Nepatīkamā slimība: vēnu mazspēja

Pērn Latvijā veikts līdz šim lielākais epidemioloģiskais pētījums, lai noskaidrotu, cik lielā mērā cilvēki cieš no hroniskas venozas nepietiekamības. Tika aptaujāti vairāk nekā 2300 pacienti. Mērķtiecīgi tika izvēlēti nevis cilvēki, kas pie ārsta vēršas ar sūdzībām par sāpēm kājās, bet gan visi pacienti, kas pēc palīdzības vēršas pie ģimenes ārsta. Iegūtie dati apliecināja, ka, piemēram, kāju tūska cilvēkiem Latvijā novērojama divas reizes biežāk nekā vidēji Eiropā, savukārt no venozajām čūlām Latvijā cilvēki cieš trīs reizes vairāk nekā vidēji Eiropā. Pētījums pierādīja, ka vēnu saslimšanas labi neatpazīst ne pacienti, ne ārsti. Pacienti nav pietiekami informēti, savukārt mediķi pārlieku lielās aizņemtības dēļ nepievērš uzmanību pirmajiem simptomiem, kas liecina par akūtu venozu nepietiekamību. Medicīnai kļūstot dārgākai, tās svarīgi atpazīt arī pašiem cilvēkiem.

Kas īsti ir hroniska venoza nepietiekamība? Vēnās ir vārstuļi. Ja tie kaut kādu iemeslu dēļ vairs nefunkcionē, cilvēkam stāvot vai sēžot, asinis ieplūst kāju vēnās, pietiekami vairs netiek atpakaļ uz sirdi, un kājās rodas liels spiediens. Jo ilgāk cilvēks ar hronisku venozu nepietiekamību stāv vai sēž, jo spēcīgāku diskomfortu izjūt. Hroniska venoza mazspēja parasti sākas ar viegliem simptomiem, kam liela daļa cilvēku nepievērš uzmanību. Parasti dienas beigās pacients jūt smaguma sajūtu kājās, tirpšanu, sāpīgu nogurumu. Visbiežāk, parādoties pirmajiem simptomiem, vēl nav redzamu vai taustāmu varikozu vēnu (paplašināti, mezglaini asinsvadi). Tomēr, ja šīs sajūtas atstāj bez ievērības, slimība progresē, un parādās kapilāru un sīko asinsvadu paplašinājumi, tā sauktie zirneklīši, kas uz ādas izskatās kā zilgani sarkans sietiņš. Diemžēl arī šos simptomus visbiežāk cilvēki vērā neņem. Tālāk, slimībai attīstoties, veidojas paplašinātas, mezglainas kāju vēnas, nereti šīm sūdzībām pievienojas arī tūska, cilvēkiem grūti uzvilkt kurpes, ilgstoši staigāt vai stāvēt. Cilvēks ir spiests atteikties no dažādām aktivitātēm. Nākamajā slimības stadijā rodas trofiskais audu bojājums – apakšstilbu lejas daļā rodas ādas krāsas izmaiņas, veidojas pastiprināta pigmentācija. Slimībai progresējot, var veidoties čūlas, kas rada lielu diskomfortu, jo ir sāpīgas, mitrojošas un smakojošas. Varikozo vēnu mezglos, kur asins plūsma palēninās, var veidoties trombi. Līdz ar asins plūsmu tie var aizceļot līdz plaušām, tāpēc cilvēks nosmok. No šīs diagnozes mirstība visā pasaulē ir milzīga, ASV vien katru gadu no dziļo vēnu trombozes mirst vidēji 60 tūkstoši iedzīvotāju. Aprēķini liecina, ka arī Eiropā no šīs slimības nomirst vairāk pacientu, nekā kopā skaitot ceļa negadījumos bojā gājušos un mirušos no AIDS, krūts un prostatas vēža. No hroniskās vēnu mazspējas nav iespējams izārstēties, taču slimības gaitu var padarīt lēnāku un trombu veidošanos novērst.

Par to, lai venozās asinis no kājas virzītos uz augšu, rūpējas apakšstilba muskulis. Lokot pēdu, sīkie muskuļi saraujas un pumpē venozās asinis uz sirdi. Arī tad, ja dažādu saslimšanu dēļ vēnu vārstulis pietiekami nedarbojas, kāju muskulatūra nodrošina, lai asinis tiktu dzītas pareizajā virzienā. Taču, tiklīdz muskulatūra atslābst, asinis plūst pretējā virzienā. Ko darīt? Noteikti jāsporto! Lai kājas būtu veselas, īpaši labi ir visi sporta veidi, kas attīsta kāju muskulatūru – skriešana, riteņbraukšana, staigāšana, skrituļošana, peldēšana (īpaši ieteicama, jo apvieno fizisku slodzi un nodrošina vēsumu, kas liek asinsvadiem sašaurināties). Nevajadzētu izvēlēties spēles ar bumbu, jo tās traumē locītavas, kas savukārt pasliktina arī vēnu stāvokli. Ir jāpārdomā arī stepa un “bodybaiku” nodarbības, jo jebkura pārmērīga slodze organismam nāk par ļaunu. Ieteicama ir jebkura aeroba slodze, īpaši cilvēkiem pēc trīsdesmit gadu sasniegšanas. Tāpat pēc iespējas vajadzētu izvairīties no smagumu cilāšanas un nešanas. Tiem, kas cieš no hroniskas vēnu mazspējas, nav ieteicams ilgstoši atrasties karstumā. Tas nenozīmē, ka pavisam jāatsakās no sauļošanās vai pirtīm, vienīgi viss jādara ar mēru. Pēc sauļošanās un karsēšanās pirtī noteikti nepieciešams aukstā ūdenī atvēsināties. Arī pēc mazgāšanās kājas vajadzētu aplaistīt ar vēsu ūdeni.

Svarīga ir arī apavu izvēle. Sievietēm neiesaka valkāt apavus, kuru papēžu augstums ir lielāks par 3¬¬–4 centimetriem. Ja papēži ir ļoti augsti, pēda ir nostiepta, ikru muskulis saspringts, tāpēc tas nespēj veikt asins pumpja funkcijas. Piemēroti apavi jāizvēlas arī citām dzīves situācijām. Piemēram, ar skriešanai paredzētajiem apaviem nedrīkst vingrot! Kāpēc? Šiem apaviem pirkstu daļa ir zemāka par papēža daļu, tāpēc vingrojot viss cilvēka svars gulstas uz pirkstu galiem. Vasarās lielpilsētu ielās bieži var redzēt jauniešus ikdienā staigājam iešļūcenēs, kas paredzētas pludmalei. Tā kā šie apavi pēdu nefiksē, tad mainās gaita. Turklāt šiem apaviem nav iestrādāta arī pēdas velve, kas novērš plakanās pēdas veidošanos. Attiecīgi, ikdienā nēsājot šādus apavus, deformējas potīšu un ceļa locītavas, kas ietekmē mugurkaula veselību.

Kāju vēnu veselības stāvokli nosaka ar “Duplex” ultrasonogrāfiju. Ar šo ierīci mēra asins pretplūsmu vēnās, kā arī nosaka, vai nav bojāti vēnu vārstuļi. Hroniskas venozas nepietiekamības ārstēšanas pamatā ir kompresijas terapija. Ja cilvēks jūt diskomfortu, piemēram, dienas beigās kājas šķiet sapampušas, var izvēlēties vismazākās kompresijas zeķes. Vēnu zeķes ar kompresijas pakāpi virs 18 mmHG gan bez ārsta ziņas iegādāties nevajadzētu, jo dažos gadījumos tās nēsāt nerekomendē. Piemēram, ja pacients slimo ar artēriju slimībām, cukura diabētu, ja uz ādas ir ekzēma vai kāda ādas infekcijas slimība, kompresijas zeķes slimības gaitu var pasliktināt.

Medikamenti un ziedes atvieglo pašsajūtu, taču slimību neārstē. Turklāt ar ziedēm jābūt īpaši uzmanīgiem, jo, ilgstoši tās lietojot, ziedes nereti izraisa alerģiskas reakcijas un ekzēmas.

Ķirurģiska iejaukšanās nepieciešama gadījumos, kad radušās komplikācijas vai ar operācijas palīdzību, likvidējot slimo vēnu vai tās posmu, no komplikācijām iespējams izvairīties. Visvecākā un visvairāk sevi pierādījusī ir ķirurģiskā metode. Reklāma strādā arī šajā lauciņā, ne velti bieži dzirdēti ieteikumi vēnas operēt ar lāzeru. Kā atzīst mediķi, katrai metodei ir savas indikācijas, tomēr lāzera priekšrocības parasti ir krietni vien pārspīlētas. Dzirdēts, ka pēc lāzera operācijas novērojams mazāks kosmētiskais defekts, taču tas ir visai apšaubāms, jo, piemēram, ar lāzeru nav iespējams operēt paplašinātos vēnu mezglus. Pēc ķirurģiskās operācijas griezuma vietā ir aptuveni līdz vienam centimetram gara rēta, kas pēc pāris mēnešiem tikpat kā vairs nav redzama. Lāzeroperācija būs saudzīgāka cilvēkiem ar lieko svaru, jo viņiem griezuma vietā tiešām pēc ķirurģiskās operācijas būs redzama 3¬–4 centimetrus gara rēta. Tomēr arī šajā gadījumā, lai neveidotos turpmākas problēmas ar vēnām, cilvēkam jādomā par svara zaudēšanu, nevis jāpaļaujas uz “brīnumlīdzekli” lāzeru. Nav nepieciešams maksāt divas reizes dārgāk par lāzeroperāciju, ja to var skaisti un efektīvi ārstēt ar ķirurģiju. Īpaši pašreizējos finanšu krīzes apstākļos. Labāk nelielu daļu no šā finansējuma izlietot vienas stacionāra dienas apmaksai, nodrošinot 24 stundu mediķu uzraudzību.

Jābūt uzmanīgiem no dažādām alternatīvajām metodēm, kas sola ārstēt vēnas. Visbiežāk tām nav ne mazāko indikāciju, lai ārstētu hronisku vēnu nepietiekamību. Piemēram, joprojām tiek reklamētas dēles. Šī ārstēšanas metode Latvijā nav apstiprināta. Kā rāda prakse, joprojām ir cilvēki, kam pēc šādas “ārstēšanas” kāja jāamputē. Tāpēc, lai maksimāli saudzētu savas kājas, nepieciešams sportot un jau pirmo sūdzību gadījumā meklēt mediķa palīdzību.