Mairis Briedis: "Nevaru vairs trakot, man ir ģimene"

Vispār, jā, man komentāros raksta diezgan daudz sieviešu, kas atzīstas, ka līdz šim nav interesējušās par sportu. Un tad viņas arī paziņo, ka viņām esot interesanti skatīties boksu, un es ceru, ka būšu labs piemērs viņu dēliem. Tas ir pluss gan valstij, gan sportam. Kāpēc? Lai arī esam maza valsts, nevaru katram pusaudzim, kurš 14 gados smēķē, iedzer, pieiet klāt un pateikt, ka tas nav pareizais ceļš. Bet ar vienu šādu cīņu un piemēru varu visiem parādīt, ko var izdarīt, ja nesmēķē, nedzer un ir dzīvē kāds mērķis.

Nu īsti vainīgs nejūtos. Labi, ka ir konkurence starp sporta veidiem. Ko varu teikt – hokejisti, pacentieties labāk!

Pasaulslavenas sievietes pēdējā laikā iecienījušas nodarboties ar boksu. Kā raugies uz to, ka sievietes iet izvilloties ringā?

Amerikā ir ļoti populārs bokss apvienojumā ar fitnesu – mūzikas pavadījumā dāmas dejo ap boksa maisiem un tos dauza. Īsti par boksu to nenosaukt. Ja runā par meiteņu boksu, es to neskatos. Man nepatīk un nepavelk.

Skandaloziem bokseriem, tam pašam Maikam Taisonam, droši vien ir grūtāk. Bet es no dabas esmu tāds mierīgs.

Kamēr nebija Maira Brieža, Latvijā boksa, man šķiet, nebija. Protams, ka tavs pluss ir arī tas, ka esi izteikti pievilcīgs no sejas. Ja nebūtu bokseris, noteikti staigātu pa mēli. Un tie taču ir arī tavi zobi, kas mutē! Kā var tādā sporta veidā palikt ar saviem zobiem?

Sacensībās lietojam kapes. Bet mums arī cimdi ir mīksti, ne tā, kā hokejistiem, kam zobus var izsist ar nūju un ripu. Tāpēc viņiem ir lielāka iespēja gūt nopietnas traumas. Bokseriem vairāk jābaidās par uzacīm, ko var pārsist, vai galvas traumām, kad pretinieki saskrienas ar pierēm.

Jā. Uz ielas. Bija tumšs, kaut kāds skandāls – sadzērušies vīreļi kaut ko ņēmās un līda klāt manam brālēnam. Es piegāju noskaidrot, kas par lietu. Un tad man viens no sāna pielavījās un salauza degunu. Kāds bija turpinājums, nestāstīšu...

Tev taču ir kāds hobijs. Skatos, sociālajos tīklos bieži bildēs esi ar bērniem. Tev vispār kaut kam citam bez darba un sporta sanāk laiks?

Kā jau visiem normāliem večiem, man patīk tehniskas lietas, motocikli. Tagad jau man periods, kad ātrums ir nedaudz nogriezts mazāks, jo nedrīkstu satraumēties un riskēt ar savu karjeru. Man arī ir sieva un bērni, kuri, ja ar mani kas notiks... Nu nevaru es atļauties trakot.

Vairs nav. Bija. Sieva lika pārdot, bet jau pasen.

Kā vispār ģimene skatās uz to, ka tev tāda nodarbošanās – bokss?

Kādreiz, kad vairāk braukāju uz nometnēm ārpus Latvijas un uz ilgāku laiku, sieva bija sašutusi. Ikdienā man ir darbs, treniņi, mājās esmu tikai vēlu vakarā, kad ģimene jau gultās. Kad sāku profesionālo karjeru, bija ļoti grūti, bērni bija pavisam mazi, sieva niknojās, ka viņai vienai viss jādara mājās. Kad bērni ir paaugušies, tomēr vieglāk nekā ar bēbīšiem, un tagad viss ir kārtībā.

Grūtāk ir ar 11 gadu vecajiem dvīņiem no iepriekšējām attiecībām. Viņi dzīvo Anglijā, tiekamies reti. Viņi bija uz pēdējo cīņu, ik pa laikam esmu kopā ar viņiem, sazinos, materiāli atbalstu. Ar jaunākajiem ir tā, ka mājās pārnāku vēlu, bet tāpat viņi sagaida mani no treniņa. Viņiem vajag ar mani pacīnīties, parādīt savu mīlestību. Tad, kad esmu prom, sieva man sūdzas, ka puikas viņai metas virsū ar cīnīšanos.

Vecākajam drīz būs astoņi gadi, jaunākajam – trīs. Pieļauju pat, ka jaunākais varētu arī būt bokseris, jo vecākajam, kurš ir ļoti labsirdīgs un tendēts uz mākslu, jaunais dod trūkties.

Vai pēc nometnēm un prombūšanas kaut kā palutini sievu ar dāvanām?

Trakot ar milzīgām dāvanām nevaru, bet iespēju robežās tāpat ko atvedu. Sievai patīk dāvanas. Kad nopelnīšu lielu naudu, varēšu lielākas dāvanas vest. Sieva kolekcionē smaržas. Tās atvedu.

Sieva nav greizsirdīga uz tavām fanēm?

Nu ir bijuši pāris gadījumu, kad esmu dabūjis pa mizu, kad fotografējoties esmu kādu dāmu pārāk cieši apskāvis.

Sieva neseko, jo viņai nav pamata uztraukties, visi zina, ka es esmu precēts. Cilvēki savu labo attieksmi pret mani izrāda citādi.

Tagad, kad braucu uz Angliju, vairākas ģimenes ieradās mani pavadīt lidostā. Arī tur uz vietas bija liels fanu atbalsts. Daļa atbalstītāju diemžēl cīņu klātienē neredzēja, jo to pārcēla par pāris stundām agrāk, un mani fani ieradās, kad jau biju uzvarējis un prom no arēnas. Zinu, ka viena dāma pat ieradās ar pašas ceptām karbonādēm Mairim. Bet es nesatiku to sievieti. Viņa bija cepusi, kopā ar ģimeni četras stundas braukusi, lai redzētu cīņu un iedotu karbonādes. Bet viss beidzās agrāk, nekā paredzēts. Skumji. Labprāt arī būtu kopā ar komandu apēdis tās karbonādes.

Cik tad liela ir tava komanda? Ringā taču esi viens pats.

Tagad tāds nelāgs laiks, visi apkārt staigā puņķaini. Kā ar tevi?

Nav ideāli. Bērni slimoja, kad biju Anglijā, es tagad tāds – ne visai vesels. Mēģinu ar homeopātiskiem līdzekļiem tikt galā. Cenšos ik dienas kādu ķiploku apēst, lai mikrobus nogalinātu.

Ja nebūtu boksa, kas tu būtu? Tikai nesaki, ka policists. Jo arī par policistu tu strādā. Vispār, ar policista algu vīrietis var pabarot ģimeni?

Iespējams, ka lielākos amatos var nopelnīt pietiekami, lai nestrādātu vairākos darbos, bet vairākumam ierindas policistu tā pagaidām nesanāk. Tie Latvijā nestrādā tikai vienā vietā. Ar vienu algu ģimene nespēj iztikt. Es esmu arī uzņēmuma Rigvir drošības dienesta vadītājs.

Izdevumi ir lieli, un šķiesties ar naudu man nesanāk. Bet gribu pateikt milzīgu paldies saviem atbalstītājiem Virši-A, OlyBet, adidas un TRU-FIT par palīdzību un ticību man.

Tu esi taupīgs?

Jau kopš bērnības ar mani vienmēr bijis tā, ka gribu, lai man ir kādi iekrājumi. Ir bijuši brīži, kad pat ēdienam īsti nav naudas, jo tā izdota par treniņiem. Bet tagad es cenšos ietaupīt, lai nebūtu tā – neatrodam sponsoru, un man vispār vairs nekā nav, pat nevaru pabarot savus bērnus, bet pats esmu spiests sūkāt pirkstu. Sieva mani šad tad sabar par to, ka es kaut ko, viņasprāt, nepieciešamu nenopērku.

Nav tā, ka ļoti gribu runāt par bērnību. Tagad man ar vecākiem ir ļoti labas attiecības. Mamma nāk, palīdz, pieskata mazbērnus, un mēs esam par to viņai ļoti pateicīgi.

Mani kā modes mākslinieku, protams, interesē – tu pats veido savu stilu?

Līdz brīdim, kad satikos ar sievu, mani ģērba mamma. Kad paskatos vecās bildes, pasprūk pa smiekliņam. Bet nu saprotu, ka mamma nevarēja atļauties mani saģērbt pa stilīgo. Tagad mani ģērbj sieva. Es uzticos, man patīk viņas gaume. Dažkārt viņa viena iet uz veikaliem, jo manus izmērus zina. Esmu saņēmis arī no citiem komplimentus par stilu.

Jā, tā ir cīņa, kurā spēkošos, lai kļūtu par pasaules čempionu.

Gribi kļūt par pasaules labāko bokseri?

Nu jā! Uz to eju. Es dzīvoju ar šādu savu misiju.

Viennozīmīgi vēderu neaudzēšu. Tāpat uzturēšu sevi sportiskā formā.

Inta Mengiša, Edgars Orlovs, žurnāls "Kas Jauns" / Foto: Rojs Maizītis, no privātā arhīva, LETA