Madonas pusē lūsis centies uzklupt jaunai sievietei, kas pļavā lasīja ziedus

“Lūsis skrēja virsū manai meitai, kura pļaviņā plūca pļavas ziedus. Pamanot uzbrukumu, viņa bija pielēkusi kājās, pacēlusi rokas virs galvas un skaļi kliegusi! Lūsis apstājies, brīdi pastāvējis un tad negribīgi aizgājis projām. Krūmos atskanējuši visai nepatīkami rēcieni,” žurnālam "Medības" atklāj cietušās tēvs Arvis.

Viņš priecājas, ka šī saskarsme ar plēsēju meitai beidzās tikai ar izbīli un norāda, ka pēc notikušā viņam ne pa visam vairs negribas doties uz mežu. "Man pašam māja ir laukos, un kaimiņi, kam ir bites, laiku pa laikam ziņo par lāča izpostītiem stropiem. Paziņa bija aizgājis mežā paskatīties, vai bebri nav īpašumu appludinājuši, un lācis viņam bija pienācis piecu metru attālumā! Tagad vēl lūsis uzbrūk jau pilsētā! Godīgi sakot, pēc šīm visām ziņām uz mežu nemaz vairs negribas iet!" pauž vīrietis.

Vīrieša meitas instinktīvā rīcība mežā šķietami bijusi pareiza. Kā norāda Zviedrijas Mežu un lauku dzīvotņu aizsardzības organizācija, "lūši parasti izvairās no cilvēkiem un ja lūsis jūs pamanīs, viņš ļoti iespējams ātri pazudīs". "Tomēr, ja tas nenotiek un jūs sajūtat, ka dzīvnieks neplāno atkāpties, saglabājiet distanci un mēģiniet palielināt savu izmēru, piemēram, paceļot virs galvas somu vai izstiepjot gaisā rokas."

"Ideālā gadījumā ir ieteicams atkāpties atmuguriski. Tas ļauj saglabāt acu kontaktu ar dzīvnieku, kas ir svarīgi, lai novērotu tā uzvedību un pārliecinātos, ka tas neuzbrūk. Taču svarīgi ir to darīt lēni un mierīgi, nevis pēkšņi, lai neizraisi dzīvniekam baiļu vai apdraudējuma sajūtu."

Valmieras novadā iedzīvotājs nofilmējis lūsi ar netipisku uzvedību

Jau ziņots, ka februārī Valmieras novadā kāds iedzīvotājs nofilmēja lūsi ar dzīvniekam netipisku uzvedību - proti, ieraugot cilvēku lūsis, nevis aizbēga, bet mierīgi apsēdās un sāka viņu vērot. Speciālisti apstiprina, ka šāda uzvedība nav raksturīga šiem savvaļas dzīvniekiem.

"Tā ir reta, reta rīcība, protams, bet nu ne neiespējama. Un es nedomāju, ka tur ir uzreiz jāsaskata kaut kādas tādas būtiskas uzvedības izmaiņas. Tur var tie iemesli būt ļoti dažādi," norāda vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš no institūta "Silava".

Eksperti min vairākus iespējamos skaidrojumus – lūsim var būt netālu noslēpts medījums, tas var būt jauns un vēl nav guvis negatīvu pieredzi saskarsmē ar cilvēkiem, vai arī dzīvnieks varētu būt slims.

Latvijā lūšu populācija tiek uzskatīta par stabilu, taču lūšus par medījamiem dzīvniekiem atzīt nav plānots, jo tie iekļauti īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai gan pēdējos gados nav veikts precīzs populācijas monitorings, eksperti lēš, ka Latvijas mežos dzīvo aptuveni 600 līdz 900 lūši.