Ķīpsalā būs skatāma pazīstamā fotogrāfa Ulda Brieža portretu izstāde

Izstādē skatāmie fotogrāfa Ulda Brieža latviešu kultūras personību portreti ir tapuši kā sava laika zīmju, notikumu un gara fotopieraksti. Tiem ir dokumentāls un vienlaikus pārlaicīgs raksturs. To varoņu sejas, - notvertas visdažādākajos dzīves mirkļos, ļauj skatītājam sastapties ar radošuma būtību – to iekšējās brīvības sajūtu, kas, neraugoties uz laika ārējo rāmējumu, ir nepārtrauktā sasaistē ar avotu un patiesību.

Radošums ir iekšējās brīvības manifestācija, kas nav ne apklusināma, ne noslēpjama. Tā ir brīvība būt un runāt universālajā zīmju, simbolu, tonalitāšu, triepienu, daudzpunktu un skaņas valodā.

Izstādē skatāmie Imanta Ziedoņa, Raimonda Paula, Mirdzas Martinsones, Katrīnes Pasternakas, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Ērika Hānberga, Egona Līva, Haralda Sīmaņa un citi Latvijas kultūras autoritāšu portreti, kopumā vairāk kā 60, ir tapuši laika posmā no 1966. līdz 2010. gadam, un atspoguļo cilvēkus un notikumus vairāk nekā pusgadsimta garumā. Tie iemieso sajūtu par Latviju, kas mājo mūsu katra zemapziņā, nodota no paaudzes paaudzē, bet kuru ik pa mirklim pazaudējam ikdienišķumā. Un par kuras trauslumu mums skarbi un tieši atgādina realitāte.

Uldim Briedim fotogrāfijā galvenā ir patiesība. Doma, kas atklājas caur žestu, acu skatienu, matu šķipsnu, gaismēnu, smaidu, pusvārdā sastingušu zilbi, asaru. Viņš pats par laika nogriezni, kurā dzīvo viņa varoņi, - laikabiedri un draugi, saka, - “tas bija kā starta šāviens cilvēku brīvībai.” Neierobežotai, absolūtai, kurā visas iespējas ir klātesošas. Tāds brīvības kulminācijas brīdis iespējams tikai mirkļos, kad sakrīt abi apstākļi  - iekšējā brīvība ir sinhronitātē un sinerģijā ar ārējo.

Radošās izpausmes medijam tolaik nebija nozīmes – tie visi manifestēja vienu ziņu no viena pirmavota, - vienotās Latvijas brīvības idejas plūsmas.

Uldim Briedim vienmēr bijis svarīgi notvert savu portretējamo objektu tādu, kāds viņš ir – konkrētajā mirklī un laiktelpā. Un viņš tam reizēm ir veltījis neskaitāmas stundas laika – vienkārši esot klāt, sarunājoties, vērojot, netraucējot, ļaujot cilvēkam būt. Kā saka viņš pats, vērošana ir pirmais priekšnoteikums. “Lai tu pietuvinātos cilvēka esībai, tev ir jāvēro. Izskats, rakurss, žesti, kā mainās gaisma, poza, grimases. Tas viss plūst cauri galvai kā straume. Kad es fotografēju, man nav brīva mirkļa. Kaut reizēm ārēji šķiet, ka esmu kameru pacēlis tikai dažreiz.”

Skatoties Ulda Brieža uzņemtajos portretos, mēs it kā atkal no jauna pieredzam vēsturi. Un zināšanas. Arī par sevi.

Izstāde būs skatāma no šī gada 29.marta līdz 30. jūnijam. Informācija par apmeklējumam pieejamām dienām un laikiem ir pieejama  www.olafoundation.lv

Kultūrtelpa “Ola Foundation” ir uzņēmēju Ilzes un Ulda Pīlēnu kopīgi radīta vieta dažādiem mākslas, izglītības un kultūras notikumiem.

Fotogrāfs Uldis Briedis dzimis 1940. gada 23. martā Ārlavas pagasta „Pērkoņos“ Talsu apriņķī. Kopš 1966. gadā sācis strādāt par fotoreportieri, gadu desmitiem regulāri publicējies dažādos Latvijas laikrakstos un žurnālos - "Padomju Jaunatne", "Diena" u.c.

Latvijas Žurnālistu savienība Briedi vairākkārt atzinusi par labāko preses fotogrāfu. 

Kopš 1977. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs.