“Izēd tukšu šķīvi - dabūsi konču”: kāpēc ēdiens nedrīkst būt balva vai sods, skaidro Bērnu slimnīca

Kā veidojas attiecības ar ēdienu?

Bērna attiecības ar ēdienu sākas jau daudz agrāk, nekā domājam – pat vēl pirms dzimšanas mammas vēderā. Caur augļūdeni mazulis iepazīst dažādas garšas un smaržas, un šis agrīnais periods līdz pat divu gadu vecumam būtiski ietekmē turpmākos ēšanas paradumus. Bērnam augot, attīstās arī viņa uztveres un izvēles spējas. Pēc gada viņš vēlas ēst “tāpat kā visi citi”, pēc divu gadu vecuma parādās pirmie “nē!”, bet pusaudža gados – eksperimenti ar ēdienu un diētām. Tāpēc ģimenei jau no pirmās dienas ir svarīgi radīt izpratni, ka ēdiens ir dabiska, patīkama un ikdienas sastāvdaļa, nevis kaut kas, ar ko tiek manipulēts.

Arī nepatīkami vai satraucoši dzīves mirkļi, piemēram, uzturēšanās slimnīcā, var ietekmēt bērna attieksmi pret ēdienu. Sabalansēts un veselīgs uzturs ir īpaši svarīgs ārstēšanās laikā, jo tas veicina ātrāku atveseļošanos. Bērnu slimnīcā ēdienkarti izstrādā uztura speciālists komandā ar virtuves darbiniekiem, pielāgojot to septiņām diētām atbilstoši bērna veselības stāvoklim. Kad bērnam skaidro, kāpēc viņam ir konkrēta diēta un kā tā palīdz atveseļoties, viņš sāk saprast ēdiena nozīmi, nevis uztvert to kā ierobežojumu vai sodu. Pateicoties kustībai “Ēstprieks”, kas top sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu, Bērnu slimnīcu, “Maxima Latvija” un atbalstītājiem, visas diētas ir daudzveidīgas un garšīgas – katru dienu bērniem tiek pasniegti jauni ēdieni, un darbinieki seko līdzi, kas tiek atstāts neapēsts, kā arī runā ar bērniem, lai saprastu viņu vēlmes, ievērojot uztura prasības. Mājas apstākļos līdzīgi ir vērtīgi sarunāties ar bērnu par ēdienu, piedāvāt izvēli, neradot spiedienu, lai veidotos pozitīvas attiecības ar ēdienu.

Kāpēc ēdiens nevar būt balva vai sods?

Ģimenē nevajadzētu ieviest ieradumu atalgot “labo” rīcību ar našķiem, jo tādējādi veidojas aplams priekštats, ka konfekte ir labais un vērtīgais. Populāra prakse ir arī bērnu nomierināšana ar ēdienu. Būtiski tomēr ir saprast, ka šāda rīcība var veidot sava veida tradīcijas. Tiklīdz bērns saņem našķi pēc sliktas uzvedības, bērns var pieņemt, ka šī sliktā uzvedība ir tas, kā viņš var iegūt šo gardo našķi un mērķtiecīgi slikti uzvedas. Katra šāda veida tradīcija ar laiku var kļūt par apgrūtinājumu, jo bērni pēc sava rakstura ir egocentriski. Dodot bērnam konfektes par ikdienišķām lietām, bērns neapgūst, kāpēc ir svarīgi darīt savus pienākumus. Tāpat ēdiens tiek uztverts nepareizi – var zaudēt saikni ar ķermeņa dabiskajiem signāliem, piemēram, sāta un izsalkuma sajūtu, kas var novest pie pārēšanās vai nepietiekamas ēšanas, kā arī paraduma izmantot ēdienu emociju mazināšanai. Šādiem ieradumiem ilgtermiņā var radīt negatīvas sekas.

Svētki, našķi un “aizliegtie produkti”

Svētki ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, kur našķi ir pieļaujami, svarīgi saglabāt līdzsvaru un nebiedēt bērnu ar “aizliegtajiem” produktiem, jo bērnam var rasties priekšstats: “es esmu tas sliktais, jo man tie garšo”, “našķus nevar ēst nekad”. Būtiski ir ar bērnu pārrunāt, ka dažādi našķi ir gardi un tos mēs varam ēst, bet tie nav ikdienas ēdieni. Tās nav brokastis, vai ik vakara tradīcija, pēc izēsta vakariņu šķīvja. Saldumi parādās ar sava veida ‘’pārsteiguma efektu’’ – izgaršojam, esam priecīgi un pēc tam atkal pazūd. Svētkos, protams, varam gatavot un pasniegt našķus, izvēloties paši cik daudz cukura, tauku vai sāls pievienosim. Bet atceramies, ka ar svētku sajūtu vajag dalīties. Izcepām gardu kūku – dalāmies ar ciemiņiem, kaimiņiem. Neturam to nedēļu ledusskapī, jo tomēr lielākajai daļai tas kārdinājums ir daudzas reizes lielāks, ja tā gardā kūka tur ledusskapī stāv un gaida ēdājus.

Kā mainīt ieradumus ģimenē?

Ieradumi neveidojas vienā dienā, un tie tikpat ātri arī nemainās. Ja ģimenē jau gadiem ir pieņemts bērnu apbalvot ar našķiem vai “tirgoties” par tukšu šķīvi vai gultas saklāšanu, šo paradumu var būt grūti lauzt. Tomēr tas ir iespējams soli pa solim. Sākumā vērts pievērst uzmanību tam, kā ģimene kopumā ēd. Nereti vecākiem tik ļoti gribas uz šķīvja salikt visu iespējamo, taču liela porcija, nezināms, jauns, sajaukts ēdiens ir tas, kas biedē bērnu. Tāpēc dodiet bērnam izvēles iespēju, lai viņš pats saliek uz šķīvja tos produktus, ko vēlas. Tik novelkot robežas, ka uz šķīvja ir jābūt 3 produktu grupām - kādai krāsai (dārzenim vai auglim), graudaugu piedevai (griķi, kartupeļi, maize u.c.) un olbaltumvielu avotam (gaļa, piena glāze, vai pupiņas). Pēc principa ‘’Fakts un izvēle’’, 3 produktu grupas, bet tu vari izvēlēties: gribēsi gurķi vai burkānu? Plānojiet ģimenes ēdienkarti kopā ar bērniem, dodiet viņiem iespēju piedalīties gatavošanas procesā. Tāpat nevajag spiest bērnu izēst tukšu šķīvi, jo bērna apetīte ir mainīga, vai ēst ēdienu, kas negaršo. Piespiešana var radīt negatīvas asociācijas un ilgstošu nepatiku pret noteiktiem produktiem.

Veselīga uztura kustība “Ēstprieks” kopā ar atbildīgiem uzņēmumiem – “Ezerkauliņi”, “Mārupes siltumnīcas”, “Alpro”, “Smiltenes Piens”, “Balticovo”, “Latvijas Maiznieks” un “Rēzeknes Gaļas Kombināts” – ne tikai rūpējas par pacientu gardām un veselīgām maltītēm, bet arī palīdz izglītot Latvijas ģimenes par pilnvērtīga uztura nozīmi atveseļošanās procesos. Kustība aicina sabiedrību iesaistīties un atbalstīt šo iniciatīvu, jo veselīgi ēšanas paradumi, kas veidojas jau bērnībā, ir ieguldījums nākotnes veselībā.

Lai turpinātu rūpes par bērnu maltītēm kopā ar “Ēstprieks”, arī katrs no mums var iesaistīties vairākos veidos, kas ziedojuma formā nonāks pie Bērnu slimnīcas pacientiem - iegādājoties īpašas uzdevumu grāmatiņas “Maxima”  veikalos un “Barbora” internetveikalā, novirzot savu PALDIES kartes uzkrājumu, ziedojot savu depozītu "Maxima" veikalu taromātos u. c. Vairāk par veselīga uztura kustību “Ēstprieks” un atbalsta iespējām uzzini: www.maxima.lv/estprieks , savukārt iedvesmojošas veselīgas receptes meklē www.Estprieks.com