Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 jaunākā izstāde tapusi, iedvesmojoties no ziņkārības kabinetiem
No 24. jūlija Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 starptautiska grupas izstāde “Wunderkammer”, pievēršot uzmanību kolekcionēšanas fenomenam un atklājot, kā mākslinieki izmanto savas un citu kolekcijas, lai radītu jaunus mākslas darbus. Izstādē piedalās mākslinieki no Latvijas, Spānijas, Igaunijas, Vācijas, Lietuvas un Somijas, informē biennāles pārstāvji. Izstādes kuratore ir Šelda Puķīte (LV). Ceturtdien, 30. jūlijā plkst. 18:00 muzejā notiks sarunu vakars un izstādes apskate kopā ar kuratori.
"Wunderkammer” izstādes ideja radusies, atsaucoties uz biennāles šā gada tematisko fokusu – realitātes arheoloģiju, kas aicina, pētot dažādus pagātnes slāņus, pievērsties arī mūsdienu digitālā mantojuma perspektīvai. Tāpat arī – iedvesmojoties no ziņkārības kabineta tradīcijas, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 16. gadsimtā.
Tolaik ziņkārības kabineti bija neatņemama augstmaņu un aristokrātu dzīves sastāvdaļa, kuros viņi nereti uzglabāja dažādus retus vai savdabīgus priekšmetus, izstādot un izrādot tos saviem viesiem. Kolekcionēšana, ietverot sevī domu par pasauli kā dažādu stāstu, zināšanu un brīnumainu objektu apvienojošu visumu, dažādos laikos kalpojusi par iedvesmas avotu arī māksliniekiem, dodot iespēju radīt individuālas, vizionāras un nenoliedzami skaistas mikropasaules. Izstādē “Wunderkammer” skatāmās mākslinieku kolekcijas variējas no dzīvnieku fotogrāfiju sērijām līdz pat procesuāliem performanču darbiem.
Izstādes dalībnieki: Andress Galeano (Andrés Galeano, ES), Flo Kasearu (EE), Margita Lehmusa (Margit Lõhmus, EE), Visvalds Morkevičs (Visvaldas Morkevičius, LT), Jānuss Samma (Jaanus Samma, EE), Joahims Šmits (Joachim Schmid, DE), Īu Susiraja (Iiu Susiraja, FI), Diāna Tamane (LV/EE), Rvīns Varde (LV).
Spilgts piemērs tam, ka kolekcionēt un izstādīt apskatei var ne tikai priekšmetus, bet arī savu ikdienas pieredzi un dzīvi, ir igauņu mākslinieces Flo Kaseraru procesuālais darbs “Flo Kasearu mājas muzejs” (2013 – turpinās). Māksliniece savu māju ir pārvērtusi dzīvā muzejā. Viņa tajā vienlaikus mitinās, rīko ekskursijas, ir iekārtojusi memoriālo istabu, izstāžu telpas un dārzu. Izstādē Latvijas Fotogrāfijas muzejā mākslinieces darbi vīteņaugam līdzīgā veidā centīsies pārņemt izstādi.
Bistes, novītušo augu kolekcija, foto un video rada iespaidu, ka skatītājs ir ienācis autores memoriālajā muzejā, kurš tā oriģinālajā versijā Tallinā nemitīgi tiek papildināts ar jauniem autores projektiem. Izstādē būs apskatāmi arī Latvijas iedzīvotāju saziedotie novītušie augi, kas izstādes rezultātā ieguvuši jaunu elpu un kļuvuši par mākslas priekšmetiem.
Savukārt somu māksliniece Īu Susiraja izmanto savu ķermeni un ikdienas vidi, lai radītu performatīvas attēlu kolekcijas. Māksliniece runā par dzimumu stereotipiem un sievietes tēla reprezentāciju. Viņas foto un video darbos dominē vieliskais un skaistuma ideālus izaicinošais – siekalas, kūkas gabaliņi aiz krūštura, resnas kājas un citas ķermeniskas izpausmes.
Aizliegtais un sabiedrībā nepieņemtais kā iedvesmas avots ir kalpojis arī igauņu māksliniekam Jānusam Sammam. Bērnībā spilgtu iespaidu uz mākslinieku atstājuši vecāku mājās glabātie mākslas darbu reprodukcijas albumi. Tagad šie attēli ir pārtapuši izdruku kolekcijā “Tualetes plakāti” (2016/2020), kuros atspoguļojas mākslinieka interese par vēsturi, vīrieša seksualitāti, attēlu kultūras arhetipiem un privātās un publiskās telpas semantiku. Izstādes “Wunderkammer” ietvaros arī paša mākslinieka darbi būs skatāmi muzeja tualetē.
Nereti māksliniekus vada apsēstība ar kādu dīvainu ideju, kas izvēršas gadiem ilgā procesijā – igauņu mākslinieces Margitas Lehmusas balto suņu sērija, kas reiz uzsākta, lai trenētu redzi un fotografēšanas prasmes, bet vēlāk, pieaugot attēlu kolekcijai, pārauga mākslas projektā. Savukārt lietuviešu fotogrāfa Visvalža Morkeviča ziņkārība izpaužas viņa vēlmē veidot īpašas “suvenīru kolekcijas” jeb portretzīnus, atklājot ceļā satikto cilvēku identitāti, piemēram, atklājot Viļņas cietuma mūzikas skolotāja gaitas, performējot Eiropas muzejos.
Tomēr domājot par kolekcionēšanu plašākā nozīmē, var runāt arī par ideju, iespaidu un atmiņu uzkrāšanu. Mākslinieces Diānas Tamanes darbu pamatā ir personīgie stāsti, kas veidojas, apvienojot un kolekcionējot savu, kā arī tuvinieku ikdienas pieredzes, paradumus un atmiņas. Kaut kur perifērās redzes apgabalos ir atrodami rakstnieka un fotogrāfa Rvīna Vardes vērošanas procesā notvertie dabas brīnumi – dažādi putni un dzīvnieki, kas ir mums tepat blakus, bet kas ikdienas steigā pilsētniekiem palikuši ārpus uztveres horizonta.
Taču kolekcionēšana var izpausties arī pavisam ierastā veidā, kā konkrētu priekšmetu uzkrāšana, vēlāk rūpīgi atlasītos eksemplārus autoram ievietojot mākslas darbā. Viens no šādiem kolekcionāriem ir vācu mākslinieks Joahims Šmits, kurš kopš 20. gs. 80. gadiem krāj uz ielas, krāmu tirgos vai citviet atrastus attēlus. Līdzīgi darbojas arī spāņu mākslinieks Andress Galeano, kuram pieder vairāk nekā 10 000 analogo fotogrāfiju. Gadiem ilgi krājot un kombinējot līdzīgu fotoamatieru uzņēmumus, gluži kā puzles gabaliņus no atšķirīgiem komplektiem, Galeano rada visu šo anonīmo skatījumu apvienojošas metaainavas, kas redzamas arī sērijā “Nezināmie fotogrāfi” (2012 – turpinās).
Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā, tiecoties fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.
