Tavas pavasara vēdera problēmas var būt kairinātas zarnas sindroms

Nesen uzzināju, ka pasaulē šīs kaites slimnieku ir daudz – aptuveni 10–15 % visu iedzīvotāju – un, piemēram, Starptautiskais kuņģa un zarnu trakta slimību fonds (International Foundation for Gastrointestinal Disorders) – ASV organizācija, kas sniedz informāciju un atbalstu gastroenteroloģijas slimniekiem, – pasludinājis aprīli par KZS apzināšanās mēnesi.[1]

Kas ir šis sindroms, un kas to izraisa? No medicīnas viedokļa KZS ir funkcionāli zarnu darbības traucējumi, kas izraisa vēdersāpes vai diskomforta sajūtu no izmainītas vēdera izejas – caurejas vai aizcietējumiem, vai situācijas, kad caureja mijas ar aizcietējumiem.[2] Tā ir viena no biežākajām funkcionālajām gremošanas trakta slimībām, kas vairāk skar sievietes nekā vīriešus (attiecīgi 12 % un 8,6 %)[3], tomēr tikai daži procenti cilvēku, kurus skar šī slimība, meklē medicīnisku palīdzību.

Tā pirms pāris gadiem, kad sāku sajust nepatīkamās izpausmes, bija arī ar mani: šķita, ka “tās jau vēdersāpes, nekas īpašs, gan pāries”, un pie ārsta devos tikai tad, kad jau pusgadu biju mocījusies ar “velkošu” vēderu, smaguma sajūtu, vēders te pūtās un sāpēja, te “aizgāja ciet”, un tādēļ nevienā situācijā, īpaši garos pasākumos vai ceļojumos, nevarēju justies labi un izbaudīt, jo prāts vibrēja trauksmē – un ja nu tūlīt sāpes mani sagrābs vai būs jāmeklē tualete?  

Kad tika noteikta diagnoze, ģimenes ārsts izstāstīja, ka KZS ir visbiežāk diagnosticētā ar gremošanu saistītā slimība, un tās izplatība pasaulē aptver 11,2 % visas populācijas, taču tā variē pa valstīm no 1 līdz 45 % un ir atkarīga no diagnostikas kritērijiem. Šī kaite ir arī viens no biežākajiem ģimenes ārsta apmeklējuma iemesliem, tomēr daļa KZS gadījumu vispār netiek diagnosticēta, vai arī līdz diagnozei cilvēks nonāk daudzu gadu garumā, ciešot no aizvien sliktākas dzīves kvalitātes. Uzslavējis mani par to, ka esmu saņēmusies meklēt palīdzību, ārsts pajautāja, vai nelāgie simptomi pastiprinās tad, kad piedzīvoju stresu un spriedzi. Tieši to arī biju novērojusi – tiklīdz kādi lielāki uztraukumi darbā vai ģimenē, tā jūtu reakciju vēderā… “Tas ir savstarpēji saistīts: pacientiem ar KZS biežāk novēro pastiprinātu trauksmi, depresiju, fobijas[4]. Vienkāršāk sakot – jo vairāk jūs satraucaties, jo vairāk pūšas vēders, un, jo vairāk pūšas vēders, jo lielāks stress un depresīvākas sajūtas.” Bet vienu konkrētu sindroma cēloni speciālists nenosauca, sakot, ka parasti tas ir vairāku fizioloģisku, psihoemocionālu un vides faktoru kopums, saistīts arī ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju. Pavasarī, mainoties gadalaikiem, šie un citi faktori saasinās, attiecīgi – arī KZS simptomi.

Tā nu es katru pavasari gaidīju ar duālām sajūtām – prieks par siltā laika iestāšanos mijās ar bailēm un raizēm par to, kādus nepatīkamus pārsteigumus piedzīvošu šoreiz. Šoziem nolēmu – nē, sindroms nepārsteigs mani nesagatavotu! – un jau februārī zvanīju ārstam ar lūgumu ieteikt jaudīgu palīgu, kas novērsīs vai samazinās tuvojošās briesmas.

“Ziniet, man ir kas tāds padomā!” speciālists ar entuziasmu iesāka sakāmo. “Vai esat lietojusi pašmāju ražotāja LYL love your life® BIOTIC GASTRO IBS™? Veidojot šī produkta formulu, speciālisti ir ņēmuši vērā vienu būtisku faktoru: kairinātas zarnas sindroma pacientiem zarnu mikrobiota būtiski atšķiras no veselu cilvēku mikrobiotas – tā ir mazāk daudzveidīga. Tāpēc ir jārūpējas par tās regulāru papildināšanu ar labajām baktērijām. Un šajā jaunajā produktā ir ievērojams apjoms mērķētu baktēriju – 30 miljardi! Īpaši efektīvi tas palielina Bifidobacterium un Lactobacillus ģints baktēriju skaitu – šo ģinšu baktēriju skaits KZS pacientiem ir īpaši mazs.”

Tālāk sekoja dati par iedarbību: BIOTIC GASTRO IBS™ sastāvā ir klīniski apstiprināti pieci īpaši atlasīti baktēriju celmi, kas iekļauti Pasaules Gastroenteroloģijas organizācijas vadlīnijās un kuru efektivitāte ir pierādīta pētījumos ar KZS pacientiem. Klīniskajā pētījumā novēroti uzlabojumi jau pēc produkta 14 dienu lietošanas, bet, pētījumam noslēdzoties, 85 % pacientu ziņoja par vispārējas zarnu veselības uzlabošanos 30 dienu laikā; 75 % pacientu samazinājās caurejas biežums un smagums; 74 % pacientu samazinājās aizcietējumu biežums; 30. dienā pēc produkta lietošanas sākšanas lielākajai daļai pacientu samazinājās diskomforts vai sāpes vēderā, smaguma sajūta un vēdera pūšanās.[5]

Sarunā ar farmaceiti aptiekā uzzināju vēl daudz kā laba par šo uztura bagātinātāju: tas uzlabo vispārējo zarnu veselību, samazina caurejas biežumu un smagumu, palīdz atvieglot neregulārus aizcietējumus, mazina pastiprinātas gāzu uzkrāšanās zarnās biežumu un smagumu, kā arī vēdera pūšanās biežumu un smagumu. Turklāt produkts nesatur glutēnu un laktozi; var uzglabāt istabas temperatūrā  (kas nozīmē, ka to var nēsāt līdzi ikdienā); un dienas deva ir tikai viena kapsula. “Vēl kāds ieguvums no šī baktēriju kompleksa – tas samazina stresa un trauksmes psiholoģiskos un fizioloģiskos rādītājus, kas īpaši svarīgi KZS pacientiem[6],” viņa piebilda. “KZS ir hronisks traucējums un nereti par sevi atgādina visu turpmāko dzīvi, tāpēc nepieciešams apsvērt baktēriju lietošanu divu triju mēnešu garumā.” Tam sekoja  šķelmīgs jautājums: “Cik paciņas BIOTIC GASTRO IBS™ iedot?”

“Ņemšu trīs,” es atbildēju un šo pirkumu ne brīdi neesmu nožēlojusi. Sākot lietot baktērijas, jau pēc nedēļas piefiksēju, ka zināmu laiku neesmu jutusi ne sāpes, ne lielu vēdera pūšanos (pāris reizes gan bija, bet samērā niecīgi), un tas dara manu dzīvi aizvien mierīgāku.

Nāc, pavasari, esmu tev gatava!

Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

[1] https://aboutibs.org/living-with-ibs/ibs-awareness-month/

[2] https://www.niddk.nih.gov/health-information/digestive-diseases/irritable-bowel-syndrome

[3]Global prevalence of irritable bowel syndrome according to Rome III or IV criteria: a systematic review and meta-analysis, Oka, Priya et al. The Lancet Gastroenterology & Hepatology, Volume 5, Issue 10, 908 - 917

[4] https://www.uptodate.com/contents/pathophysiology-of-irritable-bowel-syndrome?search=irritable%20bowel%20syndrome%20diagnosis&source=search_result&selectedTitle=3~150&usage_type=default&display_rank=3

[5] Harris, Lucinda A., Brooks D. MD, Moftah, Karim, Franklin, Howard et. al. Journal of Clinical Gastroenterology.56(5):p 444-451, May/June 2022.

[6] Patterson E, Griffin SM, Ibarra A, Ellsiepen E, Hellhammer J. Neurobiol Stress. 2020 Nov 24;13:100277.