“Aknas sāp tikai tad, kad ir jau par vēlu” - saruna ar ārsti Ievu Tolmani par bīstamām pazīmēm un profilaksi

Ļoti, ļoti čakls un dzīvotspējīgs orgāns, kas turklāt ir lielākais dziedzeris mūsu organismā – tā īsumā var raksturot aknas. Interesanti, ka latviešu valodā sakām daudzskaitlī, taču akna mums ir viena un tāpēc īpaši saudzējama.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs Aknu slimību nodaļas vadītāja Dr. med. Ieva Tolmane stāsta, ka aknas veic milzumdaudz uzdevumu: ražo būtiskas vielas, uzkrāj vitamīnus un glikozi, attīra organismu no toksīniem. Un dara to arī tad, kad piezagusies kāda slimība. Aknas ir pacietīgas, tās nesāp, jo dziedzerī nav nervu audu. “Aknas par sevi liek manīt tikai tad, kad bojājums ir jau ļoti nopietns un nereti pat dzīvībai bīstams,” brīdina speciāliste.
Tomēr šim orgānam ir apbrīnojamas dabas dotas spējas kompensēt bojājumus – pietiek pat ar nelielu veselu aknas daļiņu, lai cilvēks justos labi. Ieva Tolmane piebilst: “Tas ir iemesls, kāpēc cilvēki saka – bet es neko nejutu!” 

Ko tieši aknas paveic

Aknas ir mūsu organisma lielākā bioķīmiskā laboratorija. Tur sintezējas olbaltumvielas, glikoze, tauki, hormoni, vitamīni, arī žults, kas nepieciešama gremošanas procesiem. Aknas var dēvēt arī par depo jeb seifu, kur tiek glabātas barības vielas – glikoze, tauki, arī vitamīni, minerālvielas, ko organisms izmanto tad, kad tam kaut kā sāk trūkt.

Plašāk zināmais aknu veikums ir organisma attīrīšana, atindēšana no visa liekā, kas uzņemts dažādos veidos. Asinis uz orgāniem plūst pa artērijām, apgādājot tos ar skābekli, un, kad orgāns pabarots, pa vēnām aizplūst prom. Savukārt aknas ir vienīgais orgāns, kas pa vārtu vēnu saņem asinis tieši no gremošanas trakta, līdz ar to pirmās saskaras ar visu, ko mēs apēdam, iedzeram vai pat ieelpojam – gan ar derīgajām vielām, gan toksīniem. Arī tādiem, ko organisms sintezē zarnu traktā. Aknu šūnās notiek šo visu vielu pārstrāde, un tikai tad, kad aknas ir bojātas un vairs nespēj neitralizēt šos kaitēkļus, tie nonāk līdz smadzenēm un citiem orgāniem, izraisot neskaidru domāšanu, nespēku, koncentrēšanās grūtības. Jā, skaidra galva mums ir, pateicoties čaklajām aknām.

Kas apdraud aknu veselību

Pavisam īsi – lielākie aknu ienaidnieki esam mēs paši ar savu dzīvesveidu, jo tieši tas ir noteicošais, lai šis unikālais orgāns justos labi un spētu pildīt savas neskaitāmās funkcijas.

Minēsim galvenos kaitniekus.

• Alkohols. Arī mazas devas bojā aknas. Nesen veiktos pētījumos noskaidrots, ka pat nelielas alkohola devas negatīvi ietekmē veselību, tāpēc vislabāk alkoholu nelietot nemaz.
• Nepareizs uzturs. Mēs ēdam pārāk lielas porcijas, pārāk treknas maltītes un pārāk daudz saldumu, bet tas viss noved pie aknu aptaukošanās.
• Fizisko aktivitāšu trūkums. Kustību trūkums veicina lieko svaru, kas savukārt noslogo aknas. Ieva Tolmane uzsver, ka sportiskās aktivitātes jāiekļauj ikdienas rutīnā tieši tāpat kā maltītes un miegs, turklāt līdz mūža galam. Fiziskai slodzei ir jāatvēl vismaz 150 minūtes nedēļā.
• Toksiskas vielas, tostarp uztura bagātinātāji. Daudzi no tiem nav efektīvi, turklāt to sastāvs nav stingri kontrolēts, un tāpēc cerētā labuma vietā var iedzīvoties aknu problēmās. “Uztura bagātinātājiem nav indikāciju ne slimību ārstēšanai, ne profilaksei, līdz ar to es kā aknu ārste tiem vienmēr saku nē,” uzsver speciāliste.
• Medikamenti. Tie ārstē konkrētas slimības, tāpēc, ja nepieciešams, tie jālieto saskaņā ar ārsta rekomendācijām, tomēr jāatceras, ka pat bezrecepšu līdzekļi var būt bīstami, ja tos lieto nepamatoti.

Kas mūsu aknām patiks

Pie kaitniekiem uzskaitītais jau pavēsta, kas aknām palīdzēs būt veselām un ar pilnu jaudu pildīt sev uzticētos tik daudzos un dažādos uzdevumus. Samērīgs un sabalansēts uzturs, kurā iekļauti dārzeņi, augļi, ogas un mazāk trekna, pārstrādāta ēdiena, saldinātu dzērienu vietā – ūdens, pietiekami daudz kustību, atteikšanās no alkohola – jebkāda un jebkādos daudzumos, uztura bagātinātāju nelietošana un medikamentu lietošana tikai tad, ja nepieciešams, un tā, kā noteicis ārsts, svaigs gaiss un pozitīvs noskaņojums, kā arī vakcinācija pret A un B hepatītu.

“Kopš valsts apmaksā vakcināciju jaundzimušajiem, jau viena paaudze izaugusi, kas ir vakcinēta pret B hepatītu. Tas ir redzams, jo ievērojami samazinājies pacientu skaits ar akūtu B hepatītu. Tikai pa retam ir kāds šāds pacients, un tas parāda vakcinācijas nozīmi,” saka Ieva Tolmane. Ja saņemts viss vadlīnijās norādītais vakcīnu kurss, imunitāte ir iegūta uz mūžu un revakcinācija nav nepieciešama. Nav arī noteikts vecuma ierobežojums B hepatīta vakcīnas saņemšanai, tāpēc doties pēc savas aizsardzības var ikviens, tikai jāņem vērā, ka pieaugušajiem tā būs par maksu.

Kā saprast, ka aknām vajadzīga palīdzība

Vienkāršākais veids, kā sekot līdzi savu aknu veselībai, – reizi gadā nododot asins analīzi un nosakot arī ALAT līmeni. Paaugstināts ALAT signalizē par kādu iespējamu problēmu. Tāpat reizi trijos gados ieteicams veikt ultrasonogrāfiju vēdera dobumam. Tas ir nesāpīgs un ļoti informatīvs, vērtīgs izmeklējums, kas ļauj ieraudzīt iespējamās izmaiņas orgānos, tostarp, piemēram, ja sākusies aknu aptaukošanās.  

“Vēl viens būtisks aspekts – ja nekad nav veikta testēšana uz C hepatītu, to obligāti vajadzētu izdarīt. Šī infekcija ilgi var būt nemanāma un, laikus neārstēta, radīt neatgriezeniskas sekas – aknu cirozi un vēzi. Bet mūsdienās to iespējams pilnībā izārstēt, turklāt medikamenti ir valsts kompensēti un 95–98 % gadījumu efektīvi,” iesaka Ieva Tolmane. Viņa atgādina, ka agrīnas aknu slimības parasti norit bez simptomiem. Reti parādās acu baltumu vai ādas dzelte, tumšs urīns, gaišas fēces, tomēr lielākoties vienīgais signāls ir nespecifiskas pazīmes – nespēks, nogurums, diskomforts vēderā.

Hepatīti un tauki

Lai cik izturīgas un dzīvotspējīgas būtu aknas, tās apdraud ļoti nopietni kaitnieki.

• A hepatīts, agrāk pazīstams kā Botkina slimība. A hepatīts izplatās kā zarnu infekcija – no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā un ar sadzīves priekšmetiem, dzerot ar A hepatīta vīrusu piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas piesārņoti ar A hepatīta vīrusu pagatavošanas, uzglabāšanas vai pasniegšanas laikā. A hepatīts dažreiz tiek saukts par netīro roku slimību, un ne velti, jo tieši higiēnas ievērošana un rūpīga roku mazgāšana ir viens no efektīvākajiem profilakses līdzekļiem, kā nesaslimt ar šo vīrusinfekciju. Efektīvāka ir tikai vakcinācija. Lai izstrādātos ilgstoša imunitāte pret A hepatītu, nepieciešams saņemt divas vakcīnas devas ar intervālu 6–12 mēneši. Jāņem vērā, ka imunitāte izveidosies 2–4 nedēļu laikā pēc pirmās potes saņemšanas.
   
• B hepatīts ir nopietnāks drauds, kas izplatās, kontaktējoties ar inficēta cilvēka ķermeņa šķidrumiem. Biežāk inficēšanās notiek ar asinīm, taču arī sperma, siekalas, vaginālais sekrēts un citi cilvēka bioloģiskie šķidrumi var saturēt B hepatīta vīrusu. Izplatītākie inficēšanās veidi ir seksuālais kontakts, ja netiek lietots prezervatīvs, narkotisko vielu lietošana, ja tiek izmantotas kopīgas šļirces, adatas vai citi narkotiku gatavošanas vai lietošanas priekšmeti, arī kosmetoloģiskas manipulācijas, ja, piemēram, netiek atbilstoši apstrādāti instrumenti. Dzemdību laikā jaundzimušais var saslimt no inficētas mātes, bet sadzīvē inficēties iespējams, lietojot kopīgus higiēnas piederumus (skuvekļi, zobu birstes u. c.), kas var traumēt ādu vai gļotādu Arī B hepatīta gadījumā efektīvākais profilakses līdzeklis ir vakcinācija, kas nozīmē sešu mēnešu laikā saņemtas trīs vakcīnas devas.
   
• C hepatīts ir īpaši bīstams, jo ilgu laiku var noritēt bez simptomiem. Izplatās ar inficētām asinīm un citiem ķermeņa šķidrumiem. Diemžēl pret šo vīrushepatītu nav specifiskas vakcīnas, taču ir plašas iespējas anonīmi veikt bezmaksas testu, nepieciešamības gadījumā ir pieejama valsts apmaksāta C hepatīta ārstēšana ar tiešās iedarbības pretvīrusa zālēm. Svarīgi ir pārbaudīties katram, kurš nekad nav veicis anti-HCV testu! Informācija par testēšanas vietām atrodama Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā www.spkc.lv.
   
• Tauku slogs uz aknām. Mūsdienās taukaino aknu slimība kļūst par vienu no lielākajiem draudiem. Divi galvenie cēloņi ir alkohola lietošana un liekais svars. Taukainās aknas gadījumā efektīvākais profilakses līdzeklis ir dzīvesveida maiņa, kas nozīmē atteikšanos no alkohola un/vai svara korekcija, tātad – veselīgs dzīvesveids.

Kā saka Ieva Tolmane, šie procesi sākas nemanāmi, bet, ja netiek apturēti, noved pie fibrozes (tai ir četras stadijas) un vēlāk pie aknu cirozes (ceturtā fibrozes stadija). Tas nozīmē, ka ilgstoša iekaisuma dēļ (lai kāds būtu iemesls) aknās izveidojies daudz saistaudu, tāpēc tās zaudējušas savas funkcijas. Aknu ciroze ir neatgriezenisks process – kādu laiku cilvēks var dzīvot ar šādu diagnozi, bet rezerves izsīkst... Šādos gadījumos vienīgais risinājums ir aknu pārstādīšana.

Aknu donēšana

Ieva Tolmane uzsver – aknu pārstādīšana vienmēr un visiem nav iespējama. Lai gan Latvijā tādas operācijas veic, tā nav medicīnas ikdiena. “Tas ir ļoti sarežģīts process, sākot no pacienta izmeklēšanas, izvērtēšanas un sagatavošanas transplantācijai un beidzot ar piemērota donora atrašanu. Ja aknu transplantācija nepieciešama bērnam, visbiežāk kāds no vecākiem kļūst par donoru. Kopumā var teikt, ka lielākoties iznākums ir veiksmīgs un pacients no galēji slima kļūst par veselu, pilnvērtīgu sabiedrības locekli, var strādāt un pat radīt bērnus. Tomēr šis cilvēks visu mūžu paliek mediķu redzeslokā, jo viņam regulāri jālieto imunitāti pazeminoši medikamenti un jāpārbauda veselība.”
Speciāliste vēl piebilst, ka aknām, tāpat kā jebkurai mūsu organisma šūnai, ir apbrīnojamas spējas ātri atjaunoties. Gluži kā mums mainās āda – vecā lobās, vietā uzreiz ir jaunas šūnas –, tā notiek arī aknu šūnu reģenerācija, ja vien laikus tiek novērsts iemesls, kas tās apdraud un tām kaitē.

Ekspresjautājums ārstei: vai ir vērts dzert aknu tējas?
“Tējas var un vajag dzert. Tās ir gadiem senas vecmāmiņu gudrības – mēs ejam pļavā, savācam dažādas zālītes, kaltējam un tad vārām tējas. Ja skaidri zināms, kur un kas ievākts, nav nekāda iemesla no šīm zālītēm nevārīt garšīgu un veselīgu tēju. Arī gatavās aknu tējas, kas ir beramas, visdrīzāk būs labas. Tās nav kapsulas vai fasētas kādos maisiņos ar papildu piemaisījumiem, bet tīras drogas. Tikai der atcerēties, ka jebkurš augs satur bioloģiski aktīvas vielas, turklāt diezgan augstā koncentrācijā, kas organismam jāpārstrādā, tāpēc vienu tējas veidu nevajadzētu lietot ilgstoši. Vislabāk ir ik pa laikam pamainīt tējas vai no rīta izvēlēties vienas drogas, bet vakarā citas.”