Ančevskis: "Pagaidām deju skolotājā iemīlējies neesmu!"
Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis un dejotāja Ieva Kemlere satikušies, lai dejotu pārī TV šovā “Dejo ar zvaigzni”. Par dejošanu viņi var runāt bez mitas…
Ieva: – Pie manis nāk mācīties arī kāzu valsi, un tad no malas viss top skaidrs. Bieži vien meitene komandē – dari “tā”, nedari “tā”. Pat soļus rāda priekšā savam nākamajam vīram, man teju jāpaiet malā. Tad ir skaidrs – tas, kurš vada pārī, visu izdomājis, arī to, ka jāprecas. Bijuši arī tādi, kas sāk ķīvēties, jau mācoties deju. Tad ir skaidrs, ka aptuveni tā viņi dzīvi nodzīvos. Ja saskan soļos, saskan arī attiecībās. Man ar manu vīrieti ir tieši tā: viņš nemāk dejot, bet “laiž frīstailā” un dara to ritmā. Man pat nevajag viņam mācīt soļus, man ar viņu tāpat ir viegli.
– Mums ar Martu ir klasiskais “šībers”, mēs mierīgi dancojam.
Ieva: – Man jau arī deju partneri bijuši dažādi, un katrs no viņiem – citādāks. Tikai divi no viņiem bija tādi, ar kuriem sakrita emocionāli un enerģētiski. Un arī no šā šova pagaidām ar Aināru ir visvieglāk. Viņš nav uzdevis galīgi stulbus jautājumus – kāpēc tā un ne citādi?
– Nezaudē cerības!
Ieva: – Nē, nu ir bijis, ka stāstu par soļiem, bet viņš skatās uz mani krūšu rajonā. Skatās, skatās... Es saku – jāieliecas ceļos, jāpastiepj rokas, bet viņš joprojām skatās. Ar kuru kāju jāsāk, to vairs nezina.
– Kādreiz deja bija erotika, tagad tā kļuvusi par vingrošanu...
– Lai tā nebūtu vingrošana, visām kustībām jābūt pamatotām. Bet šaubos, vai džaivā iespējams saskatīt erotiku.
Ainārs: – Ja labi grib, var visu ko saskatīt! Un var arī neko neredzēt, kā mēs sapratām pēc rumbas. Tajā pārraidē kāds žurnālists bija skaitījis manus soļus un atklājis, ka dejas laikā Ančevskim to bija 16. Blakus žurnāliste bija prasījusi, vai tu pašu šovu neskatījies. “Mesidžs” jau ir dejā, nevis soļos. Drīzāk man šķiet, katrs šis šovs, katra deja ir kā maza izrādīte. To nenosauktu ne par erotiku, ne par vingrošanu. Tāds mazs šedevriņš, jautājums – kā izdodas to parādīt.
– Negribot jau mūsu dejās rodas attiecības, jo dejo vīrietis un sieviete. Nekustas jau divi cilvēki, kā tas ir mūsdienu dejās, kur nav svarīgs ne dzimums, ne izmēri, kur vienkārši ir kustība. Mūsu dejās jau ir pāris.
Ainārs: – Un vienmēr kāds izdomās, ka starp viņiem kaut kas ir!
– Bet šī ilūzija jārada. Parasti vienmēr prasa, vai dzīvē dejotāji arī ir pāris. Ļoti maz! Lielākoties nav. Bet tu radi šo ilūziju, jo iemācies mīlēt savu partneri uz deju grīdas. Saviem partneriem vienmēr esmu teikusi – kamēr dejojam kopā, nē! Tāpēc, ka traucē, tad tas vairs nebūs darbs...
Ainārs: – Teikšu godīgi, pagaidām vēl savā deju skolotājā iemīlējies neesmu! (Smejas.)
