Sekss pēc 50

Lai cik ačgārni tas būtu, vecs vīrs mums asociatīvi saistās ar viedumu, gudrību, šķiet glīts, savukārt sieviete pēc 50 gadu vecuma iegūst stipri mazāk pozitīvu asociāciju spiedogu. Žurnālos lasām, kā sabiedrības elitē esošās sievietes ar apģērba, kosmētikas un operāciju palīdzību cenšas noturēties vecumā starp 20 un 30. Vienlaikus iestājas brīdis, kad vairs nevar būt bērnu. Tā kā sabiedrība saista auglību ar seksualitāti, tad varētu būt tā – ja sieviete nav auglīga, tad viņa vairs nav seksuāla un pievilcīga. Visu šo aspektu dēļ šis vecumposms sievieti var psiholoģiski sagraut.

Būtu svarīgi saprast, ka mūsu seksualitāte ir ne tikai bērnu radīšana, bet arī veids, kā mēs sevi pasniedzam kā sava dzimuma pārstāvi, kā mēs veidojam attiecības, cik vērtīgas jūtamies pašas un jūtam savu ķermeni. Ir vērts pārskatīt savu pārliecību, kas nereti radusies sabiedrības diktāta iespaidā, un samērot to ar pasaules redzējumu. Piemēram, Francijas sievišķīgā skaistuma ideāli un etaloni ir Katrīna Denēva, Fanija Ardāna, Izabella Ipēra – sievietes, kuras lepni paceltu galvu iesoļojušas piecdesmitgadnieku vidū, nezaudējot ne nieka no savas seksualitātes un valdzinājuma. Žēl, ka Latvijā valda jaunības kults, kas ļoti daudz ko atņem mums kā tautai – saknes un viedumu. Jauns cilvēks var būt gudrs un labs, bet viņš nevar būt vieds, arī seksualitātes jautājumos, briedums un viedums noteikti nāk ne ātrāk kā pēc 40 gadu vecuma.

Pieredzes priekšrocības

Ja šajā vecumposmā vīrs aiziet pie citas vai tiek zaudēts cita iemesla dēļ, sievietei sākas panika un izmisums, jo viņa ir pārliecināta, ka nespēj konkurēt ar 25 gadus vecām sievietēm, domājot: “Es vairs neesmu nekas seksualitātes tirgū!” Taču raudzīties uz seksualitāti tikai kā uz ārišķīgu un ārēju parādību ir pārāk vienkāršoti.

Sievietei nevajadzētu noniecināt savu pieredzi. Jo labas attiecības balstās uz tā, ka abi partneri pazīst viens otru, zina, kas viņiem sagādā prieku. Paiet ļoti ilgs laiks, kamēr mēs iemācām viens otru, kas mums patīk un sagādā baudu, tajā visā daudzveidībā, ko piedāvā seksuālās attiecības. Ja mēs metamies jaunās un jaunās attiecībās, mēs liedzam sev šo iespēju izzināt vienam otru. Tas ir gluži tāpat, ja mēs apēstu tikai tortes kasti un domātu, ka tas ir viss, ko šī torte var sniegt.

Kļūt par māti vai vecmāmiņu

Ja sievietes šajā vecumā izlemj radīt bērnu, nereti viņas saprot, ka tas ir tieši tas, ko viņas ir vēlējušās. Šo bērnu viņas audzina pilnīgi citādāk nekā pirmo mazuli, kas dzima 20 gadu vecumā. Pēc 40 gadu vecuma mums ir daudz lielāka izpratne par prioritātēm un vērtībām.

Gluži tāpat kā tad, kad sieviete kļūst par māti, viņa pārvērtē daudzas savas dzīves jomas – attiecības ar māti, vīru, draugiem, tāpat vēl viens izaicinājums un vērtību pārvērtēšanas posms ir, kļūstot par vecmāmiņu.

Šajās jaunajās lomās ir jāzina, ka mums ir tiesības justies seksuālām un mēs tādas arī esam. Ir būtiski, ka mums ir tiesības baudīt savu seksualitāti un tā ir tikai mūsu izvēle, vai mēs to izmantojam vai neizmantojam, vai mēs sev liekam krustu pāri, sak, ko nu es, vecmāmiņas gados...

Ja sieviete ir palikusi viena un nevēlas ar to samierināties, viņai jāmeklē partneris.Te nu viņa sastopas ar milzīgu izaicinājumu un sabiedrības veidotiem tabu. Tas nav vienkāršs uzdevums. Parasti sievietes sāk ar jautājumu: “Kur?” un secina, ka nav jau kur iepazīties. Būtu labi, ja būtu vietas, kur cilvēki varētu nākt ar mērķi iepazīties. Ir virtuālās telpas, bet tās vairāk izmanto jaunieši. Sievietes baidās ievietot sludinājumu, jo bīstas, ka atsauksies zaglis, kuru interesē nevis attiecības, bet dzīvokļa aplaupīšana vai kas vēl ļaunāks. Jautājums “Kur?” nav ne pirmais, ne būtiskākais. Jo jāsāk ar sevi. Pirmajam jautājumam būtu jābūt: “Vai es vispār esmu gatava iet un iepazīties? Vai man ir tādas prasmes? Vai es varu pieiet vīrietim kaut vai veikalā un palūgt palīdzību? Vai es varu piedāvāt attiecības? Vai ar savu izturēšanos es spēju nest ziņu, ka esmu gatava iepazīties un sākt attiecības?” Mēs baidāmies saņemt atteikumu, jo sevišķi tādā gadījumā, ja mūs jau reiz ir pametuši. Sieviete zemapziņā spriež: “Ja nu man vēlreiz kāds atsaka, tas liecinās, ka es esmu neatgriezeniski sabojājusies, ieskābusi kā sīvs vīns!” Taču no atteikuma nav jābaidās, jo vīrietim var būt 100 un viens iemesls, kāpēc viņš atsaka, kam parasti nav nekāda sakara ar mums, piemēram, viņa paša nedrošība.

Vispareizākā rīcība – pateikt sev pašai: “Es esmu gatava veidot attiecības!” Tas jādara, nevis drudžaini raugoties uz katru vīrieti savā ceļā kā uz potenciālu vīru (kurš raks dārzu, asinās šķēres un krāmēs šķūnīti), metoties klāt un bez aplinkiem sakot, ka abi esam vieni un, davai, veidojam attiecības! Tā var nobiedēt ne tikai vīrieti, bet jebkuru cilvēku! Pareizāk būt visiem draugiem, radiem un paziņām neslēpt, ka esmu viena, bet labprāt pamēģinātu veidot attiecības ar tādu un tādu cilvēku un būtu spējīga viņam sniegt to un to. Skaidri komunicēta ziņa parasti ir nepārprotama, un radi un draugi to pieņem un palīdz. Tātad galvenais ir padot ziņu un sekot līdzi, kā es jūtos šo attiecību meklējumos.

Nereti sievietes pavēsta,: lai kur viņas dotos, priekšā ir tikai jaunieši vai jaunāki vīrieši. Mēs aizmirstam, ka attiecības var būt starp dažādu vecumu cilvēkiem, nav obligāti jāmeklē tajā pašā gadā, mēnesī, dienā un vietā dzimis cilvēks! Sabiedrība mums atkal diktē, ka ir pareizi, ja vīrietis ir piecus gadus vecāks par sievieti. Bet, ja viņš ir desmit gadus jaunāks, tad apkārtējie uz to skatās ar aizdomām: “Viņš tikai tevi izmanto! Tas nav uz ilgu laiku!” Taču realitāte ir gluži citāda, jo viss ir atkarīgs no cilvēkiem, kuri satiekas, nevis no vecumposmiem. Jārēķinās, ka uz nestandarta attiecībām draugu un radu spiediens ir ļoti liels. Jebkurām attiecībām, lai tās pastāvētu ilgstoši, nepieciešama atbalstoša vide. Lai brīžos, kad parādās krīzītes un strīdiņi, nebūtu tā, ka apkārtējie kladzina: “Nu ja, nu jā! Mēs jau teicām! Jāšķiras, tu taču redzi, ka jūs neesat pāris!” Apkārtējai videi ir jāatbalsta pāris un jārosina atšķetināt radušies sarežģījumi, lai saglabātu attiecības. Sieviete, sākot draudzēties ar jaunāku vīrieti, bieži vien jūtas nedroša, jo viņai ir pilna galva stereotipu, piemēram: “Vai es viņam būšu vajadzīga pēc 30 gadiem?” It kā tad, ja gadu atšķirība būs pieci gadi, tā būs garantija, ka pēc tiem 30 gadiem mēs joprojām būsim pāris. Nekādās attiecībās nemēdz būt garantiju.

Būtisks ir ārējās komunikācijas jautājums. Uz pārdevējas teikto “Nopērciet dēlam šo!” ir neiedomājami grūti ar pašcieņu atbildēt, ka vīrietis blakus ir vīrs vai mīļākais. Bet tas ir ļoti svarīgi, kā pāris komunicē savas atšķirības gados vai izskatā. Vislabākā taktika – humors.

Reizēm cilvēkiem ir bail veidot attiecības, un šīs bailes ir tik lielas, ka nozog visu prieku no tuvības.

Svarīgi ir uztvert vientulību ne tikai negatīvi. Ja tajā brīdī nav citas izvēles, attiecību ar piemērotu partneri vienkārši nav, tad mums vienmēr ir attiecības ar sevi un izvēle, ko ar šo vientulību iesākt. To var pieņemt un izmantot radoši kā iespēju būt kopā ar sevi un sevi attīstīt, gūt tādus priekus, kādiem ģimenes dzīvē neatliek laika, iet uz kursiem (kuros, starp citu arī ir lielas iespējas iepazīties), izrādēm utt. Nejēdzīgi būtu sēdēt mājās, raudāt un grimt depresijā, visbeidzot pārstājot sekot savām ārējam izskatam. Šo nevilšus sniegto ziņu apkārtējie saņem un nepārprot: “Ja jau viņa pati sev nav interesanta un vajadzīga, kāpēc lai viņa būt vajadzīga citiem?”

Galvenais – psiholoģiski nenorakt sevi! Daudzi mēdz spriedelēt: “Ko tad mēs, mūsu vecumā... Kas tur skaists vecu cilvēku seksuālajās attiecībās?” Bet tas ir ļoti jauku. Tie ir cilvēki, kuri viens otram dāvina pieskārienus, apskāvienus, siltumu, drošību, pievilcību un veselību. Labs sekss var būt cilvēkam 60, 70, 80 un 180 gadu vecumā! Pētījumi atklājusi veciem cilvēkiem korelāciju starp to, cik apmierināti viņi ir seksuālajā dzīvē, un viņu fizisko stāvokli. Regulārs sekss ir treniņš sirdij, tā ir iespēja patrenēt asinsvadus, pabūt kopā, izbaudīt fizisku tuvību un saņemt glāstus – masāžu no cilvēka, kam mēs uzticamies. Arī tad, ja mēs paši sev pieskaramies, tas ir brīnišķīgs kontakts ar savu ķermeni.

Erekcija vēl nav sekss

Atgādinājums tiem, kas baidās par erekcijas grūtībām. lLbs sekss un erekcija principā ir divas dažādas lietas. Var būt labs sekss ar pilnu vai ar daļēju erekciju. Cilvēkam bez dzimumlocekļa ir arī rokas un mute, kas ir silta un patīkama un kurai nekāda erekcija nav vajadzīga, bet kas spēj dot ļoti lielu baudu.

Cilvēki mūža otrajā pusē atklāj – beidzot var aizmirst kontracepcijas līdzekļus, vairs nav drudžaini jādomā, vai tabletes ir iedzertas, vai prezervatīvs izturēs utt. Vairs nav arī iekšēju pārmetumu, ka dari pāri savai veselībai, lietojot šīs tabletes. Tātad katrā vecumposmā ir kaut kas labs, jautājums – vai esam ar mieru to izmantot, apzināt, vai ejam līdzi savam ķermenim un priecājamies par to, kas mums ir dots? Vai arī visu laiku domājam par to, kā būtu, ja būtu, un tā arī pavadām savu dzīvi neapmierinātībā un problēmās.

Ja tomēr sieviete izlemj dzīvot viena un šī situācija apmierina no ērtību un materiālā viedokļa, tomēr nereti rodas jautājums, ko iesākt ar savu seksualitāti? Laba un apsveicama ir masturbācija. Tā ir iesakāma veselības dēļ, tas ir labs veids, kā tikt galā ar jebkuru spriedzi, arī seksuālu. Taču dažkārt sāk šķist, ka tomēr gribas cilvēku blakus, lai kāds cits pieskartos, apkamptu, noglāstītu, tādējādi apstiprinot, ka joprojām esam pievilcīgas. To pats sev sniegt nevar. Jāsaprot, ka attiecības var būt ļoti daudzveidīgas, ka nav uzreiz jādodas uz laulības reģistrācijas vietu, mēs varam tikties un brīnišķīgi pavadīt laiku, bet tad doties katrs uz savām mājām un dzīvot ierastajā neatkarībā, kas varētu būt mums ļoti būtiska.

Agita, 43 gadus veca:

– Manai kolēģei ir 59 gadi, un, manuprāt, viņa ļoti labi izskatās. Viņai ir jaukas attiecības ar vīru. Parasti kolēģe steidzas mājup lieki nekavējoties, lai pasniegtu vīram vakariņas. Uzņēmuma jaungada svinībās abi bija kopā, un no malas šķita, ka viņu starpā valda patiesa sirsnība. Taču reiz viņa mani patiesi pārsteidza, paziņojot, ka abu starpā neesot seksa: “Es tiešām esmu pārliecināta, ka ar seksu ir neētiski nodarboties, kad augums kļuvis vecs un neglīts!”

Konsultēja psiholoģe Jolanta Cihanoviča

Aija Kažoka/Foto: Bulls Press