Vēdera vīrusi, kas lipīgāki par saaukstēšanos. Kad noteikti vajadzīgs ārsts?
Vai zināji, ka dažādie vēdervīrusi ir pat lipīgāki par saaukstēšanās slimībām? Turklāt aukstajā gadalaikā tie uzdarbojas ar īpašu intensitāti. Kāpēc tā, kā sevi un savu bērnu pasargāt no vēdera infekcijām un ko darīt, ja gadījies saslimt, stāsta bērnu infektoloģe Gunta Laizāne.
No mutes mutē, no rokas rokā
Jā, arī vēdervīrusiem ir sezonāls raksturs. Taisnības labad gan jāteic, ka tie ir gatavi uzbrukumam visu cauru gadu, tomēr biežāk dažādas zarnu infekcijas un vēdera vīrusi liek par sevi manīt vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Visticamāk, tam ir racionāls skaidrojums – vasaras mēnešos ir skolas brīvlaiks, un arī bērndārznieki lielākoties uzturas ārā svaigā gaisā, nevis čupojas slēgtās telpās, kuras tikai pa retam izvēdina. Bērniem nav tik ciešs kontakts, un viņi neinficē cits citu.
“Šie vīrusi izplatās gaisa pilienu veidā, cieša kontakta rezultātā – no mutes mutē, no rokas rokā. Tie arī ir samērā noturīgi uz ārējām virsmām, kur vīrusi var dzīvot pat vairākas dienas. Ja nenomazgā rokas vai apsēžas slimnieka gultā, tad tos ar drēbēm var pārnēsāt vairākas dienas,” norāda daktere Gunta Laizāne.
Viena no pamata profilaksēm, protams, ir regulāra roku mazgāšana. Arī veikalā vai tirgū pirktus produktus ir jānomazgā, īpaši vēdervīrusu uzliesmojuma laikā. “Pret atsevišķiem zarnu vīrusiem pieejama vakcinācija, un vecākiem noteikti vajadzētu ievērot to, ka bērnu ar šķidru vēdera izeju un vemšanu nevajadzētu vest uz mācību iestādēm, pulciņiem un citām sabiedriskām vietām. Pat tad ne, ja bērnam slikti bijis naktī un no rīta viņš jūtas salīdzinoši možs. Bērns tāpat joprojām ir infekcijas nēsātājs,” uzsver Gunta Laizāne. Viņa piebilst, ka šie vīrusi dzīvo zarnu šūniņās, sabojā tās un, kamēr šī slimā šūna neaiziet bojā un vietā nerodas jauna, tikmēr cilvēks izplata šo vīrusu apkārtējā vidē. “Inficētā zarnu šūna aiziet bojā aptuveni divu, divu ar pusi nedēļu laikā,” saka daktere, “bērns pats var justies labi, bet visu šo laiku viņš inficē savus bērnudārza vai skolas biedrus. Skolnieku vidū gan šādas infekcijas ir mazāk izplatītas, jo nav tik ciešs kontakts, taču bērnudārzā visi spēlējas ar vienām mantām un bērni biežāk liek mutē mantas, zīmuļus, mainās ar lietām.”
Speciāliste piebilst, ka zarnu infekcijas biežāk skars bērnus ar vājāku imunitāti, tāpēc ir svarīgi to stiprināt, gan uzņemot organismam nepieciešamos vitamīnus, gan iespējami vairāk laika pavadot svaigā gaisā. Savukārt, ja mājās kāds slimo ar zarnu infekciju, šim cilvēkam jālieto savs dvielis, trauki, jāatrodas izolēti no pārējiem, telpas bieži jāvēdina un visas iespējamās virsmas jāpārslauka ar mitru drānu.
Smagāk slimo mazi bērni
Kad mazs bērns sastopas ar vīrusu pirmo reizi, lielākoties slimība norit ļoti smagi. Arī nākamā slimošanas reize var būt komplicētāka, jo iespējams saslimt ar tādu pašu vīrusu, tikai citu tā apakštipu, taču visās šajās slimošanas reizēs bērnam izveidojas imunitāte pret šo vīrusu – viņš gan var ar to saslimt atkal, bet slimība norisināsies vieglā formā bez sarežģījumiem. “Līdz ar to pieaugušie visbiežāk to pašu rota vīrusu izslimo ar vienreizēju vemšanu vai šķebināšanu un smaguma sajūtu vēderā, bet bērnam ir 40 grādu augsta temperatūra, vemšana, kas var beigties ar dehidratāciju, un mazais nokļūst intensīvās terapijas nodaļā,” izklāsta daktere un piebilst, ka lielākoties bērni iegūst imunitāti pret vairumu sastopamo vīrusu līdz piecu gadu vecumam, tāpēc smagas saslimšanas biežāk skar mazākus bērnus.
Pirmā pazīme, kas liecina, ka bērns ticis pie kādas no zarnu infekcijām, ir paaugstināta temperatūra, slikta apetīte, caureja, vemšana, sāpes vēderā. Bērnus zīdaiņa vecumā galvenais iespējami biežāk likt pie krūts, lai nodrošinātu viņam pietiekamu šķidruma uzņemšanu, kā arī jāiedod zāles pret temperatūru, ja tā sasniedz kritisko robežu – 39 grādus. Bērns, kurš jau ēd kaut ko vairāk par mammas pienu, papildus arī jādzirdina. Vislabāk ar speciālu orālās rehidratācijas šķīdumu vai tīru ūdeni.
“Arī lielākam bērnam, kurš iet bērnudārzā vai skolā, galvenais pamatprincips ir iespējami vairāk dzert. Ne jau vienā reizē pus krūzi, bet pa malciņam, lai neveicinātu atkārtotu vemšanu. Kamēr bērnam nav apātijas, urinācijas traucējumi, tikmēr to var darīt mājās ar nesaldinātu tēju vai ūdeni, bet nopietnākā situācijā, ja bērns ir saguris, atsakās dzert, vajadzētu iegādāties speciālus aptiekā nopērkamus rehidratācijas pulverīšus, kurus atšķaida ar ūdeni un maziem malkiem dod bērnam dzert,” stāsta Gunta Laizāne.
Tālākā rīcība ir atkarīga no simptomiem. Ja nepieciešams, jāsamazina ķermeņa temperatūra un jālieto speciāli medikamenti. Vispirms jāmin līdzekļi pret vemšanu, kas gan ir recepšu, tāpēc būs nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu. “Parasti šos medikamentus nozīmē, ja bērnam ir atkārtota vemšana un tiešām zināms, ka pie vainas ir zarnu infekcija. Vieglos gadījumos vemšana mitējas pati,” norāda daktere un turpina: “Otra medikamentu grupa, kuru lietot šādos gadījumos, ir sekrēciju ietekmējošie līdzekļi, kas enzīmu līmenī kavē jaunās zarnu šūniņas šķidruma produkciju. Tā kā bojātā zarnu šūna nespēj uzņemt šķidrumu un stumj to atpakaļ, bet jaunā spēji ražo šo šķidrumu, medikaments nobremzē jaunās šūnas aktīvo darbību un neļauj tai ražot tik daudz šķidrumu, kamēr vecais enterocīts aiziet bojā un vietā nāk jauns, kas atkal spēj uz savas virsmas uzņemt saražoto šķidrumu. Šie sekrēciju ietekmējošie līdzekļi nopērkami gan pulverīša, gan kapsulu veidā, un tiem vajadzētu būt mājas aptieciņā.”
Minētajiem medikamentiem var pievienot arī absorbentu grupas preparātus, kas savāks vienkopus toksīnus, baktērijas, sabrūkošās vielas – visu slikto un izvadīs tās no organisma. Savukārt, lai palīdzētu atjaunoties zarnu mikroflorai, pūšanas un rūgšanas procesiem zarnās, talkā var ņemt saccharomyces boulardii probiotikas. Tās ieteicamas akūtas infekciozas caurejas ārstēšanai gan pieaugušajiem, gan bērniem. “Lai zarnu trakts darbotos normāli, tajā notiek vitamīnu sintēze, sabalansēta pūšana un rūgšana, kā arī citi tikpat svarīgi procesi. Infekcijas laikā visas šīs norises tiek izjauktas, un mums jāpalīdz tām atjaunoties iespējami ātri,” saka infektoloģe.
2 ekspresjautājumi
Kad noteikti vajadzīgs ārsts?
Ja rodas kaut mazākās bažas par bērna veselības stāvokli, viņš kļuvis apātisks, nekavējoši sazinies ar ārstu.
Mediķu palīdzība jāmeklē arī gadījumos, kad bērns visu uzņemto šķidrumu izvemj vai viņam ir masīva šķidra vēdera izeja. Atūdeņošanās pazīmes – sausas lūpas un mutes gļotāda, bērns raud bez asarām, samazinās urinācija, bērns kļuvis apātisks. Uzmanību jāpievērš arī tad, ja bērns aizmieg un ilgi guļ, neliekot par sevi uztraukties.
Kā pareizi atsākt ēst?
Ja bērns ēd mammas pienu, barošanu nepārtrauc vispār un mazo pie krūts liek biežāk nekā parasti.
Garas bada pauzes nav ieteicamas arī pārējiem bērniem, līdz ar to viņam jādod ēst tiklīdz sirdzējs pārstāj vemt. Ēdienkartei jābūt vieglai un zarnu traktu saudzējošai, izslēdzot no tās žāvējumus, rasolu, hamburgeru, ceptus kartupeļus, daudz cukura saturošus un treknus ēdienus, gāzētus dzērienus un tamlīdzīgi. Tam jābūt parastam mājās gatavotam ēdienam – putra, zupa, dārzeņi ar gaļu… Arī ar augļiem un ogām sākumā prātīgi, un noteikti nevajadzētu dot bērnam neko tādu, ko viņš līdz šim nav ēdis.
Plašāka informācija www.pretcaureju.lv.
Karlīna Timofejeva/ Foto: Shutterstock
