Dimiteru pāris lūdz meitenes saglabāt nevainību līdz kāzām. Piemērs - medmāsa no Limbažiem

"Vispirms tā ir dota zīme katrai meitenei – par viņas izredzētību. Un meitene ir izredzēta savu vienīgo vīru sagaidīt ar savu vienīgo nevainību. Vai ar savu nevainību visu mūžu piederēt Dievam. Cita ceļa nav," portālam Kasjauns.lv raksta Līga.

"Būt nevainīgai – tas ir spēks. Tas ir veselums. Tā ir bagātība. Tas ir noslēpums. Tā ir mīlestības atslēga, kas jāsargā, par ko jācīnās. To pazaudēt tāpat vien – ir liela kļūda visas dzīves garumā," viņa piebilst.

"Sargāt šķīstību, tīrību, nevainību – tas ir katra tēva un mātes goda pienākums un katras meitenes dzīves uzdevums. "Turaidas Roze Maija" nevainību nosargāja kā svētu," rezumē dziesminieka sieva.

Medmāsas skatiena spēks

Vēl tikai pirms 87 gadiem tik dzidrs skatiens kā medmāsas skolas absoleventei bija iespējams. Šodien jau vairs ne. Arī Turaidas Maijas stāsts pārtop mītā. Pat ar pierādījumiem no dāžādu pētnieku puses. Ko tie vēlas pierādīt? Ka nevainībai vairs nav vērtības? Ka uz mums tas vairs neattiecas? Kālab tad valsts rūpes par ģimenēm, daudz bērnus novēlot? Nost ar visu tīro, īsto, šķīsto, dzīvo. Tad - lai cunami vai kodolviļņi. 

Arī medmāsas rožu klēpis nes vēl tik neseno vēsti - tīrību. Pēc izrādes "Turaidas Roze" noskatīšanās, interviju ar Maijas lomas tēlotājām noklausīšanās un kritiku izlasīšanas, Līgai radās tādas pārdomas. Sabiedrība dzēš šo kritēriju - svētums, nevainība, šķīstība. Manuprāt, viss ļoti skaidri saistās ar attēlu, teksts pat kā izaudzis no attēla. Man par to bija arī Atskaņu dienasgrāmatā panti, bet tas ne šai reizei. Spēks ir kompaktumā, lai nekā lieka. Ja vispār kam mūsdienās vēl ir kāds tīrs spēks, skaidro Kaspars Dimiters.

Kā ar "nesaderību gultā"?

Uz jautājumu, vai patiešām mūsdienās nebūtu vēlams pirms kāzām zināt, cik un vai vispār topošais vīrs ir saderīgs ar sievieti seksuālā plānā, Dimiters skaidro: 

"Tas, ko raksta Līga, ir kritērijs, ass, asmens, kas bija virsotne gadu tūkstošiem (pat senajā Ēģiptē). To arī pārkāpa gadu tūkstošiem, taču kā kritērijs tas palika. Jāizplata veselība, jāvairo veselie, ne jāizplata slimība, lai vairotu slimos. Vēl pirms 87 g. Limbažos kritērijas bija svētums. Šodien, iespējams, arī Limbažos kritērijs ir nešķīstība.

Tas viss absolūti nesvarīgi, jo kritērijs paliek - tas ir dievišķs. "Partneri", "nesaderības" ir viss, kas palicis pāri no dižuma, cēluma, svētuma. Lai esmu nesvēts, svētos pazīstu, arī personīgi. Tēma nav diskutējama - tā ir Līgas ticība, pārliecība, novēlējums visām meitenēm, kas cer gūt ne tikai seksuālo apmierinājumu ar saderīgiem partneriem, upurējot bērnus, bet laimi, kas darbojas ilgāk par tableti. Laimi, kas arī nelaimē, paliek laime."