tas nav vajadzīgs.
Mediķi iesaka dot temperatūru pazeminošus līdzekļus, kad tā sasniegusi 38,5 grādus un bērns jūtas slikti.
Pirmajā kakla sāpju stadijā, kad raksturīga kņudēšana kaklā un arī sausums mutē, var lietot smiltsērkšķu un kliņģerīšu eļļu, kas pārklāj gļotādu, darbojas pret iekaisumu, samazina tūsku, mitrina un uzlabo gļotādas stāvokli.
Rūdīšana vasarā
Vasaru ieteicams izmantot organisma pakāpeniskai norūdīšanai un sakārtošanai. Jāatceras, ka bērns nav maza izmēra pieaugušais, tāpēc ar viņu ir jāapejas citādi. Nevajag nepārtraukti mazgāt rokas un vilkt kājās apavus, jo saskarsme ar dabu un saprātīgas temperatūras svārstības nāk par labu imunitātei.
Labs līdzeklis ir peldes, tikai jāņem vērā katra organisma iespējas, izvēloties ūdens temperatūru un peldēšanās ilgumu. Maziem bērniem veselības stiprināšanai pilnīgi pietiek ar ikdienas darbībām – pastaigām svaigā gaisā, saprāta robežās saules peldes D vitamīna sintēzei, plunčāšanās ūdenī, bet nepieļaujot, ka bērnam lūpas jau kļūst zilas no salšanas. Ziemā šīs darbības aizstāj ar sāls istabas apmeklējumu, UVC stariem.
Klasiskos rūdīšanās paņēmienus – peldes ledusaukstā ūdenī pēc karsēšanās pirtī – bērniem neiesaka.
Tāpat ieteicams palutināt organismu ar vitamīniem, lietojot uzturā svaigas ogas un augļus.
Arī tad, ja vasara nešķiet pārāk karsta, gaisa temperatūras dēļ cilvēkiem pastiprinās svīšana, tāpēc jāatceras padzerties pietiekami daudz ūdens.
