Krievijas ģenerālprokuratūra prasa konfiscēt "Rietumu bankas" īpašumus

Informācija par prasību, kas iesniegta 12. augustā un vēl nav pieņemta izskatīšanai, pieejama tiesas arbitrāžas lietu kartotēkā. Prasības būtība oficiāli nav atklāta, norāda "Interfax".

Starp atbildētājiem ir AS "Rietumu banka", Latvijas Banka, "Rietumu bankas" pārstāvniecība Maskavā, kā arī "Rietumu bankai" piederošās kompānijas "KI Invest" un "RB Investments".

Trešās puses ir Krievijas Federālā valsts īpašuma pārvaldes aģentūra ("Rosimuščestvo"), Krievijas Centrālā banka un Maskavas starptautiskās sadarbības centrs.

Avots, kas ir iepazinies ar prasības pieteikuma saturu, aģentūrai "Interfax" pastāstīja, ka lieta ir saistīta ar tā dēvētā Maskavas nama Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā un to, ka "Rietumu banka" 2022. gada 25. februārī bloķējusi Maskavas starptautiskās sadarbības centra līdzekļus vairāk nekā 81 000 ASV dolāru apmērā, motivējot to ar nepieciešamību ievērot sankciju prasības ar Krieviju saistīto darījumu kontrolei.

Krievijas ģenerālprokuratūras prasībā Maskavas nama pārņemšana un līdzekļu bloķēšana nodēvēta par "Krievijas valsts īpašuma nelikumīgu sagrābšanu un graujošu darbību pret Krievijas ekonomisko suverenitāti, ko veikusi Latvijas Republika un ar to saistītā finanšu organizācija "Rietumu banka"".

Krievijā "KI Invest" pieder nekustamie īpašumi, kas ietver zemesgabalus vairāk nekā 1,24 hektāru platībā un ēkas un komerctelpas vairāk nekā 13 800 kvadrātmetru platībā Maskavā un Maskavas apgabalā. Lai saglabātu kontroli pār aktīviem, bankā tika ieķīlāti 100% "KI Invest" kapitāldaļu un uzņēmuma pārvaldītie nekustamā īpašuma objekti. Izmantojot šī uzņēmuma vienīgā dalībnieka statusu, banka ar aizdevuma līguma palīdzību izvedusi no Krievijas ieņēmumus no nekustamo īpašumu iznomāšanas 105 miljonu rubļu (apmēram 1,1 miljons eiro) apmērā un turpina līdzekļu izvešanu, tādējādi pārkāpjot Krievijas diktatora Vladimira Putina 2022.gada 5.marta dekrētu par "īpašajiem ekonomiskajiem pasākumiem", par prasībā teikto ziņo "Interfax", atsaucoties uz avota sacīto.

Pēc "Interfax" vēstītā, prasītājs lūdz atzīt par spēkā neesošu 2022. gada 25. februārī noslēgto līgumu starp "Rietumu banku" un Latvijas Banku par Eiropas Savienības sankciju Krievijai īstenošanu. Prasītājs arī lūdz atzīt par spēkā neesošu aizdevuma līgumu starp "Rietumu banku" un "KI Invest", vairākus 2022.-2025. gada darījumus par "KI Invest" naudas līdzekļu pārskaitīšanu "Rietumu bankai" par kopējo summu 105 miljoni rubļu, kā arī konfiscēt 100% "KI Invest" kapitāldaļu par labu Krievijas valstij.

Prasītājs arī lūdz piemērot pagaidu pasākumus - arestēt visas "KI Invest" kapitāldaļas, visu "KI Invest" kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī "Rietumu banku" un tās pārstāvniecību Maskavā. Ģenerālprokuratūra arī lūdz arestēt visus šiem uzņēmumiem piederošos vērtspapīrus, akcijas un daļas juridisko personu pamatkapitālos.

"Rietumu bankas" 2023. gada pārskata vadības ziņojumā bija minēts, ka banka vairs neveic nekādas jaunas investīcijas un nesāk jaunus projektus ne Krievijā, ne Baltkrievijā, kā arī atbilstoši biznesa attīstības stratēģijai 2023.-2028. gadam notiek tikai iepriekš veikto ieguldījumu dzēšana un saistību izpilde. Banka plānoja līdz 2024. gada beigām pilnībā dzēst kopējo ekspozīciju Krievijā un Baltkrievijā.

"Viss bankas meitas uzņēmuma "KI Invest" pārņemtais nekustamo īpašumu portfelis tiek aktīvi pārdots, un to pilnībā plānots pārdot līdz 2024.gada beigām," bija teikts gada pārskatā.

Tāpat ziņots, ka 2024.gada sākumā "Rietumu banka" aicināja Saeimas deputātus nesteigties ar "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā, jo šī likumprojekta sekas skaršot Latvijas komersantus, kuru aktīvi atrodas Krievijā.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norāda, ka pilnībā izprot tā saucamā "Maskavas nama" Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā un tās simbolisko, solidāro nozīmi ar Ukrainas tautu un Ukrainas cīņu pret agresoru, kā arī pastāvošajiem drošības apsvērumiem. Vienlaikus Buraja vērš deputātu uzmanību, ka šāda likumprojekta pieņemšana dos agresorvalstij pamatu identiski vērsties pret Latvijas komersantiem, tostarp "Rietumu banku", kuras aktīvi, saistībā ar Krievijas sankcijām ir iesaldēti Krievijā, lai šādus aktīvus nacionalizētu.

Minētais attiecoties ne tikai uz "Rietumu banku" un tās aktīviem, bet arī uz citiem Latvijas komersantiem. Buraja apgalvo, ka aktīvu apjoms, ko zaudēs Latvijas komersanti un nodokļu maksātāji, ir mērāms vairākos desmitos miljonu eiro.

Tāpat Buraja norādīja, ka "Rietumu bankas" pārstāvji stingri nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un atbalsta Ukrainu cīņā pret agresoru. Šīs palīdzības sniegšanas rezultātā "Rietumu banka" ir saskārusies ar netaisnīgu un prettiesisku Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu rīcību un nolēmumiem, kas vērsti pret Krievijai nedraudzīgo valstu komersantiem. Tostarp Krievijas tiesas atklāti aicinot un iesakot "Rietumu bankas" parādniekiem, ķīlas devējiem vai personām, kuras "vēlas iedzīvoties uz bankas rēķina", celt prasības Krievijas tiesās pret nedraudzīgo valstu komersantiem, tostarp "Rietumu banku", vēstulē minēja bankas pārstāve.

Saeima 2024.gada 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas noteica tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.