Festivāls "Skaņu mežs" izziņo Baltās nakts programmu
4. septembrī ikgadējā mūsdienu kultūras foruma „Baltā nakts” ietvaros tradicionāli notiks festivāla „Skaņu mežs” rīkots eksperimentālās mūzikas vakars.
Pasākums notiks Jaunās Teikas rajonā, jaunajās pasākumu telpās “Fantadroms” (Gustava Zemgala gatve 74a, 1.stāvs, ēka Henrihs). Pasākuma apmeklējums iespējams tikai vakcinētiem un/vai Covid-19 pārslimojušiem apmeklētājiem, pie ieejas uzrādot derīgu Covid-19 serifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 12 g.v. apmeklējums ir liegts.
“Skaņu mežs” savu “Baltās nakts” koncertvakaru kā allaž ir lēmis veidot kā minifestivālu – proti, ar iespējami dažādām mūzikas izpausmēm, kas sevī iemieso festivāla virsuzdevumu: atainot mūsdienu mūzikas inovācijas un eksperimentus. Būs dzirdama metāla ietekmēta ambientā mūzika, brīvā improvizācija un eksperimentāla popmūzika ar lāzeru priekšnesuma elementiem. Vairākos priekšnesumos tiks izmantoti jaunizveidoti, pašu mūziķu būvēti instrumenti.
Pasākumā programmā iekļauti sekojošie mūziķi: Gischt (Austrija), Rikardo Laforesta (Itālija), Arvīds Kazlausks (Latvija/Lietuva), Odrija Čena (Vācija/ASV), Kœnig (Austrija) un Semjons Haņins (Latvija).
Gischt ir austriešu mūziķes Ursulas Vinteraureres solo projekts, kas stilistiski balstās metālmūzikas un futūristiskas ambientās mūzikas apvienojumā. Viņas instrumentācija ietver basģitāru un analogos sintezatorus. Vinteraurere ir arī atzinīgi vērtētās austriešu eksperimentālās mūzikas izdevniecības Ventil Records līdzdibinātāja.
Rikardo Laforesta (Riccardo La Foresta) ir gados jauns itāļu mūziķis, kas jau paguvis regulāri uzstāties ar tādiem brīvās improvizācijas grandiem kā Džons Bučers, Aksels Dērners un Kriss Korsāno. Laforestas interesantākais pieteikums ir paša modificēts instruments, ko viņš pats dēvē par dramofonu. Tas ir bungu komplekta apvienojums ar pūšaminstrumentu elementiem un pneimatiku, un tam paša Laforestas darbos ir ļoti daudz variāciju.
Vienā no tām, piemēram, divas basa bungas tiek rezonētas ar kompresoru palīdzību, kas uz tām virza gaisa plūsmu, savukārt primitīvākās formās Laforesta uz īpaši jūtīgi uzskaņotām bungu virsmām pūš gaisu ar cauruļu palīdzību. Recenzējot Laforestas nesenāko ierakstu „Drummophone”, Filips Klārks no žurnāla The Wire sacīja sekojošo: „Laforesta ir ievirzījis perkusiju mūziku spekulatīvas improvizācijas teritorijā.”
Kœnig ir bundzinieka un elektroniskā mūziķa Lukasa Kēniga solo projekts, kas drosmīgi apvieno abstraktas laikmetīgās mūzikas un brīvās improvizācijas ietekmētu bungošanu ar elektronisko mūziku un eksperimentālākajām mūsdienu popmūzikas izpausmēm. Dzīvajos priekšnesumos viņš sadarbojas ar lāzeru mākslinieku BR-LASER (Bernhardu Lāzingeru) un spēlē bungas, elektriskās ērģeles un elektroniskos instrumentus. Kēnigs citu starpā ir sadarbojies ar dziedātājām Odriju Čenu un Elvinu Brandī, kā arī ar prestižo laikmetīgās mūzikas ansambli Klangforum Wien.
Arvīds Kazlausks (Arvydas Kazlauskas) ir Latvijā dzīvojošs lietuviešu saksofonists, kas uzskatāms par ievērojamu Latvijas laikmetīgās mūzikas scēnas personību. Kā solists A. Kazlausks ir uzstājies ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri, valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Profesionālo pūtēju orķestri Rīga un orķestri Sinfonia Concertante, un citu starpā ir sniedzis pirmatskaņojumus Rolanda Kronlaka, Andra Dzenīša un Lindas Leimanes kompozīcijām. 2021. gadā tika publicēts tiktāl eksperimentālākais Kazlauska veikums – brīvās improvizācijas albums „Purvs” sadarbībā ar lietuviešu saksofonistu Ļudu Mockūnu (Liudas Mockūnas).
Lai stiprinātu Kazlauska saikni ar brīvās improvizācijas žanru, „Skaņu mežs” aicinājis viņu sniegt brīvi improvizētu dueta koncertu ar kādu citu mūziķi – bundzinieku Rikardo Laforestu.
Odrija Čena (Audrey Chen) ir šobrīd Berlīnē dzīvojoša amerikāņu-ķīniešu vokāliste, čelliste, elektroniskā mūziķe un improvizētāja. Viņa ir uzstājusies kopā ar Eliotu Šārpu, Neitu Vūliju, Džo Makfī un Tetuzi Akijamu. Dzimusi zinātnieku, inženieru un ārstu ģimenē, Čena kļuva par izņēmumu šai tradīcijai, izvēloties studēt mūziku – konservatorijā viņa apguva čella spēli un vokālu, kā arī specializējās senajā un laikmetīgajā mūzikā. Čena tiecas attīstīt dziļi personīgu improvizēšanas stilu, kurā visiem trim instrumentiem (čellam, vokālam un pašas būvētam analogajam sintezatoram) ir neizšķiramas un vienlīdzīgas lomas, un kas spēj nodarboties ar abstraktu stāstniecību.
Semjons Haņins ir dzejnieks. Viņš publicē dzeju latviešu un krievu presē kopš 1990. gadu nogales, un kopš 1999. gada darbojas krievu dzejnieku tekstgrupā "Orbīta". Viņa nesenākais dzejas krājums ir 2019. gada publikācija „ne tā”.
Savai jaunajai performancei Semjons Haņins ir izveidojis instrumentu, kas nosaukts par hafonu (khaphone).
Šī ierīce izveidota kā ķermeņa turpinājums ar perkusijām, kuras skan teksta lasīšanas ritmā. Teksti atrod atskaņas disharmoniskā un tajā pašā laikā ritmiskā hafona skanējumā. Instrumenta izveidē piedalījās scenogrāfs Rūdolfs Bekičs, mūziķis Aleksandrs Aleksandrovs (grupa Nikto), dizaineris Rolands Peterkops (MAREUNROL'S).
Ideja par instrumentu, kas it kā ir ķermeņa perkusijas turpinājums, Semjonam Haņinam parādījās vairāk nekā pirms desmit gadiem un dzima pārdomās par dzejas plastisko dabu. Ideja bija sekojoša - lai kustība izteikto vārdu ritmā tieši ietekmē uz ķermeņa uzstādītās perkusijas. "Tukšajā" 2020. gadā parādījās laiks šīs idejas īstenošanai, un VKKF (Valsts kultūrkapitāla fonds) atbalstīja projektu. Komandai vajadzēja apmēram sešus mēnešus, lai vispirms izveidotu prototipus un pēc tam pašu instrumentu.
