Ciemos pie Janas Ezeriņas: “Mājām ir jāsmaržo pēc svaigi pagatavota, veselīga ēdiena”

Dodoties ciemos pie Janas, bijām pārliecinātas, ka ieraudzīsim iespaidīgu kurpju skapi, bet namamāte mums neko tādu nerādīja, aizbildinoties ar to, ka kurpes tāpat jau ieņemot pārāk lielu vietu viņas dzīvē, turklāt pēdējā laikā viņa vairāk ir aizrāvusies ar gleznu kolekcionēšanu.

Ko tu vēlētos izmainīt savā pagātnē un kāpēc?

Man ir kauns par daudzām reizēm savā jaunībā, kad rīkojos muļķīgi. Biju tik kategoriska, egoistiska un nepacietīga! Par laimi, dzīve mani ir kārtīgi pārmācījusi.
 
Kam tev nepietiek drosmes?

Godīgi? Pilnībā pazaudēt sevi otrā cilvēkā. Ar to es domāju spēju saplūst ar otru tik ļoti, ka izšķīst ego, pazūd visi nosacījumi un ierobežojumi. Uz brīdi tevis vairs nav. Domāju, ka daudzi zina, par ko es runāju.

Saka, ka dzīvē ir jāizmēģina viss. Vai tomēr ir tādas lietas, kuras tu nekad nevēlētos izmēģināt?

Briedumā cilvēks saprot, ka viss nav jāiegūst un viss nav jāizmēģina. Tā ir ego konstrukcija. Jādzīvo harmoniski un jāļaujas. Un nav jābaidās. Kur mani nesīs, to izmēģināšu. Negribētos nonākt rāpuļu vai čūsku krātiņā. (Smejas.)
 
Ko tu darītu pēdējā savas dzīves dienā?

Iegrimtu meditācijā. Lūgtu Dievu. Ja būtu pie pilnas apziņas, nodotu palicējiem pēdējās instrukcijas, lai viņiem pēc manis mazāk jācieš.

Kādu tu redzi savu dzīvi pēc 20 gadiem?

Dzīvoju laukos un ar vislielāko ziedošanos pavadu laiku ar saviem mazbērniem, citiem tuviniekiem, mājdzīvniekiem, augiem un puķēm.
 
Uz kādu jautājumu tu gribētu atbildēt pati – taču to tev nekad neviens nav uzdevis?

Kas tev kaiš, kas tevi ir apsēdis, ka tu nevari palikt uz vietas un atslābt? Atbilde – es vēl nezinu. (Smaida.)
 
Kā izvēlējies savu profesiju?

Esmu diplomēta sabiedrisko attiecību speciāliste. Neizvēlējos to, vienkārši intuitīvi tur nonācu. Pat pēc universitātes beigšanas man nebija ne jausmas, kas būs tas, ar ko es nodarbošos. Tā arī visus četrus gadus neiebraucu, ko viņi man tur cenšas iemācīt. (Smejas.)

Ja tu loterijā vinnētu lielu naudas summu, ko ar to iesāktu?

Nopirktu villu pie Vidusjūras.

Kāds faktors visvairāk ir iespaidojis tavus panākumus?

Mans enerģiskums un pārējiem neizprotamās darbaspējas.
 
Kāda ir oriģinālākā dāvana, kuru esi saņēmusi?

Mūsdienās oriģināla dāvana ir agrāk gluži tradicionāla dāvana. Reiz saņēmu 100 sarkanas rozes. Mani ir pārsteiguši negaidīti uzdāvināti ceļojumi. Bet lielas dāvanas nav svarīgas. Reizēm varu neprātīgi sapriecāties arī par pašadītiem cimdiņiem vai mazu atklātnīti. Viss atkarīgs no situācijas un cilvēka.

Kas bija tavas bērnības varonis?

Mans tētis. Visu mūžu viņš bija skolas direktors. Man mazotnē tā patika tie brīži, kad mēs abi kaut kur gājām, cilvēki piestāja un teica, ka tētis ir lielais direktors, bet es blakus – mazais. No lepnuma tad piesarku un domāju: “Cik forši, ka man ir tik liels un stiprs tētis!”

Kuras vīrieša rakstura īpašības tu vērtē visaugstāk?

Vīrišķību. Atbildību. Spēku kā rakstura īpašību. Dotā vārda turēšanu. Spēju pārvaldīt emocijas.

Un sievietes īpašības?

Sievišķību. Pieņemšanu. Spēju piedot. Paļāvību un pakļāvību. Spēju apvaldīt ego.
 
Kāda ir tevi visvairāk raksturojošā īpašība?

Dedzīgums.
 
Bez kādas lietas nespēj iedomāties savu māju?

Bez svecēm. Tās dod mājai mājīgumu. Vasarā noteikti ir atvērts logs.

Kura ir tava mīļākā vieta mājā, kur vislabprātāk uzturies? 

Gulta. Šajā mājā guļamistaba atrodas ziemeļaustrumos, kas pēc vaastu šastras – tā ir vēdiskā zinātne par telpu – atbild par zināšanām, naudu, noder lūgšanām un meditācijai. Tad nu tā ir sanācis, ka gultā guļu, strādāju, meditēju un lūdzos. (Smejas.) Reizēm varu arī dienām neizkāpt no tās.

Pēc kā jāsmaržo tavai mājai? Un kādu smaržu tajā nevari ciest?

Pēc svaigi pagatavota, veselīga ēdiena. Ciest nevaru ceptas eļļas smaku.
 
Dators vai televizors?

Katram sava misija. Laikam jau vairāk dators. Bet pārziemošanas periodā, kad gadās dienām neiziet no mājas, man patīk televīzijā skatīties visas filmas pēc kārtas.

Tava attieksme pret mājdzīvniekiem?

Laikam kopš bērnības esmu bijusi kaķu cilvēks. Tomēr pieaugušā vecumā mājdzīvnieku man nav. Netieku galā ar dilemmu par to, kā tā ir noticis, ka radības kronis cilvēks ir dzīvniekus ar vieglu roku pieradinājis, papriecājies un nereti atkal izmetis. Es būtu par dabisko lietu kārtību uz zemes. Dzīvniekiem jādzīvo par sevi, brīvā dabā.
 
Ko tev pašai personīgi nozīmē mode?

Man ir sava mode. Un es nereti nezinu, kas ir modē. Mode man nozīmē attiecības. Vārda tiešā nozīmē – tas ir zīmols, kas manī izraisa kaut kādas asociācijas, emocijas, ar mani runā, – visbiežāk tādu apģērbu arī izvēlos.
 
Kāda ir tava modes filozofija, stils, mīļākie dizaineri?

Filozofija? Nu tā, lai nekrīt nost, turas pie auguma. (Smejas.) Latvijas dizaineri Anna Led, Natālija Jansone, Keita, Cinnamon Concept un Aleksandrs Pavlovs. No ārzemju dizaineriem – apzināti esmu gājusi uz Diesel un meitai līdzi uz Victoria Secret veikalu. Pārējais manā garderobē nonācis nejauši.

Tu modi izmanto, lai paslēptos vai izceltu sevi?

Neesmu par to domājusi. Ne viens, ne otrs. Velku to, kas man labi izskatās. Nu – vismaz nepadara mani neglītu.

Kādu apģērba gabalu tu nekad nevilktu?

Tāda nav. Ja nu vienīgi netīru vai enerģētiski kaut kā negatīvi lādētu apģērbu.

Mīļākais mājas apģērbs?

Nu, bet, protams, treniņtērps!