Jā, strādāt ar sevi ir slinkums, bet jāstrādā! 6 profesora ieteikumi mentālās veselības treniņam
“Šos ieteikumus, kā strādāt ar sevi un uzturēt asu prātu un mentālo veselību mūža garumā, ir svarīgi praktizēt jau no jaunības gadiem. Jo dzīves nogale ir summa summarum tam, ko cilvēks dzīves laikā ir vai nav darījis. Jā, strādāt ar sevi negribas, šajā ziņā mēs visi esam līdzīgi, taču ir jāstrādā,” saka profesors Jānis Zaļkalns, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs.
“Asa prāta uzturēšana lielai daļai sabiedrības ir problēma,” teic profesors Jānis Zaļkalns. “Novecošanas procesā cilvēkam likumsakarīgi var reducēties gribas instinkti termina visplašākajā nozīmē. Parādās jautājums nevis – ko es varētu darīt, bet – ko es varētu nedarīt? Tas attiecas ne tikai uz kādām fiziskām vai ikdienas aprūpes lietām, bet arī uz mentālām. Vai man to vajag? Varbūt es varu to nelasīt? Varbūt varu to nemācīties? Kognitīvo funkciju, savu prātu un atmiņu var uzturēt tikai treniņš, un nekādas zāles te nespēs līdzēt. Lai uzturētu mentālo veselību labā līmenī, ir tikai viena metode – treniņš. Ja cilvēks aiziet pelnītā atpūtā un sāk sevi žēlot un taupīt, un jautāt – kam gan man to tagad vajag? –, tad augstākās integratīvās smadzeņu funkcijas – atmiņa, fakti, sintēze, analīze, situācijas izpratne, emocijas – sāk dzīvot nepamatoti saudzīgā režīmā. Un, jo ilgāk šāda pasīva domāšana turpinās, jo procesi kļūst neatgriezeniski.”
Apgūt kaut ko jaunu. Kaut vai spāņu valodu!
Interesanti, bet mēdz notikt šādi – cilvēks gadu desmitiem trenē kādu lietu, un, ja dzīves otrajā pusē šie treniņi pārtrūkst, tad šī spēja reducējas jeb mazinās ļoti īsā laikā. Dažkārt tie ir pat mēneši, nevis gadi, kuru laikā cilvēks vairs nevar atgriezties pie domāšanas, labas uztveres, analīzes, kāda viņam ir bijusi pirms tam.
Ko man vajag, kāpēc vajag un ko es gribu – šāda atlase notiek visa mūža garumā, un tas ir normāli. Bet problēma ir tā, ka novecošanās procesā šie jautājumi var sākt ņemt virsroku. Cilvēks varbūt pat nenojauš, ka daudzas lietas, piemēram, socializācijas jomā, ir nonākušas deficītā tieši tāpēc, ka viņš nezināmu iemeslu dēļ ir izlēmis no kādas informācijas norobežoties. Esmu saticis kundzi, kura pensijas vecumā izlēmusi mācīties spāņu valodu, un viņai pat nav pragmatisku iemeslu to darīt, taču tas ir bijis viņas jaunības sapnis, ko nav izdevies īstenot, jo nav bijis vaļas. Šādas situācijas liecina par to, ka cilvēkā ir dzinulis darīt un nav tā, ka vecumdienās vairs neko negribas. Vienlaikus tā ir ļoti individuāla lieta, un nevienam nevaram pārmest, ka novecošanas gaitā gribas instinkti reducējas izteiktāk. Nav labs teiciens – es tavā vietā darītu to un to! Es tavā vietā neko nevaru; dod, Dievs, lai savā vietā varētu.
Prāta treniņš. Palīdzēs gan seriāli, gan žurnālu lasīšana
Kādreiz ģimenē drusciņ mēdz apsmiet seniorus – ka tā mūsu ome ir seriālā, ka viņas vairs nav televizora šajā pusē, bet taipusē, tikai pati vēl nezina, kāda ir viņas loma. Taču tas nemaz nav slikti! Ome skatās televizoru, redz dažādus personāžus, situācijas, attiecības – viņa analizē. Šajā procesā trenējas visas augstākās smadzeņu integratīvās funkcijas sastāvdaļas – ome vērtē personāžus, attiecības, darbības. Un pēc tam, satiekot vai sazvanoties ar draudzeni, viņa šo sēriju pārrunā. Seriālu skatīšanās senioru vidū ir diezgan izplatīts laika pavadīšanas veids, un tas nav slikts paņēmiens mentālās veselības treniņam. Tāpat vērtīga ir žurnālu, avīžu vai grāmatas lasīšana. Kad materiāls ir izlasīts, ir vērtīgi pārdomāt, kas tur bija rakstīts, kādi gadījumi, notikumi, risinājumi bija aprakstīti. Ir jātrenē prāts, atmiņa un arī situācijas analīze.
Situācijas analīze. Plānot dienu un pārdomāt notikušo
Ieteicams gara acīm dizainēt, kāda būs mana rītdiena. Kā ir sākusies jaunā nedēļa, kas ir sagaidāms pirmdien, otrdien, trešdien. Plānojot savu dzīvi, var aizpildīt plānotāju – kur rīt dosies, kas jāpērk, jādara. To, protams, var turēt arī atmiņā. Taču ir labi domāt par to, kādi notikumi dzīvē gaidāmi, kāda būs mana līdzdalība, kā tam ir jāgatavojas; arī šis process trenē mentālo veselību. Var rakstīt dienasgrāmatu, piemēram, vakarā uzrakstīt par aizvadīto dienu vai no rīta par vakardienu. Kas bija plānots? Kas notika, nenotika, kas mani iepriecināja, kas sarūgtināja? Šādā procesā prāts, emocijas, sintēze un analīze ir klātesoša.
Būt fiziski aktīvam, bet nemēģināt kādam kaut ko pierādīt
Fizisko aktivitāšu izvēle katram cilvēkam ir ļoti individuāla – ņemot vērā to, ar ko viņš iepriekš ir nodarbojies. Piemēram, ir seniori, kuri katru dienu ar velosipēdu nobrauc vairākus kilometrus, skrien, intensīvi staigā un tamlīdzīgi. Tāpēc, ja pacients man jautā – dakter, sakiet, lūdzu, kādu fizisko slodzi es varu atļauties? –, es sniedzu vienu atbildi, kas ir absolūti personalizēta katram konkrētam cilvēkam, proti – vai jums ir pazīstama patīkama noguruma sajūta slodzes beigās? Pacients saka – jā. Es – lūk, šī ir tā fiziskā slodze, kuru jūs varat atļauties. Tāpēc Jānim, Pēterim un Anniņai šī slodze var būt pilnīgi atšķirīga. Turpinot šo aktivitāti savas labsajūtas ietvarā, slodzes tolerance uzlabosies – pēc vairākiem mēnešiem tā būs kāpinājusies, ja vien regulāri ar to nodarbosies. Galvenais ir nemēģināt sev vai kādam citam pierādīt – es to varu! Pāri spēkiem darboties nav vajadzīgs. Kusties tik tālu, cik tev tas sagādā prieku, lai slodzes beigās esi patīkami noguris.
Pilnvērtīga pašaprūpe. Nagiem jābūt glītiem, pat ja ar vaļējām kurpēm vairs nestaigā
Personīgā higiēna ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tas saskan ar jautājumu par gribu – kāpēc man vajag? Jā, man tie nagi ir lieli, neglīti un sēņaini, bet es taču ar vaļējām kurpēm vairs nestaigāju. Sākas garš pavediens no sērijas – ko es varētu nedarīt. Tas pats attiecas uz māju – sakrājušies putekļi, bet šodien jau neviens pie manis nenāks. Tā vietā vajadzētu apjaust – man ir 24 stundas diennaktī, kuras varu veltīt pats savas dzīves plānošanai un kārtošanai. Pašaprūpe novecošanas gaitā būs pilnvērtīgāka, ja no saviem ikdienas paradumiem nekas netiks reducēts. Kādi tie ir bijuši mūža garumā un kādi ir uzskatīti par svarīgiem, tādi tie jāsaglabā.
Nemanipulēt, pārtraukt kontaktu ar toksiskiem cilvēkiem un domāt pozitīvi
Man pašam labsajūtas formula ir vienkārša – pozitīva domāšana. Es ar sevi dzīves laikā daudz esmu strādājis – vismaz pēdējos 20 gadus. Negribu sevi idealizēt, esmu tālu no ideāliem, taču es kā gleznas rāmī ielieku sev svarīgās lietas, sev nozīmīgākos cilvēkus un dzīvoju labu domu un labu darbu dimensijā. Esmu daudz strādājis, lai norobežotos no toksiskiem cilvēkiem, esmu nonācis pie domas – kāpēc man jāuztur kontakts ar negācijām? Jā, varbūt karjerā šī iemesla dēļ esmu kaut ko zaudējis, jo neesmu piedalījies spēlēs, kas saistās ar manipulēšanu. Toties esmu saglabājis stabilitāti. Gribētu ar pārliecību teikt – neesmu ne ar vienu manipulējis un neesmu cilvēks, ar kuru var manipulēt. Protams, es neesmu naivs – visur, kur ir vairāk par vienu cilvēku, manipulācijas var pastāvēt. Taču manipulācijai ir graujošas sekas, tā iznīcina cilvēku. Mikelandželo tika uzdots jautājums – kā top jūsu skaistie tēli? Viņš atbildējis – ļoti vienkārši. Es atskaldu visu lieko, un tas, kas paliek, ir tas, ko man vajag.
Ja runājam par veselību kopumā, jāmin divi vārdi ar burtu h – homeostāze (līdzsvars organismā starp sistēmām) un harmonija (domāšanas un pozitīvas attieksmes līdzsvars). Ja apzināmies to nozīmi savā dzīvē, tad varam kritiski izvērtēt, kas manā dzīvē būtu maināms, lai to sasniegtu. Strādāsim paši ar sevi!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
