Daina Jāņkalne: Paļaujos - un viss notiek
“Vai nav tā, ka, tuvojoties tiem piecdesmit, pēkšņi aptver, kā tās brīnumainās un skaistās lietas ir atnākušas paradoksālā un negaidītā kārtā un itin nemaz tavas rosības un “izpildīšanās” dēļ?” prāto žurnāliste Daina Jāņkalne.
“Patiesi neatceros, ka kādreiz dzīvē būtu bijusi nelaimīga tāpēc, ka kaut ko nebūtu dabūjusi no taustāmās pasaules. Esmu bijusi nelaimīga tāpēc, ka man nav bijis drauga, ka man nav bijis puiša, ka izjūk manas attiecības. Esmu jutusies nelaimīga, ja kāds nomirst, slimo, ja ar kādu sastrīdos vai nespēju pierādīt savu taisnību. Turpretī – esmu dzīvojusi nelabiekārtotā dzīvoklī, aukstumā, gājusi uz sauso ateju pāri pagalmam, man nav bijis automašīnas, bet tas NAV darījis mani nelaimīgu. Esmu laimīga par to, kas mani ir dots, un dots man ir ļoti daudz.
Bībelē teikts, ka jāpaļaujas uz Dievu un viss cits tiks piemests klāt. Kas ir tas “cits”? Droši vien tas, kam vulgārais šodienas cilvēks pievērš tik pārlieku uzmanību. Ar gadiem pārliecinos – ja dzīvo un paļaujies, to, ko tev vajag, dzīve pati patiešām pienes. Savukārt pašiniciatīva un aktivitāte ir laba ikdienišķās situācijās, ko labi pārzini, teiksim, kā labāk samontēt raidījumu, kā uztaisīt pusdienas vai samenedžēt, lai visi bērni nonāk no mājām uz skolu un atpakaļ.
Taču par paļaušanas uz otru cilvēku ir tā – ja tu uz viņu nepaļausies, tu arī nekad nesagaidīsi, ka tevi atbalstīs. Mana pieredze attiecībās ar mīļoto vīrieti rāda, ka pārmaiņas uz labu allaž ir sākušās tieši tajā brīdī, kad esmu pārkāpusi pāri visiem saviem iepriekš sludinātajiem principiem un nodevusi tos tabu, par kuriem savā astoņpadsmit vai trīsdesmitgadīgā maksimālismā esmu teikusi: “Miršu, bet TO nekad nedarīšu! To līniju nepārkāpšu!” Kad esmu gāzusi visus savus lielīgos un augstprātīgos principus, kuri, kā man šķita, veido manu sievišķīgo pašcieņu, tad izrādās, ka, pirmkārt, manu sievišķīgo pašcieņu tas nav veidojis, otrkārt, tam vispār nav bijis nekādas vērtības. Ir aplami iedomāties, ka mēs zinām, kādā veidā panākams pozitīvs risinājums: kādā veidā nopelnāma nauda, vai kā es būšu laimīga savās personīgajās attiecībās ar šo vīrieti vai citu, vai vispār bez vīrieša, un tik un tā laimīga!”
