Dermatologs par saules apdegumiem un ādas vēža risku: "Audzējs var izskatīties dažādi"
Ja uz ādas parādās jauni veidojumi vai esošie mainās, tas var liecināt par ādas vēža riskiem. Dermatologs Aleksejs Zavorins skaidro, kā atpazīt bīstamus veidojumus un kā pareizi rūpēties par ādu, lai pasargātu to no kaitīgās saules ietekmes.
Konsultē dermatologs Aleksejs Zavorins.
Āda ir cilvēka lielākais orgāns, kas pasargā no apkārtējās vides. Lai āda spētu pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, par to ir jārūpējas. Sargā to no saules kaitīgās ietekmes un pārbaudi jaunos veidojumus, jo viens no agresīvākajiem audzējiem ir ādas vēzis melanoma.
Ikdienas sarunās daudzus ādas veidojumus mēdzam saukt par dzimumzīmēm, bet dermatologi par dzimumzīmēm dēvē veidojumus, kas sastāv no pigmentšūnām, ko sauc par melanocītiem. No melanocītiem var veidoties gan labdabīgās dzimumzīmes, gan agresīvākais no ādas vēžiem – melanoma.
Uz ādas ir arī citi veidojumi: hemangiomas jeb asinsvadu veidojumi, un keratozes, kas ar gadiem parādās arvien vairāk un lielākoties ir labdabīgas. Diemžēl ir arī ļaundabīgi veidojumi – bazālo šūnu karcinoma, kas ir izplatītāka par melanomu, bet nav tik agresīva. Tā biežāk rada lokālus bojājumus, nedzīstošas čūlas, retāk var ieaugt dziļāk, piemēram, bojājot deguna vai auss skrimsli. Jāmin arī plakanšūnu vēzis.
Runājot par jaunām, nekaitīgām dzimumzīmēm, tādas visbiežāk rodas un esošās palielinās bērniem, savukārt gados vecākiem pacientiem jaunas dzimumzīmes rodas reti, daudz biežāk parādās citi veidojumi – keratozes, asinsvadu veidojumi.
Pārbaudi visu ādu!
Ja pamani jaunu ādas veidojumu, kas krietni atšķiras no pārējiem un strauji mainās, dodies pie dermatologa, lai pārliecinātos, vai tas nav ādas vēzis.
Audzējs var izskatīties dažādi – kā daudzkrāsains neregulāras formas plankums vai piepacēlums, kā rozā plankumiņš, kas atgādina dermatītu vai psoriāzes perēkli, kā nedzīstoša čūla vai asiņains veidojums, bet dažkārt tas izskatās arī kā visparastākā dzimumzīme.
Svarīgi, lai ārsts apskata visus veidojumus uz ādas, nevis tikai dažas aizdomīgas dzimumzīmes. “Dažreiz gadās situācijas, kad cilvēks ierodas pārbaudīt labdabīgu veidojumu, bet dermatologs atrod audzēju pavisam citur,” stāsta Aleksejs Zavorins, lai iedrošinātu pacientus veikt pilnu ādas apskati. Viņš uzsver, ka regulāra ādas apskate pie dermatologa un ikdienā mājās ir svarīga, jo ļauj atklāt ādas vēzi agrīnās stadijās, kad slimība ir ātri un efektīvi ārstējama.
Vizītes laikā dermatologs ādu apskata ar optisko rokas dermatoskopu, kas ļauj veidojumus redzēt desmitkārtīgā palielinājumā. Pēdējos gados dermatologi izmanto ne tikai to, bet arī digitālo dermatoskopu, ar kuru veidojumus var apskatīt vēl lielākā palielinājumā – līdz pat 140 un vairāk reižu. Digitālā iekārta dod iespēju veidojumu arī nofotografēt un novērot dinamikā, piemēram, ārsts konstatē veidojumu, kas rada šaubas, nofotografē, pēc 3–6 mēnešiem izmeklējumu atkārto un attēlus salīdzina. Ja veidojums kļuvis vēl aizdomīgāks, to izgriež un sūta uz laboratoriju pārbaudīt. Dažos digitālajos dermatoskopos ir arī mākslīgais intelekts, kas izkalkulē, vai veidojums ir labdabīgs, aizdomīgs vai drīzāk ļaundabīgs.
“Pētījumi rāda, ka mākslīgais intelekts var būt pārāks par ārstu, kuram ir maza pieredze ādas veidojumu diagnostikā, bet, ja dermatologs ir pieredzējis, tad pagaidām viņš ir labāks par mākslīgo intelektu, īpaši retos, netipiskos gadījumos. Tomēr digitālā dermatoskopija speciālistam var sniegt otru viedokli, ja ārsts šaubās,” skaidro Aleksejs Zavorins. Digitālais dermatoskops dod iespēju arī izveidot ādas veidojumu karti, lai, nākamajā reizē pārbaudot ādu, varētu salīdzināt, vai veidojumi mainās un to skaits palielinās. To parasti izmanto cilvēkiem, kam ir daudz veidojumu un augstāks risks saslimt ar ādas vēzi.
Pavasara saule nav nekaitīga
“No saules visvairāk baidās dermatologi, jo mēs redzam tās radītās negatīvās sekas. Saule ir kā kodolreaktors, kas mūs apstaro ar radiāciju, proti, ultravioleto starojumu (UV), radot mutācijas ādas šūnās un tās bojājot. Tas var izraisīt ādas vēzi un priekšlaicīgu novecošanos, kas izpaužas ar sliktāku ādas kvalitāti un pigmentācijas plankumiem,” stāsta dermatologs.
Lai ādu pasargātu, svarīgi viedtālruņa laikapstākļu aplikācijā sekot līdzi saules UV indeksam. Tiklīdz tas indekss sasniedz 3, jāsāk lietot saules aizsargkrēmu.
Latvijā šāds UV indekss parasti ir no marta beigām līdz septembra beigām – arī vēsās, bet saulainās dienās. Izvēlies tādu aizsargkrēmu, uz kura iepakojuma rakstīts SPF 50+ (tas pasargā no īsajiem UVB stariem) un ar aplīti apvilkti trīs burti UVA, kas nozīmē, ka šis krēms aizsargā arī no kaitīgajiem garajiem jeb UVA stariem.
Dažkārt cilvēkiem šķiet, ka ādas apdegums sadzīst un aizmirstas, bet, pat ja mēs paši to aizmirstam, diemžēl āda atceras.
Ja apsārtums ir redzams vēl diennakti pēc uzturēšanās saulē, tas liecina, ka ādā jau radušās mutācijas, ko imūnā sistēma mēģina izlabot.
Jo biežāk organismam jātiek galā ar šādiem izaicinājumiem, jo lielāka iespēja, ka attīstīsies melanoma vai bazālo šūnu karcinoma.
Ņem vērā!
Ja parādās jauns veidojums, kas strauji mainās, dodies pie ārsta nekavējoties. Ja vēlies plānveidā pārbaudīt dzimumzīmes, vislabāk to darīt ziemā vai pavasarī, kad āda nav iedegusi.
