Ģenētiski modificēto produktu melnajā sarakstā - našķi un bērnu pārtika
Publicēts ģenētiski modificēto pārtikas produktu ražotāju melnais saraksts. Tajā pirmās vietas ieņem dažādi našķi un bērnu pārtika. Vides aizstāvji uzsver: ģenētiski modificētie produkti var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu bērnu veselību!
Latvijas biedrība „Brīvs no ĢMO”, kuru dibinājusi vides aizstāvju organizācija "Zemes draugi", atsaucoties uz starptautisko zaļo kustību "Greenpeace", publicējusi melno ģenētiski modificētās pārtikas ražotāju sarakstu. Jāteic, ka praktiski visus šos produktus var nopirkt arī Latvijas veikalos un tie ir ļoti iecienīti. Te gan jāpiebilst, ka šis ir saraksts vairāk attiecas uz Ziemeļameriku, kur ģenētiski modificētie organismu (ĢMO) klātbūtne pārtikā nav jāmarķē, un Eiropas tirgum šīs kompānijas lielākoties neizmanto ĢMO sastāvdaļas, jo te tas būtu obligāti jāuzrāda sastāvā. Daudzu Eiropas valstu pārtikas uzraudzības dienesti regulāri veic arī pārbaudes testus, lai atklātu slēptās klātbūtnes, tomēr Latvijā nu jau vairākus gadus šādas pārbaudes vairs neveic.
1. „Hershey’s Cadbury” un „Fruit&Nut” šokolādes.
2. „Mars” un „M&M” šokolādes un konfektes.
3. „Snickers” našķi.
4. „Twix” našķi.
5. „Milky Way” našķi.
6. „Cadbury” šokolāde un kakao.
7. „Ferrero” konfektes.
8. „Nestle” šokolāde.
9. „Nestle Nesquik” šokolādes dzēriens.
10. „Соса Соla” dzērieni.
11. „Fanta”, „Sprite”, „Kinli” un „ Fruktaim” dzērieni.
12. „Pepsi Соla” dzērieni.
13. „7-Up”, „Fiesta” un „Mountain Dew” dzērieni.
14. „Kellogg’s” sausās brokastis.
15. „Campbell” zupas.
16. „Uncle Bens” rīsi.
17. „Knorr” mērces.
18. „Lipton” tēja.
19. „Parmalat” cepumi.
20. „Hellman’s” majonēzes, garšvielas un mērces.
21. „Heinz” majonēzes, mērces un garšvielas.
22. „Nestle” bērnu pārtika.
23. „Hipp” bērnu pārtika.
24. „Abbot Labs Similac” bērnu pārtika.
25. „Denon” jogurti, sieri, kefīrs, bērnu pārtika.
26. „McDonald’s” restorāni.
27. „Kraft” šokolāde, čipsi, kafija un bērnu pārtika.
28. „Heinz Foods” kečupi un mērces.
29. „Delmi Unilever” bērnu pārtika.
Jāteic, ka šomēnes latviešu valodā iznākusi franču zinātnieka Žila Ērika Seralini grāmata „Ģenētiski modificēti organismi, kas maina pasauli”. Tajā stāstīts, ka pirmie svaigi ēdamie ģenētiski modificētie tomāti tika laisti apgrozībā 1996. gadā, un, veidojot jaunā produkta tēlu, tam tika piešķirts tieši patērētājus interesējošs raksturojums – izturība pret novecošanos.
Jau kopš ĢMO izstrādes brīža valda asas diskusijas un pat dramatiskas cīņas par to, cik normāli, ētiski, vajadzīgi un pat bīstami ir pārveidot augu, dzīvnieku un cilvēku gēnus. Pētījumu sākotnējie autori ir ierosinājuši ierobežot un pat apturēt ĢMO izplatīšanu, pirms nav veikti padziļinātāki pētījumi. ĢMO izplatību nosaka „slepenas vienošanās starp starptautisku kompāniju speciālistiem un ekspertiem, kuri nav atbildīgi par regulējumu un aizšķērso ceļu kritiskai domāšanai,” uzsvēris Seralini.
