Irīna Visore: "Jā, man gribas visu laiku būt smukai"

Bērnības bize

Vecmāmiņas guļamistabā bija galdiņš, uz kura stāvēja smaržas, – tās vecās, kuras jāpieliek pie kakla, lai iesmaržotos, pavisam maziņās pudelītēs –, arī kosmētika, birstošais pūderis. Joprojām palikusi atmiņā tā pūdera īpašā smarža.

Mana mamma bija grāmatvede un diezgan konservatīva, par skaistumkopšanu neko daudz nedomāja, toties daudz strādāja, un es parasti mājās biju viena, tāpēc izmērījos viņas kleitas un, protams, izsmērēju lūpu krāsas. Bērnībā biju ļoti vienkārša, ar garu bizi. Man vienmēr bijuši mati pāri jostasvietai. Mamma neļāva griezt, arī vecmāmiņa teica: “Tas ir tavs īpašais, kas jālolo.” Tā nenogriezu arī tad, kad palika 18. Šobrīd man ir visīsākais matu griezums, kāds jebkad bijis.

Mammai galvenais bija, lai viss būtu praktiski, ērti. Tāpēc mums mēdza būt domstarpības, piemēram, ar zābaku pirkšanu, jo man gribējās ar papēdīti, bet mamma kategoriski teica: nē, ziemā nebūs ērti, papēdi nolauzīsi. Tikko pati varēju atļauties, tiku pie apaviem ar papēdi!

Vecāki man bija stingri, turēja mani grožos. Neesmu pusaudžu gados iztusējusies, jo bija jāmācās, sporta nodarbības, pulciņi, režīms no 8.30 līdz desmitiem vakarā, mājas darbi taču arī jāpilda. Laika un vēlmes nekam citam neatlika. 18 gados izrāvos lielajā pasaulē, atbraucu no Salacgrīvas uz Rīgu...

Ceļš uz skaistumu

Studēju Banku augstskolā, sākumā IT, pēc tam uzņēmējdarbības vadību. Patiesībā gribēju būt zobu tehniķe, bet mamma uzstāja, ka bez ekonomikas nekur. Pēc pirmā gada aizgāju praksē uz Hansabanku un jau pēc nedēļas palūdzos, lai mani paņem darbā – vienalga, par ko.

Nevarēju vairs izturēt kopmītnēs, tā meiteņu mūžīgā čalošana līdz vēlam vakaram, gribēju atļauties īrēt sev mājasvietu. Pamazām bankā kāpu pa karjeras kāpnēm, tiku līdz projektu vadītājas līmenim. Bet biju jau sapratusi, ka tas nav mans, tur viss tik strikts un bieži garlaicīgs, nekāda radošuma.

Kad pabeidzu Banku augstskolu, uzreiz uzrakstīju arī atlūgumu. Gribēju saprast, ko vēlos. Jau domāju par skaistumkopšanas nozari, man bija idejas par savu uzņēmumu, iespējams, SPA ar baseiniem, procedūrām.

Bet ar kaut ko šajā virzienā bija jāsāk, tāpēc aizgāju uz Kinetic skolu iemācīties nagu modelēšanu gēla tehnoloģijā. Visu savu atvaļinājuma naudu, ko saņēmu, aizejot no darba, iztērēju par šiem kursiem. Tos beigusi, divas nedēļas pastrādāju ar draudzenēm un sapratu, ka to darīt nespēšu nekad mūžā, jo tas ir truls darbs. Jā, smuki, man arī labi sanāca, bet ne dienu no dienas.

Septiņus mēnešus biju bez darba, bet diskomfortu nejutu. Man nekad dzīvē tāds nav bijis – laikam sargeņģeļi visu laiku sēž blakus. Pēc pārdomu mēnešiem sapratu, ka jādomā no cita gala – nevis, ko es gribu darīt, bet kur gribu būt! Un tā bija skaistumkopšanas industrija.

Tobrīd Douglas meklēja veikala pārdevējas. Piezvanīju, izstāstīju par sevi un teicu, ka ļoti gribu strādāt šajā jomā, bet nevaru atrast sev piemērotu vakanci. Sākumā pat šķita, ka esmu gatava iet par konsultanti pārdevēju ar 200 – 300 eiro algu, lai tikai tiktu tajā vidē. Kamēr gaidīju, kad man pārzvanīs, attapu, ka tā nauda man aizietu transportā no Mārupes. Laikam jau ne... Bet viņi atzvanīja vēlreiz – atbrīvojusies mārketinga projektu vadītāja vieta, nāciet uz pārrunām!

Bērns māca

Man patika strādāt Douglas, sabiju tur gandrīz četrus gadus, tā bija ļoti laba skola, bet tad aizgāju dekrētā. Un tieši tas pamodināja manas ambīcijas un vēlmi virzīties tālāk un tālāk.

Agrāk taustījos, nevarēju īsti saprast, ko un kā gribu, bet tad, kad piedzima dēls, skaidri sapratu, ko gribu. Ceļš burtiski iezīmējās. Un katru dienu bērns dod milzu spēku. Viņam ir pieci gadi, un viņš ir pilnīgs pretstats man, pilnīgi pa gaisu, bez kādiem rāmjiem.

Tas man ir izaicinājums, jo esmu Jaunava, man vienmēr viss ir stingri pa plauktiņiem. Viņš man ir iemācījis, ka dzīvē ne visam jābūt tā, kā rakstīts uz papīra, ka ir jāpeld kā zivtiņai, jāpielāgojas lietām. To arī cenšos darīt.

Luksusa pasaule

Pēc dekrēta sagaidīju, kad dēls var iet dārziņā, un saņēmu piedāvājumu no Sirowas, kas ir viens no lielākajiem kosmētikas piegādātājiem Latvijā. Nešaubījos, ka gribu te strādāt. Turklāt esmu dabūjusi labākos zīmolus – Sensai un Puig grupu.

Latvijā ir salīdzinoši grūtāk nekā Rietumeiropā pārdot selektīvas lietas, jāpierāda klientam, kāpēc tas ir tā vērts. Mūsu pircējs gaida atlaides un, vēlams, vēl dāvanu piedevām. Tas ir grūtākais – sakombinēt ražotāja vēlmes ar mūsu cilvēku prasībām. Bet ir pierādījies – ja produkts ir tā vērts, klients nekur nepazudīs. Pat, ja uz laiku aiziet pie cita zīmola, kas piedāvājis lielākas atlaides, viņš atgriežas.

Japāņiem viss ir ļoti strikti. Vajag vienmēr laikus atbildēt, pat ja tā ir brīvdiena vai atvaļinājums, bet tā man nav problēma. Par laimi, viņi nestrādā vēlāk kā deviņos vakarā. Toties Puig, kā jau spāņi, kuriem ir sjesta, var uzrakstīt arī vienpadsmitos vakarā un trijos naktī, bet pēc tam mēnesi neatbildēt vispār. 

Ja tu ej prezentēt luksusa produktu, protams, tev ir labi jāizskatās. Citādi neviens tev nenoticēs.

Lai āda nepierod

Jā, šobrīd gandrīz 100% lietoju Sensai ādas kopšanas līdzekļus. Zinu, ka būtiskākais ir ādu pamatīgi attīrīt. Un Sensai pirmajiem bija dubultā attīrīšanas sistēma, kas ir ļoti svarīgi. Nelietoju daudz, no Sensai milzīgā klāsta esmu izvēlējusies to, kas man vislabāk piemērots, un ik pa laikam kaut ko mazliet nomainu, lai āda nepierod pie viena un tā paša.

Man ļoti patīk Ultimate līnija. Neaizraujos ar koncentrātu un krēmu, man pietiek ar losjonu un emulsiju. Periodiski, kad ir sajūta, ka āda piekususi, uzliec – un tā burtiski uzzied. Efekts ir brīnišķīgs. Krēmus lietoju maz, vairāk esences un emulsijas, jo tie ir vieglāki. Man ir taukaina āda, novecošu mazliet vēlāk.

Darbā nākas pamēģināt arī citu zīmolu jaunos produktus, šobrīd testējam jaunu eko zīmolu. Redzu, ka tas darbojas. Agrāk eko kosmētikai īsti neticēju.

Nav laika pūderēt degunu

Krāsojos katru dienu, jo man ļoti patīk pats process. Tātad vispirms attīru ādu, tad mitrinu, seko bāze, lai kosmētika turētos visu dienu, jo man nav laika vēlāk piepūderēt degunu. No tonālā krēma esmu iemācījusies atteikties, jo ir parādījušies citi, ādai draudzīgāki produkti, kas to veiksmīgi aizstāj.

Piemēram, Sensai pūderis Total Finish ar pērļu pigmentiem, kas gan izgaismo, gan rada porcelāna efektu. Zem tā dažkārt vēl uzlieku bronzējošo gēlu, – īpaši ziemā, kad nav atkailināta āda, tas momentā rada efektu. Konturēšanai – tumšāki pūderi, vaigu sārtums. Skropstu tuša, ļoti būtisks ir uzacu zīmulis.

Savulaik esmu izmantojusi daudzus zīmolus. Joprojām ir palikušas Lancôme un Dior acu ēnas, limitētās paletes, patīk arī Yves Saint Laurent. Nesen kolēģi iedeva pamēģināt Revlon jaunumus – masu tirgus produkts, bet fantastika!

Saulei – nē

Cenšos nesauļoties, jo tas ir ļoti kaitīgi, – krunkas, dzimumzīmes, sabojāta āda ir mūsu reģionam aktuāla problēma, redzam pēc klientiem, kas nāk to glābt pēc saules vai solārija. Sievietes 35 gados izskatās kā 45, bet turpina iet uz solāriju, nevar atteikties, izveidojusies atkarība.

Protams, arī pati esmu apmeklējusi solāriju, bet pēdējos gados cenšos no tā atteikties. Esmu sev atklājusi paštonējošos līdzekļus. Nelaime, ka lielākajai daļai piemīt tas specifiskais aromāts, kas man ļoti nepatīk. Lietoju Sensai, bet man patīk arī Lancaster.

Masāžas un eļļas

Manuprāt, pats labākais ķermenim ir masāžas ar dabiskajām eļļām, tas palīdz arī garam. Cenšos iziet kursa veidā vismaz pavasarī un rudenī. Man nepatīk klasiskās masāžas skaistumkopšanas salonos: tevi paglauda, tu sajūties labi, samaksā lielu naudu, bet efekta nav nekāda.

Esmu atradusi labu masieri, kas izmasē pilnīgi visus punktus, visus savilkumus. Tas ne vienmēr ir patīkami, reizēm pat sāpīgi, bet pēc divām trim reizēm, kad organisms ir savests kārtībā, sajūti efektu.

Limfa iekustināta, izvadās laukā šķidrums ar visiem toksīniem. Celulīts taču veidojas no tā, ka sakrājas šķidrums un toksīni. Nav jēgas zieķēt virsū dārgus krēmus tāpat vien, efekta nebūs. Celulīta krēms palīdzēs, ja tu pareizi ēd, nelieto alkoholu un sporto.

Ķermeņa ādas tvirtumam vislabākais ir eļļa. To atklāju, kad biju stāvoklī – āda niezēja, jo stiepās, visu laiku riktīgi smērēju punci. Un nav ne striju, ne savilkumu. Labas ķermeņa eļļas ir Mádarai, jāskatās gan, vai patīk aromāts. Patīk arī Clarins Body Treatment oil. Pat olīveļļa ir laba, lietoju, ja pa rokai nav citas.

Dabiski mati

Matu struktūrai ļoti labi ir Wella System Professional šampūni. Tā kā mani mati ir diezgan pūkaini, cenšos izvēlēties tādus, kas tos vairāk piepilda, bet ne barojošos, jo tie matus padara smagus, pieplacina.

Arī matu līdzekļiem ir svarīgs sastāvs – Head & Shoulders, piemēram, perfekti notīrīs matu, bet nesakops gan. Matiem vislabākie ir dabiskie līdzekļi, atpazīstami pēc uzrakstiem – naturals, minerals. Un tiem nav jābūt obligāti no dārgā gala.

Matu galos vienmēr lieku eļļu. Esmu izmēģinājusi ļoti daudzus sausos šampūnus, kas tagad ir modē, un daudzi man nepatīk. Bet Wella System Professional jaunās līnijas CC, BB produkti gan ir ļoti viegli, piešķir matiem apjomu, bet nesatauko un nesaķepina.

Kļūmes

Savulaik pamatīgi sabojāju matus, krāsojot tos ar Drogās pieejamajām krāsām. Šķita, – lēti, forši, ātrs efekts. Tā kā man bija gari mati, tie nebija katru mēnesi jāgriež, domāju, kāpēc iet pie friziera, krāsošu pati. Patiesībā šīs krāsas ļoti iekožas matos, un, jo vairāk krāso, jo dziļāk ieēdas.

Vienā brīdī mati sāka lūzt. Tad attapos, ka nav labi. Nācās lietot dažādas maskas, lai matus atveseļotu. Palīdzēja arī tas, ka biju nonākusi skaistumkopšanas industrijā, gāju uz apmācībām, uzzināju, kas kuros produktos iekšā, ko ir vērts pirkt.

Vēl bijuši neveiksmīgi eksperimenti, pašai taisot maskas. Piemēram, jau pēc pirmās reizes sapratu, ka nespēju nosēdēt ar auzu pārslu masku uz sejas, arī efekts bija pilnīgi nekāds. Vēl bija variants ar olu matos. Visi zina, ka olu maska matiem esot ļoti laba. Vai nu es nesapratu, vai nepareizi sataisīju, bet ļoti ilgi mazgāju to laukā. Nekad vairs! Bet ne ar ko citu aplauzusies neesmu, jo, kā jau Jaunava, vienmēr vispirms uzzinu, noskaidroju, ievācu atsauksmes un tikai tad daru.

Mākslīgais skaistums

Esmu par. Ikdienā taču arī mums ir izvēle – dzīvot vienkāršā vai īpašākā interjerā. Mašīnu nopērkam, čipiņus dzinējā saliekam, lai ātrāk brauc, lai labāk skan. Tāpat ar izskatu. Man apkārt ir daudz cilvēku, kuri ir taisījuši plastiskās operācijas, un to nevar pateikt. Arī es kādreiz to darīšu. Kad painteresējos par iespējām nākotnei, daktere pateica, ka manai ādai, piemēram, neder zelta diegi. Pagaidi līdz 45, tad pievilksi ovālu, viņa ieteica.

Domāju, ka taisīšu arī injekcijas. Vēl nevajag. Mūsdienās jau ir injekcijas, ko organisms ļoti labi uzņem. Agrāk lūpās špricēja silikonu, kas pēc tam jāgriež ārā, tagad tādas lietas vairs neizmanto. Tehnoloģijas attīstās nenormāli ātri.

Jā, man gribas visu laiku būt smukai. Neesmu tik pašpietiekama, lai pieņemtu novecošanu. Tagad apzinos, kāpēc tas tā. Man savulaik ar mammu bija diezgan vēsas attiecības, viņa bija strikta, nekad neteica: malacis, tu esi labs bērns!

Tas atstāja pēdas. Tāpēc man tā gribējās sevi pierādīt, pašai nopelnīt, izaugt karjerā. Tagad mamma saka, ka lepojas ar mani. Bet varēja taču to pateikt, kad man bija sešpadsmit... Patiesībā tagad esmu sapratusi, ka viss, ko mamma gribēja, – lai man izdotos, un, iespējams, ja viņa nebūtu bijusi tik strikta, es tagad nebūtu tur, kur esmu... Tas motivēja mani cīnīties.

Kad “garšo paēst”

Man ļoti garšo paēst. Cenšos ievērot, ka augļi jāēd rīta cēlienā, jo tajos ir daudz cukura. Man garšo tvaicēti dārzeņi, zivis un citi jūras produkti. Ledusskapī vienmēr ir lakto, bietes, biezpiens, sagataves – salātlapas, spināti, vārīta vista vai garneles sālījumā, tuncis. Vakarā atnāc, ātri uzbur salātus, klāt tomātiņš, gurķītis... Kādreiz gribas pagrēkot, reizēm apēdu arī cīsiņus. Toties vispār neēdu cūkgaļu un speķi, mans organisms nepanes dzīvnieku taukus.

Vispār nelietoju cukuru. To man tētis bērnībā iemācīja. Pateica, ka tēja daudz labāk garšo bez cukura. Cukurs nosit maņas, vairo apetīti. Ja nelieto cukuru, tad neprasās arī saldumi.

Sportojiet un mīlējieties!

Esmu praktisks cilvēks, man nepatīk eksperimentēt, es baidos no sekām. Man veselība ir ļoti svarīga, tāpēc vispirms lasu veselīga uztura grāmatas. Arī – par diētām. Zinu, ka lielākajai daļai diētu būtu jānotiek ārsta uzraudzībā, tāpēc garas diētas neievēroju. Ik pa laikam divas, trīs dienas ievēroju detoksa diētu ar smūtijiem, lai izvadītu toksīnus.

Reiz 12 dienas ievēroju dalītās pārtikas diētu: pirmās trīs dienas kefīrs, tad trīs – āboli, trīs – vistas gaļa, pēdējās trīs – sarkanvīns ar sieru. Sākumā mani motivēja tās pēdējās trīs dienas, šķita, jā, gribu nodzīvot trīs dienas tikai ar vīnu un sieru.

Patiesībā tas bija grūti, vīns un siers vairs nelīda iekšā. Nometu piecus kilogramus, bet sapratu, ka, nē, tas nav piemērots man, kolēģi piedzīvoja – biju baisa kā Megera.

Neticu ātrām diētām. Klausu, ko saka mūsu uzturzinātnieki: ēdiet veselīgi, sportojiet un mīlējieties! Tas dod efektu. Un vēl – ja gribi būt skaista, ir kārtīgi jāizguļas, jo miegā organisms veic attīrīšanās procesus, reģenerējas. Es gan neguļu pietiekami, sanāk kādas sešas stundas, jo gribas tik daudz ko paspēt...

Uztura bagātinātāji

Jā, esmu mēģinājusi. Pirms vairākiem gadiem, kad pie mums vēl nebija pieejams sporta uzturs, sameklēju cilvēkus, kas nodarbojas ar bodibildingu un uzturu ved no Amerikas. Palūdzu, lai man atved tabletītes, kas palīdz dedzināt taukus. Esot ļoti labas.

Tolaik aktīvi sportoju, sāku dzert tabletītes, un jutos ļoti slikti, man pēkšņi sāka streikot nieres. Nedēļas laikā pieņēmos par pieciem kilogramiem, burtiski piepūtos kā balons. Uzreiz visu atmetu. Bail pat iedomāties, kas notiktu, ja es būtu turpinājusi. Ne velti nosaka aizliegumus šādu produktu ievešanai Eiropā.

Tagad lietoju tikai proteīnu – šobrīd ir pieejami proteīna šeiki ar tik labām garšām! Tīrs, dabisks proteīns, kur nav nekādu sintētisku piejaukumu. Ja no rīta ir sports, uztaisi vienu šeiku, izdzer, esi paēdis, organisms ir dabūjis vajadzīgo olbaltumu devu. Bet visu vajag saprātīgās robežās. Vairāk kā reizi, divas nedēļā to nedzeru.

Vitamīnus vairs nelietoju nemaz. Labāk nopērku eko augļus un dārzeņus, izspiežu sulas. Vasarā lasu ogas un saldēju. Ziemā sablenderē ar mandeļu pienu, sanāk gards kokteilis.

Sporta zāle

Kopš bērnības esmu ļoti aktīva, man bija sporta pulciņi, spēlējām basketbolu. Pirms dekrēta sportoju piecas reizes nedēļā – trīs spēka, divi kardiotreniņi. Ar bērnu, protams, ir grūtāk, bet divas reizes nedēļā sporta zālē ir obligātas. Vienīgais skriet man nepatīk, arī mugura neļauj.

Ko darīt, lai aizmirstos

No bērnības aizraujos ar mākslu. Tētis bija jūrnieks, viņam bija laiks zīmēt, un viņš to darīja perfekti. Zīmēja pārsvarā sievietes, apģērbtas un kailas. Arī es bērnībā centos, pat mēģināju atdarināt Maijas Tabakas gleznas.

Šobrīd varu kaut ko ar akvareļiem papludināt, tehniku atceros, papīru zinu, bet man gribas iemācīties gleznot ar eļļas krāsām. Tas palīdz nedomāt par to, kas notiek apkārt. Mūsdienās taču ir tā – alkohols vai gleznošana. Kā citādāk vari aizmirsties?

Esmu gan arī daudz interesantus cilvēkus apstaigājusi – astrologi, Šiva –, mēģinu atrast kādu, kas man iedotu atbildi... Bet es neieciklējos, neaizraujos. Smejos, ka no manis sektants nesanāks, mani nevar ievilkt dziļi, paņemu tikai to, ko man vajag.