Džeina Fonda: "Jūtos dzīvāka un laimīgāka nekā 20 un 30 gadu vecumā. Mani nebaida vecums"

Tuvojoties 80. dzimšanas dienai, Fonda joprojām izskatās satriecoši un strādā profesijā. Pašreiz filmu un televīzijas seriālu straumēšanas mājaslapā Netflix rit trešā komēdijseriāla Grace and Frankie sezona, kurā Fonda un Lilija Tomlina (78) atveido galvenās lomas – kundzes labākajos gados, kuras atklāj, ka viņu bijušie vīri ir iemīlējušies un plāno apprecēties... Savukārt uz lielā ekrāna šoruden nonāca drāma Our Souls at Night.

Dzirkstoša, atklāta un tieša kā vienmēr, Fonda no sirds priecājas par savu cienījamo vecumu. “Pašreiz esmu daudz laimīgāka... Ir grūti būt jaunam. Ir tik daudz ja nu...” viņa atzīst un izbauda televīzijas aktrises darbu. “Filmējoties televīzijas seriālā, uz darbu jāiet katru dienu – tas ir pastāvīgs darbs. Kad pēc garām stundām uzņemšanas laukumā sāp kājas, es atgādinu sev – tu pati to gribēji un saņēmi. Esi pateicīga. Izbaudi katru mirkli.”

Džeina Fonda ir politiskā aktīviste, viņa uzstājusies pret Vjetnamas karu, ir protestējusi pret Irākas karu un vardarbību pret sievietēm. Septiņas reizes tikusi nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai Oskars un divas no tām saņēmusi kā labākā aktrise galvenajā lomā filmās Klute (1971) un Atgriešanās mājās (1978).

Plaši pazīstama arī kā fitnesa popularizētāja. Bijusi producente un pati piedalījusies vairāk nekā 20 aerobikas video laikposmā no 1982. līdz 1995. gadam, kā arī divos video 2010. gadā.

Fondas aerobikas video kļuva ārkārtīgi populāri un ar to palīdzību viņa nopelnījusi vairākus desmitus miljonus.

Fonda atzīst, ka joprojām strādā pie savas personības izaugsmes, un publiski runā par cīņu ar anoreksiju un seksuālo vardarbību. Nesen viņa atzina, ka ir seksuāli izmantota kā bērns un vēlāk izvarota kā jauna sieviete. Šķiet, neviens nespēs apturēt leģendāro aktrisi dalīties savā satricinošajā dzīvesstāstā, jo viņas mērķis ir palīdzēt citām sievietēm risināt līdzīgas problēmas.

Džeina Fonda dzīvo Losandželosā un nesen pēc astoņus gadus ilgām attiecībām ir izšķīrusies ar dzīvesbiedru, mūzikas producentu Ričardu Periju (75).

Kā jums šķiet, kāpēc seriāls par Greisu un Frenkiju tik ļoti aizrāvis skatītājus, īpaši sieviešu auditoriju?
Mani ļoti iepriecina vecākas sievietes, kas nākušas klāt un teikušas, cik daudz šis seriāls viņām nozīmē, jo tas dod cerību. Kāda sieviete stāstīja, ka seriāls izglābis viņas māsas dzīvi, kad vīrs pēc 45 gadiem laulībā viņu pameta vīrieša dēļ...

Seriāls uz šo triecienu viņai lika paraudzīties ar smaidu. Atbalsts un iedvesma ir nepieciešama ikvienam, un nav būtiski, kur to gūstam. Dzīve mēdz būt ļoti sarežģīta, un viena no labākajam atklāsmēm, ko gūsti, kļūstot vecāka ir – tu esi stiprāka, nekā domāji, un dzīves sarežģītie brīži ir pārvarami.

Seriālā tiek aplūkoti daudzi sievietēm būtiski jautājumi. Jums bija interesanti tos izpētīt personīgi?
Viena no nozīmīgākajam sižeta līnijām ir sieviešu draudzība. Nezinu, ko es darītu bez savām draudzenēm! Kļūstot vecāka, atskārtu, cik liela nozīme ir draudzībai, it īpaši draudzenēm. Neraugoties uz to, ka seriālā mums ir daudz konfliktu, mēs atbalstām viena otru un apzināmies, ka esam viena otrai ļoti vajadzīgas. Sieviešu draudzība ir citāda nekā vīriešu – garīgāka, dziļāka.

Iepriekš esat filmējusies arī seriālā The Newsroom (2012–2014). Vai darbs televīzijā jums bija atklājums?
Iespēju filmēties kino nav daudz, un es nevēlos piedalīties zemas kvalitātes projektos tikai tādēļ, lai būtu aizņemta. Kopš darba pie lomām filmās Atgriešanās mājās un Klute kino industrija ir ļoti mainījusies. Tādas filmas neviens vairs netaisa. Savukārt televīzija vecākām sievietēm sniedz iespēju turpināt karjeru un darīt interesantu darbu tiešām labos projektos. Esmu ļoti laimīga par iespēju strādāt tikpat bieži kā septiņdesmit gados, un tas man ir patīkams pārsteigums.

Viena no tēmām, ko seriāls Greisa un Frenkija aplūko, ir vecāku sieviešu pasaules redzējums un kā laika gaitā ir mainījusies viņu dzīve. Kā jūs pašreiz redzat pasauli?
Hronoloģiski raudzīties uz notikumiem ir smagi. Pašreiz esmu vecāka nekā mans tēvs savā nāves brīdī, taču emocionāli jūtos dzīvāka un laimīgāka nekā divdesmit un trīsdesmit gadu vecumā. Man tie nebija laimīgi gadi – ir grūti būt jaunam un meklēt atbildes uz visiem jautājumiem un šaubām, kas tev ir. Pagāja ilgs laiks, kamēr iemācījos sadzīvot ar pasauli. Esmu ļoti mainījusies un jūtos daudz labāk visādā ziņā. Mani nebaida vecums, jūtos enerģijas pilna, turklāt dzīve mani nenomāc.

Pēdējos gados ļoti atklāti runājat par to, kā cīnījāties ar anoreksiju un nepārliecinātību par savu augumu. Kā atmiņā palikuši gadi, kad bijāt fitnesa guru un iedvesma miljoniem cilvēku?
Es nekad neesmu bijusi pārliecināta par savu augumu. Ir uzskats, ka citiem jāmāca tas, ko pats gribi iemācīties. Aerobika man palīdzēja salīgt mieru ar savu ķermeni, taču jāņem vērā, kas uzaugu, nemitīgi dzirdot aizrādījumus par to, ka esmu resna un nepievilcīga. Un es melotu, sakot, ka esmu to pilnībā pārvarējusi.

Kā uzturat sevi formā? Vai plānojat izdot jaunus video?
Nē, ar to ir cauri, video vairs nebūs. Nekad. Es daudz staigāju, taču daru to nesteidzoties. Visvairāk man patīk pastaigas pa kalnu takām.

Jūs vienmēr izskatāties eleganti. Kā izlemjat, ko vilksiet mugurā?
Man ir stiliste, Tanja Džila. Pašreiz tērpiem pievēršu vairāk uzmanības nekā agrāk. Patiesībā tam, kā prezentēju sevi pasaulei, pievērst vairāk uzmanības ieteica Ketrīna Hepberna, jo līdz tam tas mani tikpat kā neuztrauca.

Kad viņa jums to teica?
Kad strādājām pie filmas Pie zelta ezera (1981). Kopš tā laika tērpiem un vizuālajam tēlam ir nozīmīga loma manā dzīvē.

Esat aktīva sociālajos tīklos. Savus ierakstus tiešām veicat pati?
Kā jūs to domājat?

Ir cilvēki, kuru vietā to dara profesionāļi.
Visu, kas ir rakstīts manos sociālo tīklu kontos, esmu rakstījusi pati. Jāatzīst, tos pēc mana lūguma izveidoja kāds puisis no Detroitas, un es neesmu viņu nekad satikusi. Arī tehniski ierakstus neveicu pati – to dara viņš, kad nosūtu tekstus, ko vēlos publicēt. Es nezinu, kā viņš to dara, man tā ir mistērija. Taču rakstu pati, turklāt man tas patīk, jo saņemu atgriezenisko saiti. Izlasu visus komentārus.

Labākais komentārs, ko esat saņēmusi?
Grūti pateikt. Man patīk izaicināt cilvēkus un jautāt viedokli par dažādām tēmām. Reiz kāds interesējās, kāpēc turpinu apgūt aktiermākslu – esmu taču ieguvusi divus Oskarus... Izlasītais mudināja dalīties pārdomās par to, cik svarīgi ir neapstāties pie sasniegtā. Zināmā mērā komentāros smeļos idejas, ko rakstīt, jo par savu ikdienu stāstu reti. Vairāk runāju par to, kas nodarbina manu prātu un to, kas, manuprāt, ir svarīgi. Domāju, ka cilvēki to novērtē.

Šķiet, pēdējos desmit gados esat atklājusi sevi kā komēdiju aktrisi?
Jā, man nesaprotamu iemeslu dēļ esmu filmējusies vairākās komēdijās. Šajā žanrā jūtos kā jauniņā. Šā iemesla dēļ esmu padziļinājusi savas zināšanas aktiermākslā, tieši komēdijā.

Ko jums vēl gribētos sasniegt, izdarīt?
Paralēli televīzijas un kino projektiem gribētos uzrakstīt romānu.

DŽEINAS FONDAS DOSJĒ
* Dzimusi 1937. gada 21. decembrī sabiedrības dāmas Frānsisas Fordas Seimūras un aktiera Henrija Fonda ģimenē. Kad Džeinai bija divpadsmit gadu, māte izdarīja pašnāvību.
* Bijusi precējusies trīs reizes, pēdējā laulība ar miljardieri Tedu Tērneru šķirta 2001. gadā.
* Ir divi pieauguši bioloģiskie bērni. 1982. gadā savā ģimenē pieņēma un uzaudzināja 14 gadus vecu melnādainu meiteni, kas kļuva par Fondas trešo bērnu.
* Kļuva pazīstama sešdesmitajos gados ar dalību filmās Cat Ballou (1965) un Barbarella (1968).
* Bijusi ne tikai aktrise, bet arī profesionāla modele. Rotājusi Vogue un citu žurnālu vākus.
* 2005. gadā izdotajā autobiogrāfijā Fonda atzinusi cīņu ar bulīmiju un anoreksiju. Ar šiem ēšanas traucējumiem aktrise slimoja no 13 līdz pat 37 gadu vecumam. Strādājot par modeli, viņa esot pārtikusi no cigaretēm, kafijas un zemeņu jogurta.
* Pie zelta ezera ir vienīgā filma, kurā Džeina Fonda filmējusies kopā ar savu tēvu Henriju Fondu. Par darbu filmā Džeina ieguva Oskara balvas nomināciju Labākā aktrise otrā plāna lomā.
* Lai uzturētu sevi formā, līdz 40 gadu vecumam dejoja baletu. Bija spiesta pārtraukt baleta nodarbības lauztas kājas dēļ.
* 1991. gadā paziņoja, ka dodas pensijā, taču pēc 14 gadiem atgriezās uz ekrāna un turpina filmēties joprojām.
* 2007. gadā Fonda saņēma Kannu kinofestivāla goda balvu, 2014. gadā apbalvota ar Amerikas Kinoinstitūta balvu par mūža ieguldījumu.