Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Austra Ozoliņa-Krauze un Aleksandra Beļcova 1920. gadā. (Foto: Publicitātes foto)

Sutas un Beļcovas muzejā skatāma izstāde par “latviešu Matu Hari” - Austru Ozoliņu-Krauzi

Cilvēki
7. jūlijā 11:32 2020. gada 7. jūlijā 11:32
  Pastaiga
“Latviešu Mata Hari”, “dēkainā latviete”, “viena no intelektuālākajām sievietēm Latvijā” – tas viss savulaik bija teikts par rakstnieci, žurnālisti Austru Ozoliņu-Krauzi (1890–1941). Viņas savdabīgā personība bija pretrunu pilna, bet biogrāfijā joprojām ir daudz “baltu laukumu”. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā no šodienas līdz 2021. gada 30. janvārim skatāma izstāde "Kaislību varā. Austra Ozoliņa-Krauze - rakstniece, mecenāte, spiedze", Pastaiga.lv informē muzeja pārstāvji.

Dzimusi Rīgā 1890. gadā 30. novembrī būvuzņēmēja ģimenē, Austra Ozoliņa-Krauze varēja atļauties mācības ārzemēs. No 1912. līdz 1917. gadam viņa studēja filoloģiju un jurisprudenci Šveicē, Bernes Universitātē. Jau tad Austra sāka savu aktīvo sociālpolitisko un publicistisko darbību.

Austra Ozoliņa-Krauze jaunībā. 1900. gads. (Foto: Publicitātes foto)

Turpat Šveicē iepazinās ar Raini un Aspaziju, kopā ar viņiem strādāja Šveices Latviešu komitejā par tās sekretāri. No 1916. līdz 1919. gadam Austra Ozoliņa-Krauze vadīja Latvijas propagandas biroju un jau tad nonāca izlūkdienestu uzmanības centrā – viņas gaitām sekoja Šveices speciālo dienestu iestādes. Austras Ozoliņas-Krauzes pret vāciešiem vērstā propaganda bijusi tik iespaidīga, ka to ziņojumos minēja pat Vācijas vēstniecība Bernē.

Aleksandra Beļcova. Austra Ozoliņa-Krauze. 1920. gads. (Foto: Publicitātes foto)

1921. gadā Austra Ozoliņa-Krauze atgriezās Rīgā. Šeit viņa uzreiz iepazinās ar nesen uz Latviju atbraukušo Aleksandru Beļcovu un uz nākamajiem 10 gadiem kļuva par mākslinieces tuvu draudzeni un finansiālo atbalstītāju.

No 1922. līdz 1924. gadam Austra Ozoliņa-Krauze sponsorēja politiski satīriskā žurnāla “Ho-Ho” izdošanu. Tajā feļetonus un rakstus publicēja tā laika redzamākie rakstnieki un dzejnieki, savukārt mākslinieki – pārsvarā Rīgas grupas dalībnieki, to skaitā Aleksandra Beļcova un Romans Suta – saņēma honorārus par karikatūrām un šaržiem.

Aleksandra Beļcova. Sieviete ar cepuri. 1922. gads. (Foto: Publicitātes foto)

1924. gadā Austra Ozoliņa-Krauze finansiāli atbalstīja porcelāna apgleznošanas darbnīcu “Baltars”. Tieši viņai piederošajā namā Lāčplēša ielā atradās darbnīca un salons, kur mākslinieki pārdeva savu produkciju. Turpat viņi visi arī dzīvoja: pati Austra un “Baltara” dalībnieki – Aleksandra Beļcova ar Romanu Sutu, Sigismunds Vidbergs ar savu ģimeni.

Pateicoties draudzenes palīdzībai, Beļcovai 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē izdevās aizbraukt uz vienu no Eiropā labākajām klīnikām tuberkulozes slimniekiem Dienvidfrancijā. Tajā laikā Aleksandra un Austra bija burtiski nešķiramas. Ne velti daudzos Beļcovas pašportretos kā savdabīgs alter ego fonā redzams Austras profils.

Austra Ozoliņa-Krauze un Aleksandra Beļcova Dienvidfrancijā 1920. gadā. (Foto: Publicitātes foto)

Ne tikai Beļcovai Franču Rivjēra deva radošu iedvesmu un atspoguļojās daudzos gleznojumos un zīmējumos. Īrētajā villā Vansā tapa Austras romāns “Virpuļu durvīs”, kurā aprakstīta krievu emigrantu dzīve Francijā. Tieši Francijā Austra strādāja arī pie lugas “Katrīna” par Napoleona sievu Mariju Vaļevsku.

1929. gadā Austra Ozoliņa-Krauze oficiāli tika atzīta par bankrotējušu. Par iemeslu tam varēja būt Austras kaisle pret azartspēlēm. Iespējams, ka finansiālu grūtību dēļ Austra 30. gados tika savervēta vismaz diviem izlūkdienestiem.

Aleksandra Beļcova. Austra Ozoliņa-Krauze ar kārtīm. 1920. gads. (Foto: Publicitātes foto)

Izstādē tiek eksponēti Austras Ozoliņas-Krauzes portreti, viņas dokumenti, fotogrāfijas un manuskripti no Rakstniecības un mūzikas muzeja, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un privātkolekcijām. Izstādes kuratori - R. Sutas un A. Beļcovas muzeja vadītāja Dr. art. Nataļja Jevsejeva un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Kārlis Vērdiņš.

Vēl portālā

Jauns pavērsiens Frīdenberga mantojuma lietā - tas ir beidzot sadalīts, taču Valtera līgava vēršas tiesā
Kāpēc sievietēm tik ļoti garšo saldumi?
"Šis ceļojums ir garš, nepilnīgs. Es vienmēr izvēlējos piecelties un turpināt iesākto." Sieviete pārsteidz un iedvesmo ar savām vizuālajām pārmaiņām 1
Pievienot komentāru

Попа, как у Ким: «Живой Кен», ставший женщиной, показал фигуру в купальнике

Королевская семья неожиданно "поздравила" герцогиню Меган с 39-летием